Sirds dimensija
Sirds dimensija
- Pak pak lietutiņš
- 25.10.06 09:56
- Reizēm ir labi, ja tavā vietā izraudas kāds cits. Debesis, piemēram.
par visiem nogāztiem podiem
eņģeļi izplūst raudās
teica Klāvs Elsbergs.
-
0+
- Shopping
- 17.10.06 11:40
- Šīs vietas atstāšana atgādina izraidīšanu, nevis atvadas. Cilvēki pie kases galdiem steidzīgi met maisos pirkumus, kuri, izsvaidīti pa visu mākslīgi paplašināto virsmu, acumirklī ir zaudējuši pievilcību. Pakas, kārbas, burkas un pudeles jau atrodas savā iznīcības ceļā uz atkritumu tvertni vai citu nekurieni, bet kases rene tiem atgādina viņu patieso sūtību – viņu grozīšanās neonā gaišumā ir bijusi tikai mānīga vērtības imitācija līdz brīdim, kad kāda nodevīga roka ir norāvusi tos no postamenta un iesviedusi grozā. Supermārkets bez žēlastības izgrūž no sava vēdera preces un pircēji ir sprieduma izpildītāji. Taču jocīgi – šajā pašā mirklī viņi paši kļūst par savu pirkumu upuriem, jo tie piespiež viņus būt par vienu miesu un asinīm.
Atvadas te ir saraustītas un īsas, pa reni jau viršu gāžas citi pirkumi. Cilvēki nav gaidījuši, ka šis brīdis būs tik vienaldzīgs, cinisks un īss, un ka viņi – vienkārši tā – bez kādiem atvadu sveicieniem tiks izmesti uz ielas. Tāpēc viņi atstāj šo vietu noliektām galvām un šļūcošiem soļiem, un viņu sagumušos augumus uz leju velk maisi, pielādēti akmeņiem, kurus viņi paši izvēlējušies.
Bet vislabāk man patīk supermārkets naktī. Stundu pēc pusnakts es ieripinu auto tukšajā stāvvietā, izkāpju ārā un dziļi ievelku plaušās dzestro gaisu. (..) Es esmu viens ar šo celtni, es pieeju supermārketam un pielieku roku tā varenajai miesai. Kameras mani vēro un drīz izskries bruņoti sargi. Bet kamēr tas nav noticis, es piespiežu ausi alumīnija dēlim un ieklausos. Aiz izolācijas vates, caurvējā pieskardamās apdares plāksnei, iedrebas tvaika plēve. Tur pukst supermārketa sirds. Un es kļūstu par viņa tvaika plēves sirdi, kas sitas starp divām apdares plāksnēm un ne pie kā nav vainīga. Es pārvēršos par viņa kases aparātu acīm, no kurām atvienota strāva. Viņa elektrisko lampiņu virtenēm apkarinātais augums iebrauc manī kā izgreznots kuģis. Tāds kādreiz aizpeldēja garām, atstādams mani ar tik lielu vientulības sajūtu, kādu spēj izstarot vienīgi puķes zem supermārketa betona kājām.
/Tālis Tīsenkopfs "Izraidīšana no supermārketa", Rīgas Laiks, 2002/
-
0+
- Šovakar!
- 11.10.06 13:15
- Pacelšanās brīdī ikviens lidmašīnas pasažieris apjauš, ka viņa dzīvība atrodas pilota rokās. Mēs ceram, ka viņš ir labi izgulējies. Ka viņš ir labā omā. Mēs ceram, ka viņam nespiež bikšu josta. Kad dzirdam viņa labi nostādīto balsi, kas mūs informē, ka lidmašīna kratās tikai "nelielu brāzmu" dēļ, mēs mazliet nomierināmies, jo zinām, ka pat neliela kļūme varētu būt par cēloni mūsu pēkšņai, brutālai bojāejai. (..) Patiesībā mūsu dzīvības vairāk atkarīgas no tā cilvēka, kurš pēdējais nostiprinājis lidmašīnas vēdera skrūves, nekā no pilota. Tik un tā mums šķiet, ka pilotam izdevies paveikt mazu brīnumu katrreiz, kad pēc ieskrējiena pa skrejceļu lidmašīna paceļas gaisā.
/Tims Oksers "Piloti Rīgā", Rīgas Laiks, 2003. g. jūlijs/
-
0+
- Flying High
- 4.10.06 13:14
- Pēc nedēļas - Londona, Londona, Londona!!! :)
-
5+
- The United States of Leland
- 6.9.06 16:11
- Ui, nu šitā filma mani riktīgi aizkustināja... Paldies,
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
nezveers ;)
***
TV Reporter: Why did you do it, Leland?
Leland: Because of the sadness.
TV Reporter: What sadness? Whose sadness?
Leland: Your sadness. It covers my eyes. It's all I can see. Say there's some kids playing baseball. All I see is the one kid they won't let play because he tells corny jokes. And no-one thinks they're funny. Or I see a boy and a girl in love and kissing, you know. I just see that they're gonna be one of those sad old couples one day who just cheats on each other and can't even look at each other in the eye. And I feel it. I feel all of their sadness. I feel it probably even worse than that sad old couple or that corny kid will ever feel it.
-
5+
- 23.8.06 14:25
- Čučiņāt kopā. Ieritināties siltajā, mīļajā azotē. Pieglausties pazīstamajam ķermenim un laimīgi iemigt. Bezgalīgā drošībā un paļāvībā. Nebaiļojoties, ka rīt tā visa varbūt vairs nebūs.
Vai arī palikt kādu brīsniņu augšā un pētīt. Kā, miegā laižoties un muskuļiem pamazām atslābstot, nodreb viņa roka. Kā pie katra sirdspuksta notrīs viņa krūškurvis. Kā zem aizvērtajiem plakstiem, vērojot sapņu kino, kustas viņa acis. Un neizstāstāmi mīlēt to visu.
Būt blakus. Cieši, cieši klāt.
Būt kopā bieži. Un tas nekas, ka šis un tas sāk likties pierasti. Arī "pierasti" var būt labi. Reizēm pat labāk par "nepierasti", jo nav vairs jātērē spēki iepazīšanai. Var koncentrēties uz ko citu, svarīgāku.
***
Gribas vēl ilgi. Gribas daudz un pamatīgi.
Piedodiet, ka tas viss skan pārāk laimīgi un rozā.
-
1+
- Par aizaizvakardienu
- 21.6.06 13:18
- erotiski basām kājām
ragaciema pludmalē
mēs pa jūru pabradājam
feini šitā vai tad ne
mākoņmannā ienirusi
saule miedz ar aci slepus
ārprāts klāt jau vakarpuse
ka tik nepiemetas klepus
-
0+
- Pēc lietus
- 14.6.06 10:38
- pēc lietus ir vieglāk
kā raudājis klīstu
trauc svētrakstā putni
ko nepazīstu
ne atspulga peļķēs
kas apliecina
ka ir kāda seja
kas paciesties zina
slīd stilīgas maskas
un vaskoti stāvi
bars laimi sev klonē
bet dīvaiņiem nāvi
spļauj kokteiļu mutes
tieši mums sejā
bet pārvērsto dzīvi
vairs nepārvērst dzejā
es noskūpstu stiklu
aiz kura tu kraties
tai lecīgā fankī
kas izliekas patiess
tad aizveru acis
un esmu pie Sēnas
lai Francijas odi
sadzeļ man vēnas
lai mīla ir šķitums
es gribu kaut tādu
ja nepiedzimst sirdī
lai ienāk caur ādu
es eju pie tevis
caur disenes stiklu
ar rēcošu sirdi
kā motociklu
/Kaspars Dimiters/
-
0+
- 14.6.06 10:23
- Mīļums man vārīs soļanku un vēl divdesmit četru veidu zupas, un mēs abi brauksim uz Visbiju, vot.
-
Fonā skan: The Darkness "I Believe in a Thing Called Love"
-
0+
( Pārējie trīs )