LATVIEŠU TAUTAS IENAIDNIEKI
Šī gada laikā ir jau ierosinātas 4 nepamatotas krimināllietas pret Latviešu Patriotiem – LNF biedriem Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu, kā arī NSS biedriem Viktoru Birzi un Aini Sproģi. Tāpat ir mēģināts kasīties klāt arī Aivaram Gardam un man, tiesa, pagaidām gan bez rezultātiem. Neviena no iepriekšminētajām personām nav vērsusies savā politiskajā darbībā pret kādu konkrētu tautu vai rasi, bet ir tikai aicinājusi likvidēt okupācijas sekas un kritiski vērtējusi atsevišķus žīdu un krievu tautības pārstāvjus, kas ir neslēpti naidīgi noskaņoti pret Latviešiem. Tomēr pēc LKL 78.panta (par rasu vai nacionālā naida izraisīšanu) ir ierosinātas minētās krimināllietas, no kurām 2 jau atrodas tiesā. Skaidri samanāms politisks pasūtījums, kas, visticamāk, nāk no mūsu valsts visaugstākajām amatpersonām. Kā to lai uztver, kā rīkoties mums, līdzīgi domājošajiem, šajā situācijā?
Vispirms, jāsaprot, ka šāds iznākums, diemžēl, pašreizējā politiskā situācijā ir likumsakarīgs, jo nekādas Neatkarīgas Latvijas vairs nav, esam cionistu-masonu konglomerāta nožēlojams piedēklis, pie varas esošie nīst mūsu tautu (un it sevišķi Patriotus, kas domā ar savu galvu un viņiem nepakļaujas!), savukārt, Drošības policija, tāpat kā savulaik KGB, izpilda varturu sargsuņu nožēlojamās funkcijas, tikai ar to atšķirību, ka nu viņi ir spiesti izmantot daudz rafinētākas un ne tik brutālas metodes savu politisko pretinieku vajāšanā, kā PSRS okupācijas laikā. Tāpēc arī Latvju Patriotiem piekasās, kur vien uzskata par iespējamu, bet okupantu šovinisti darbojas praktiski netraucēti (piemērs – DP atteikšanās ierosināt krimināllietu pret okupantu, kurš Dāvida šovā lielījās ar Latviešu sišanu).
Un tā būs tik ilgi, kamēr valstī varu nepārņems patiešām Patriotiski noskaņoti politiskie spēki. Taču, ko mums darīt, kamēr tas nav noticis? Atbilde – pirmkārt, neturēt sveci zem pūra, bet nekavējoties informēt sabiedrību par katru nepamatotu Latvju Patriotu vajāšanas gadījumu, pēc iespējas sīkāk atspoguļot notikušā apstākļus. Jāsaprot, ka pašreizējo drošības orgānu interese par cilvēku tieši liecina, ka viņš ir Krietns Latvietis un Kārtīgs Patriots, jo ir neērts pašreizējai varai. Tādēļ no šī fakta nav jākaunas, bet – tieši otrādi – ar to jālepojas, kā karavīrs lepojas ar kaujās gūtajiem ievainojumiem, kas norāda, ka viņš tiešām ir cīnījies, nevis gļēvi tupējis bunkurā. Kad tautas vairums uzzinās, cik nepamatoti mūsu DP nereti vajā Latviešus, tajā radīsies taisnīgs sašutums pret šo organizāciju. Otrkārt – stingri pastāvēt uz savu taisnību un neatzīt savu vainu neesošos noziegumos. Kā zināms, jaunais Kriminālprocesa likums paredz diezgan plašu iespēju vēl līdz tiesai vienoties starp prokuroru un apsūdzēto, un mūsu tiesībsargi nereti uz to arī mudina: sak, atzīsties, vecīt, nožēlo savu vainu, dabūsi nosacīti un dzīvosi tālāk cepuri kuldams. Šādam priekšlikumam nekādā gadījumā nav jāpiekrīt, jo, pirmkārt, tas solītais nosacīti var pēkšņi arī pārtapt par reāli, bet, otrkārt, kāpēc, lai mēs, Patrioti, atzītu sevi par noziedzniekiem? Turklāt tas radītu arī nevēlamus precedentus. Piemēram, ja kāds sāktu nožēlot, ka ir publiski lietojis vārdu “žīds”, un atzītu, ka ar to ir kurinājis naidu pret ebreju tautu, tas radītu iespēju par analogu rīcību apsūdzēt arī citus Latviešus. Tāpēc – nekādas piekāpšanās mūsu tautas slepkavu priekšā, nekādas kompromisu meklēšanas ar viņiem, bet gan cīņa līdz galīgai uzvarai! Treškārt, dokumentēt visu to neliešu vārdus, kas ir vērsušies pret mums! Pieprasiet, lai uzrāda, kuri tie ir bijuši, kas rakstījuši danosu DP (90% lietu tiek ierosinātas tieši pēc šāda notikuma), kas veikuši viltus ekspertīzes un nepatiesi apmelojuši Krietnos Latviešus! To visu sīki pierakstiet, tāpat arī izmeklētāju un prokuroru; tiesnešu vārdus, un noglabājiet šo informāciju drošā vietā. Neaizmirstiet arī par tiem ļaudīm, kas bijuši godīgi un objektīvi pret mums, kas nav paļāvušies varturu politiskajam spiedienam, bet gan pat tam pretojušies! Visa šī informācija būs ļoti nozīmīga, kad Latvju Patrioti likumīgā ceļā pārņems varu valstī – un tas notiks daudz ātrāk, nekā domā mūsu tautas slepkavas. Tad arī saliksim visu pa plauktiņiem! Mūsu aizstāvji saņems paaugstinājumus darbā un apbalvojumus, bet uzbrucēji un apmelotāji – bargus sodus, no kuriem pats maigākais būs pilsonības atņemšana un izraidīšana no Latvijas uz mūžīgiem laikiem. Pašlaik viņi jūtas ļoti droši par sevi un savu krēslu, taču vēsturē reizēm notikumi risinās zibenīgi, un prokurori un apsūdzētie var tik ātri apmainīties vietām, kā pirmajiem pat ļaunākajos sapņos nav rādījies! Tādi vadoņi kā Čaušesku, Huseins u.c. arī domāja, ka viņu vara būs mūžīga un, ka par saviem grēkiem nekad nenāksies atbildēt, taču notika citādi! Un tāpat atcerēsimies Baigo gadu – cik daudzi čekisti, kas nepaguva aizmukt no strauji uzbrūkošās vācu armijas, nu bija kļuvuši mazi un nožēlojami, asarām plūstot, lūdzās žēlastību, taču nesaņēma to, tāpat kā to vēl pavisam nesen nebija saņēmuši viņu upuri. Arī mēs, Patrioti, tikuši pie varas, nežēlosim mūsu tautas ienaidniekus, tāpat kā viņi mūs nežēlo, un sodīsim viņus ne mazāk bargi, kā to izdarīja varonīgā rumāņu tauta 1989.gada revolūcijas laikā. Lai to atceras visi, kas patlaban, izdabājot varturiem, vajā un represē Latvju Patriotus – taisnīgā atmaksas stunda nāks agri vai vēlu! Savukārt, no represijām cietušie saņems ordeņus un mūža pensiju no Patiesi Brīvās Latvijas Valsts!
Visbeidzot, pārējos Latviešus, kuri klusībā jūt mums līdzi, bet baidās vēl izteikt savu atbalstu publiski, aicinu – nebaidieties, nāciet mūsu pulkā, runājiet un rakstiet tā, kā to darām mēs! Jo vairāk mūs, līdzīgi domājošo, būs, jo grūtāk būs mūs represēt! Vienu, desmit cilvēkus var ieslodzīt un pat iznīcināt, ar simtiem to izdarīt jau daudz grūtāk, ar tūkstošiem – praktiski neiespējami. Tāpēc, būsim visi par vienu un viens par visiem! Nestāvēsim malā, kad vajā mūsu domubiedrus un nepriecāsimies – vai, cik labi, ka mani neaiztiek! - , bet gan rakstīsim protestus Iekšlietu Ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, tiesām, rīkosim piketus, mītiņus, demonstrācijas! Ja būsim aktīvi un vienoti, mēs uzvarēsim, bet, ja pasīvi – tad mūs izkaus pa vienam! Un pats galvenais – nebaidīsimies no Latviešu tautas ienaidniekiem, bet liksim viņiem baidīties no mums!
BEZ CĪŅAS NAV UZVARAS !!!
1.12.2005. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
