17. Janvāris 2006

• Vēl viens vēla vakara veltījums MAN :)
• 17.1.06 10:31
• suslik, kā tev iet
  vai ķepiņas uz leju
  un plakstiņi līp ciet
  ja tā, es varu domās
  pie tavas alas stāt
  un dziesmiņu par miegu
  tā čukstus padziedāt
  
• 0+

• 17.1.06 11:11
• ...mēs vienmēr dabūjam to, ko patiešām vēlamies. Lielākā problēma ir tā, ka mēs ļoti, ļoti, ļoti reti patiešām zinām, ko gribam. Mums ir pilna galva ar nepiepildītām iegribām, pusizceptām vēlmēm, nenobriedušiem vēlējumiem. Mēs gribam dzīvot pārticībā, taču neprotam sev nodefinēt, ko tieši šī pārticība mums katram nozīmē. Mēs gribam mīlēt un saņemt mīlestību, taču neko tuvāk par to zināt vai mācīties mums nav pat ienācis prātā. Bet, ja ir, tad tam nav pieticis vai nu laika, vai spēka, vai vienkārši vēlēšanās. Tā nu mēs sūtām savas nepabeigtās vēlmes, negatavās lūgšanas vai nu debesīs, pasaules telpā, enerģētiskajiem egregoriem vai vēl kaut kur (katrs pēc savas pārliecības) un dabūjam atpakaļ tieši to, kam esam gatavi, - kaut ko negatavu, pusceptu, bez pamatiem vai ar norautu jumtu. Ne velti ir teiciens: pirms ko lūdz, padomā labi, ko darīsi, ja to patiešām saņemsi. Un vēl - ja Dievs mūs gribētu sodīt, viņš tiešā veidā piepildītu visu, ko vēlamies.
  
  /Dace Rukšāne/
  
• 10+