Cīņa par latu | 23. Jūnijs 2013 - 15:27 |
---|
MOSTIES, TAUTA, IR PĒDĒJAIS LAIKS !!!
Mūsu nelietīgie varturi nolēmuši likvidēt pēdējās neatkarības atliekas mūsu Latvijai – nacionālo naudas vienību latu. Šo nekrietno nodomu atbalsta praktiski visi 11.Saeimas deputāti – izņemot varbūt I.Griguli un vēl dažus viņas domubiedrus. Arī bēdīgi slavenais nekaunīgais okupants N.Kabanovs, kurš sākotnēji bija izraudzīts kā lata viltus aizstāvis, lai tādejādi degradētu nacionālās valūtas saglabāšanas ideju, jo loģiski rodas secinājums – ja tāds nelietis, kurš Latvijas simbolikā šņauc degunu, ir PRET kaut ko, tad kārtīgam Latvietim it kā būtu automātiski jābūt PAR – un otrādi, ir atmetis šo savu nožēlojamo lomiņu un vairs nekādas aktivitātes neveic „lata aizstāvības” jomā. Ir pilnīgi loģiski, ka „SC” frakcija atteicās dot savus parakstus referenduma organizēšanai jevrika sakarā, jo tā ieviešana ir pilnīgā saskaņā ar viņu ieplānotajiem latviešu tautas iznīcināšanas plāniem. Tāpat nav jābrīnās, ka Krievijas sūtnis (faktiski – ģenerālgubernators) A.Vešņakovs atzinīgi vērtē Latvijas ieplānoto pāreju uz jevro, jo tā atvieglošot norēķinu veikšanu starp mūsu valstīm. Par šiem radījumiem nebūtu jābrīnās, nedaudz varbūt varētu izteikt izbrīnu par viltusnacionāļiem no VL-TB, no kuriem vienīgi J.Dombrava atļāvās nobalsot pret jevro ieviešanu, taču, tā kā viņš nepameta šo neliešu un nodevēju frakciju, tad acīmredzams, ka tā no viņa puses bija tikai aktieriska pozas demonstrēšana, nekas vairāk. Amizanti vērot arī prātu izkūkojušā gaiļa L.Grantiņa dziedātās slavas „difirambas” jevro un tā ieviesējiem, līdztekus draudot ar „augstāko soda mēru” šīs idejas pretiniekiem, bet ko gan citu var gaidīt no tāda radījuma, kam smadzenes ar ķebli ir no galvas izdauzītas un pēc tam ar cietumnieku daiktiem pa pakaļu ārā izķeksētās… Tomēr, paldies Dievam, ir vēl normāli ļaudis, kas apjēdz, cik svarīgi ir saglabāt nacionālo valūtu kā tādu, jo ir pilnīgi vienalga, kā to sauc – viens lats vai varbūt viens sūds, galvenais, ka tā ir mūsu nauda un mēs paši lemjam, ko ar to darīt, cik daudz tās drukāt, cik izņemt no apgrozības, kādu kursu noteikt pret ārvalstu valūtām… Ja pašlaik mūsu latiņš ir piesaistīts jevro, tad neviens neliedz to vajadzības gadījumā atkal atsaistīt… Un draudēšana ar iespējamo valūtas devalvāciju un hiperinflāciju ir reāla tieši gadījumā, ja mēs pāriesim uz jevriku, jo tad mūsu naudas nākotni vairs nelemsim mēs, bet kungi Briselē, kamēr pagaidām lata liktenis vēl ir Latvijas Bankas rokās… Toties, kad mums vairs savas naudas vienības nebūs, briselieši principā var nolemt mums nedot naudu vispār. Atceros, ka 90.gadu sākumā 4.maija republikas pirmais premjers I.Go(l)dman’s stāstīja – visvairāk viņam bijis bail, ka pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Maskava vairs nedošot Latvijai naudu. No kā tad maksāšot strādājošiem algas un pensionāriem pensijas? Tāpēc viņš juties ļoti atvieglots, kad tika nodrukāta vismaz pagaidu nacionālā valūta – Latvijas rublis… Tagad šis nožēlojamais radījums arī, protams, atbalsta jevro un aicina ar tādām grūtībām atjaunoto latu atkal likvidēt. Un ko gan citu no šī cionistu-masonu-pederastu ielikteņa vēl varēja gaidīt? Par spīti varturu izvērstajai aktīvajai pretdarbībai, bija vairāki mēģinājumi uzsākt parakstu vākšanu lata saglabāšanai. Dažādu formālu ieganstu dēļ politiski angažētais Cimdara kantoris tos vairakkārt noraidīja, līdz beidzot Latvju Patriotam J.Silam izdevās panākt, ka divām no viņa piedāvātajām trim likumdošanas iniciatīvām tika dota zaļā gaisma parakstu vākšanas uzsākšanai. Pašu galveno iniciatīvu – ierakstīt Satversmē, ka Latvijas nacionālā naudas vienība ir lats, viņam gan neatļāva nodot tautas apspriešanai, par to šis cilvēks vēl būs spiests tiesāties, un, ja Dievs palīdzēs un gadīsies godprātīgi tiesneši, varbūt arī uzvarēs, tomēr arī atlikušās divas – ka viena desmitā daļa vēlētāju var rosināt referendumu, lai lemtu tajā gan par būtiskām izmaiņām nosacījumos Latvijas dalībai ES, gan par izstāšanos no tās (esmu 100% pārliecināts, ka agri vai vēlu mums tas neizbēgami būs jādara) – ir gana svarīgas un noteikti būtu pieņemamas. Nu atliek cerēt tikai uz mūsu tautas brāļu un māsu aktivitāti. Ir jāsavāc 30 000 (agrāk bija 10 000, bet ar mūsu „demokrātiju mīlošo” varturu gādīgu šis skaitlis nesen tika trīskāršots) notariāli apstiprinātu parakstu, turklāt valsts nodeva 2 latu apmērā būs vien jāmaksā pašiem, jo, atšķirībā no lindermaniešu bandas, mūsu, Patriotu vidū nav tādu bagātu biezo, kas varētu uzņemties vieni samaksāt par visiem pārējiem, kā tas bija ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kā arī automātisku pilsonības uzspiešanu okupantiem. Saprotu, ka trūcīgiem cilvēkiem arī divi lati nav lieka nauda, tomēr valsts un tautas nākotnes vārdā vajadzētu prast, kaut vai uz ēdiena rēķina ekonomējot, atrast šādu summu, kā arī laiku aiziet pie notāra, un parakstīties par šīm izmaiņām Satversmē. Kad būs savākti 30 000 parakstu, Cimdara kantoris būs spiests uzsākt vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, to darot jau par valsts līdzekļiem. Un tad, ja tauta būs pietiekami aktīva, varēs rīkot referendumu. Dažs labs varbūt iebildīs, ka nu jau ir par vēlu, līdz 2014.gada 1.janvārim, kad varturi nolēmuši ieviest jevro, to vairs nepaspēt izdarīt. Uz to es varu atbildēt šādi – viss ir atkarīgs no mūsu pašu aktivitātes. Un pat, ja tiešām mēs to izdarīt nepaspēsim, neviens mums neliedz arī pēc 1.01.2014. lemt par izstāšanos no ES un līdz ar to arī atgriešanos pie lata un jevrika likvidēšanu Latvijā. Galvenais, lai mums principā būtu dotas tādas tiesības, un to nodrošinās šīs augstāk minētās izmaiņas Satversmē. Un, jo ātrāk tās ieviesīsim, jo labāk būs mūsu tautai! Tāpēc neguliet, tautieši, bet jau tuvākajā laikā dodieties pie notāriem! Aģitējiet to darīt arī savus radus, draugus un kaimiņus, taču, ja viņi atsakās, jūsu lēmumu tas nedrīkst izmainīt! Atcerieties, ka par savu (bez)darbību katrs pats būs atbildīgs nākamo paaudžu priekšā! Tāpēc nezīlējiet kafijas biezumos – izdosies vai nē, nepētiet, ko citi dara, bet rīkojieties paši un dariet to pēc iespējas ātrāk! Vēl viss nav pagalam! Parādīsim mūsu nelietīgajiem varturiem, uz ko esam spējīgi, kad darbojamies aktīvi un vienoti! Lai viņi ir tikpat sarūgtināti, kā vācieši 1941.g., kad nodrukātās biļetes uz vakariņām restorānā „Astorija” Ļeņingradā nācās mest miskastē, jo pilsēta viņiem nepadevās! Nepadosimies arī mēs!
PAR LATVIJU, LATVIEŠIEM UN LATU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
23.06.2013. Aivars Gedroics
|