Biju darbā, so to pat izdarīju.
Pa vidu izskrēju ārā, pavēzēties ar polsterētiem mietiem, izgāju īso apmācības kursu pāris paņēmieniem cīņai ar divroci. Vajadzēs mājās patrenēties, kad iebraucu tehnikā, viss likās idēlai vienkāŗši, tagad tikai atcerēties kustības pareizās un nesajaukt...
Palasījos daža cilvēka smagās pārdomas. Palika skumji.
Pasitu klaču ar vēl pāris cilvēkiem, pamazām atgāju atpakaļ.
Vakars solās būt jauks un patīkams.
Un apslēptā plaukta krājums tā arī palika gaidam. Nekas, pagaidīs. Veselu gadu jau ir gaidījis.
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Prieks, ka Tavi ieraksti vairs nav depresīvi
:)
:)