sviestotas piezīmes

vakardiena tik skaista. nu laiks. staigāju gar ezeru. un viss tik krāšņi. krāsaini koki un ūdens tik gluds. tik žēl, ka gulbīšģimenes nebij. daksis bija tiik labs. īpaši tā dziesma, ka cilvēks ir miris un dievs ir dzīvs. viņš tik dabīgs un jaucīgs. bija arī kristīne. viņa teica, ka vnk nevar nebūt, jo nesen nostopējusi viņu un tā...es arī tā gribētu nostopēt kādu foršu cilvēku. un pastaigāt pa pļavu. un vispār es biju kopā ar kristu. viņai patika. tas man bija pārsteigums. āaa un vēl tur bija pārāk daudz klasesbiedru, kas tādu mūziku neklausās. āaa un vēl daksim bija tik piemīlīgs dzeltens lakatiņš ar saulītēm. bet stulbi bija tas, ka mazie visu laiku ņēmās. viena meitenīte visu laiku nogāza kaut kādu spēļmantu un viens sīcis dīca, ka grib mājās. es domāju, ka mazuļus nav jāņem uz tādiem koncertiem. un šodien es tā slinkoju. noskatijos ahujeni romantisku filmu. daudz ēdu auzu cepumus un pabeidzu romāniņu. gribēju šodien baigi staigāties, bet laiks draņķīgs. suns!