aivars_liepaRecent Entries | |||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
You are viewing 20 entries, 260 into the past May 12th, 2006:
Hmm, šovakar nodzerties via arī vilkties klausīties lekciju par budismu? May 9th, 2006:
Njā, nedēļas bilance. Tuvojas eksāmeni. Parīt lielais kontroldarbs programminženierijā. Jaunnedēļ - formālajās gramatikās. Drīzumā būs arī pamatalgoritmos un datu struktūrās. Mēneša beigās - civilajā aizsardzībā un varbūtību teorijā. Sesijas laikā vēl sis tas. Jāraksta referāts bibliopolei. Jāraksta luga bibliopolei. Jāprojektē websaits ar datu bāzi pēc noteikumiem. Jāpabeidz kursaprojekts beidzot. Tā vietā laikam nedarīšu neko... May 3rd, 2006April 28th, 2006:
Pīters pārlaida skatienu visiem klātesošajiem. "[b]Ziniet, ar bailēm ir tāpat kā ar peldētājiem ziemā. Es laikam neteicu, ka strādāju Aļaskā naftas atradnēs. Mums bija ekstrēms sports - iet peldēties ledus aukstā okeānā. Bija grūti būt pirmajam un spert pirmo soli iekšā ledainajā ūdenī. Bet vēl grūtāk bija palikt krastā pēdējam, kad pārējie jau ir iekšā... Labāk to darīt kamēr man vēl ir spēks to darīt...[/b]" Pīters pārlaida skatienu klātesošajiem, tad smilšainajai pļaviņai, ko izgaismoja mēness stari. "[b]Vispār, šī liekas pietiekami jauka vieta lai te nomirtu...[/b]" viņš sacīja. "[b]Un galu galā, kāpēc gan ne šeit un tagad?[/b]" Pītera rokā parādījās saliekamais nazis no bagāžas. "[b]Tiksimies kaut kad... otrajā pusē ...[/b]" viņš nočukstēja, un dziļā vēzienā pāršņāpa sev kreiso roku pie plaukstas pamatnes. Rubīnsarkanas asins lāses tievā tērcītē sāka pilēt smiltīs. Pārtvēris nazi otrajā rokā, viņš atkārtoja to pašu ar labo roku, un tad atslīga uz muguras. Brūces sāpēja un pulsēja... tomēr sajūta, ka viņš ir pārkāpis to, ko bija audzinājuši viņā vecāki un svētdienas skolas mācītājs, bija sāpīgāka... nogalināt sevi bija grēks.. Un viņš tikko to bija izdarījis... "[b]Piedod Veronika... Par pirkstiem... Un par visu... Tu man patiki... Taču tas nebija lemts... Un piedod Annij, ka pametu jūs un aizeju pirmais... Ja nu es nepalieku par spoku, tev nāksies parūpēties par sevi un Veroniku...[/b]" Pīters nočukstēja. Mēnessgaismas rēgainajos staros gar Pītera acīm aizslīdēja visa viņa dzīve. "[b]Ziniet... Es taču neko tādu paliekošu nebiju paveicis savā dzīvē...[/b]"Pīters nopūtās. "[b]Un, ja tagad kļūdījos, tad nepaveikšu arī... Vismaz jūs izdariet pareizu izvēli... Pareizu sev...[/b]" ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ Nomiedzu vienu savu varoni LS - lai paliktu par spoku. GM pārāk vilināja. Ha ha. :
Jā... "Sūdi gadās" kā teica Plēsoņa... Taisnība jau jums ir, kas saka, ka tas neko neatrisina... Tikai aizmiršanās uz mirkli... April 27th, 2006:
Vēlēšanās piedzerties ir atpakaļ... Sagadīšanās pēc presebārs arī ir šodienas programmā... April 24th, 2006:
Plauktā vēl ir krājumi, bet aprikozes ir beigušās... Vēlēšanās piedzerties arī... Vismaz šodien... April 18th, 2006:
Ekstrēmais pasākums bija pa lieldienām Svētdien pamostoties, nesapratu, kāpēc tik sasodīti auksti, kamēr neizgāju ārā un man nenorādīja uz vakardienas tējas paliekām krūzītē, kas bija pārvērtusies jaukā ledus gabalā ar tējas lapu rotājumiem ;-) Bet citādi ekstrēmums pagāja bez sekām, pat bez iesnām un klepošanas. April 12th, 2006:
Ek, vakarā nocīnījos ar vienu draņķīgu datoru. Kāpēc nevar vienkārši pārinstalēt WinXP, kāpēc lai to izdarītu ir tik daudz kas jāsarūpē, draiveri, softs, un viss pārējais, un jārēķinās ar vairākām stundām, ja ne dienu darba? Tā vietā nācās kasīties ar antivirusa softu, labojot un ķerot kukaiņus... Protams, ka plānotā stunda izvērtās par trim četrām... Paralēli pasēdēšana norisēja, 'Bečerovka' malkošana un Čehijas sāls alu ekskursijas bilžu aplūkošana. Ap 23 aptvēru, ka derētu tā ka doties mājās, protams neviena autobusa uz centru pus stundu nenāk, un tad jau par vēlu tikt uz manu pēdējo uz Ķekavu... Nācās vien iet atpakaļ un palikt pie saimniekiem uz naktsguļu... Šorīt tīri nekas jūtos, ja neskaita bārdu un to, ka runcis no rīta bij ticis atpakaļ istabā un iekārtojies uz manis kā uz spilvena... Mazliet tagad jāšņaukājas. April 11th, 2006:
AIVARS skaidrojums. Pirmais tips. Enerģijas, veiklības un prāta apvienojums. Ar plašu vērienu apveltīts darbonis. Ir piesardzīgs un prot rēķināt. Otrais tips. Egoistisks; nenoteikts cilvēks, daudz sola, maz izdara. Trešais tips. Māksliniecisks, iejūtīgs, ļoti gaumīgs, apveltīts ar erudīciju. Nebaidās riskēt. «Fiksu» ideju cilvēks. Zināms egoisms ir nenoliedzams. Par niekiem negremžas. Mīl sievietes un prot būt džentlmenis. Ceturtais tips. Mūžīgi trenkāts no vienas nemiera šalts otrā, pārāk pakļaujas alkohola varai. Šis Aivars ar savas ievainotās dvēseles rūgtumu ģimenei sagādā daudz sāpju. Kā domājiet, kurš no tiem es esmu? April 8th, 2006: Dienas kopasvilkums Biju darbā, so to pat izdarīju. Pa vidu izskrēju ārā, pavēzēties ar polsterētiem mietiem, izgāju īso apmācības kursu pāris paņēmieniem cīņai ar divroci. Vajadzēs mājās patrenēties, kad iebraucu tehnikā, viss likās idēlai vienkāŗši, tagad tikai atcerēties kustības pareizās un nesajaukt... Palasījos daža cilvēka smagās pārdomas. Palika skumji. Pasitu klaču ar vēl pāris cilvēkiem, pamazām atgāju atpakaļ. Vakars solās būt jauks un patīkams. Un apslēptā plaukta krājums tā arī palika gaidam. Nekas, pagaidīs. Veselu gadu jau ir gaidījis. April 7th, 2006March 17th, 2006: testi... astkal
: Nāves Nāve atnāk ar saviem pavadoņiem... Smārds... mīzalu, izkārnījumu, puvušas miesas smārds no dzīva cilvēka... Vaidi un kliedzieni... kunkstieni, kad jāpieskaras tam jēlas gaļas gabalam... Nogurušas rokas cilājot to smagumu... 130 kilogrami nav meitene ko pamētāt gaisā... Negulētas naktis, vientulībā skatoties tukšajos griestos... Domas par to, kā tas bija slimnīcā... Burvīgajā Brīvajā Latvijā kur visi cilvēki ir tik vienlīdzīgi, cik vienlīdzīgs ir viņu naudas maks... Kur bagātie guļ privātās palātās, bet tiem, kam naudas nav, iedod šprici, lai guļ un neprotestē par to ka guļ paši savos mēslos un urīnā, līdz miesa sāk atdalīteis no kauliem... Kur ūdens pudeli noliek nevis uz galdiņa pie gultas, bet uz palodzes, lai tu skaties uz to, nespējot piecelties pat sēdus, un mocītos slāpēs... Kur ir veikts šāds tāds remonts un uzstādītas ķīniešu gultas, domātas laikam tiem kam garums ap metru piecdesmit, bet tiem kas garāki, kājas tiek saspiestas un salocītas stīvas... Kur nav spēkā nekādu norunu un vienošanos, izņemot to kā no tevis piedzīs naudu ja nemaksāsi. Kur, ja tu nevari pats par sevi pastāvēt, nevienam tu vairs neesi vajadzīgs... March 15th, 2006:
Nāve... Tā paņem visus... Bagātos un nabagos... Laimīgos un nelaimīgos... Vientuļos un draugu pulkā esošos... Nāve ir tā kas pret visiem ir vienlīdzīga... Tā kas nolīdzina pāridarījumus, liek aizmirst sāpes un izmisumu... Tiesa, tā izdzēš arī visu pārējo... Bet dažkārt tā ir cena, ko esam gatavi maksāt... March 7th, 2006:
Apriebās kaut ko kārtot... Jēga ko darīt, ja tevi nodirš un apvainojas, ka prasi tikai elementārāko pieklājību... February 13th, 2006February 9th, 2006:
Nja un ierodoties nākošajā dienā nometnē pavērtos šāds skats: Iz Kurbijkurnes Hobitlarpa pavediena. Gluži kā iz kāda pasena pasākuma atmiņām teikts. |
||||||||||||||||||||||||||||||