LR Augstākas tiesas Civillietu tiesu palātai
Brīvības bulvāris 36
Rīga LV - 1511
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,
iesniegums
Vēlos norādīt uz civillietas Nr. C06078111 izskatīšanas gaitā notikušajām nelikumībām, kā arī protokolā fiksētajām neprecizitātēm un atklātiem meliem, ko pauduši lietas dalībnieki. Lūdzu šīs manas pretenzijas pievienot lietas materiāliem.
2012.gada 19.janvārī tiesas sēdes izskatīšanas laikā tiesnese A.Misiuna, manuprāt, nepamatoti un pretlikumīgi nolemj atzīt manu neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, pamatojoties uz to, ka manam iesniegumam nav pievienots dokuments, kas apliecinātu, ka es nevaru ierasties tiesas sēdē veselības stāvokļa dēļ, lai gan savā e-pasta vēstulē biju skaidri norādījis, ka ģimenes ārste man slimības lapu izsniegs pēc tās noslēgšanas, kuras kopiju tad nosūtīšu tiesai. To es arī izdarīju apmēram nedēļu vēlāk. Uzskatu, ka šis fakts liecina par tiesneses ieinteresētību lietu izskatīt pēc iespējas ātrākā laikā man par sliktu. Mana ierašanās tiesā varētu traucēt īstenot dzīvē šo zemisko nodomu. To apliecina fakts, ka arī 28.02.2012. tika nolemts izskatīt lietu bez manas klātbūtnes, lai gan savas iepriekšējās slimības lapas kopiju jau biju nosūtījis un atkārtoti ar e-pasta starpniecību brīdinājis tiesu, ka neieradīšos uz nākamo sēdi arī slimības dēļ. Faktu, ka par iepriekšējo tiesas sēdi biju iesniedzis slimības lapu, tiesnese apzināti noklusēja.
Prasītājas pārstāvē Līga Balgalve tiesas sēdē apgalvoja, ka es ar I.O.Pasteri esot iepazinies ar radio starpniecību. Šis fakts neatbilst patiesībai. Sakarus ar mani minētā persona nodibināja, izmantojot laikraksta „DDD” starpniecību. Viņa apgalvoja, ka esot manu politisko uzskatu domubiedre, tāpēc nolēma testamentā novēlēt man savu īpašumu. Šis it kā nebūtiskais fakts tomēr liecina, ka L.Balgalvei ir tendence melot un sagrozīt notikumus. Tālāk – L.Balgalve apgalvo, ka I.O.Pastere esot gribējusi pārdot māju par 15 000 latu. Patiesībā runa bija par 50 000 latu. Tajā laikā nekustamā īpašuma cenas bija augstas, tāpēc es atrunāju viņu to darīt, jo, lai nopirktu dzīvokli, arī apmēram tikpat lielu summu vajadzēja. Arī vēlāk neesmu teicis, ka pārdošu māju par 40 000, jo neuzskatīju šo summu par adekvātu. Nesolījos atrast arī pircēju mājai, taisni otrādi – pierunāju I.O.Pasteri turpināt pašai tajā dzīvot un to apsaimniekot. Nekādu uztura līgumu noslēgt es I.O.Pasterei nepiedāvāju. Tieši viņa bija tā, kas lika priekšā pārrakstīt īpašumu uz mana vārda, pamatojoties uz to, ka ļaunie kaimiņi jau ilgstoši ultimatīvā tonī pieprasot viņu pārdot par lētu naudu viņiem savu māju, pretējā gadījumā draudot, ka ar I.O.Pasteri varot notikt kas slikts. Viņai vairs neesot garīga un fiziska spēka šim spiedienam pretoties, tāpēc viņa vai nu pārdošot savu māju, vai pārrakstīšot to uz mana vārda un teikšot, lai potenciālie pircēji pa tiešo vēršas pie manis. Es ieteicu izvēlēties pēdējo variantu. Sākumā viņa bija plānojusi vienkārši dāvināt man savu īpašumu, bet vēlāk, laikam notāres I.Dzenes ietekmēta, nolēma likt priekšā noslēgt uzturlīgumu, kam es piekritu. Līdz ar to, apgalvojums, ka uztura līgums ir noslēgts pēc atbildētāja iniciatīvas, ir klaji un nekaunīgi meli no L.Balgalves puses. Nav taisnība arī apgalvojumam, ka es esot solījies palīdzēt ar pārtiku un zālēm. Taisni otrādi – I.O.Pastere apgalvoja, ka šādām vajadzībām viņai pietiekot ar pensiju, vajagot tik samaksāt 20 Ls mēnesī un palīdzēt apmaksāt tālruņa rēķinu. Nav saprotams, uz kāda pamata L.Balgalve apgalvo, ka prasītāja neesot izpratusi mūsu starpā noslēgto līgumu. Cita starpā, vēlos atzīmēt, ka pēdējais 20 Ls maksājums I.O.Pasterei tika veikts 2011.gada novembrī, nevis oktobrī, kā to apgalvo L.Balgalve. Maksājumus pārtraucu, kad uzzināju, ka I.O.Pastere nolēmusi ar tiesas starpniecību lauzt mūsu starpā noslēgto uzturlīgumu.
Nekādu rakstisku lūgumu no notāres I.Dzenes mainīt uzturlīguma nosacījumus neesmu saņēmis. Tiesa, telefoniski viņa gan man ir zvanījusi, teikusi, ka I.O.Pastere gribot mainīt līguma nosacījumus, uz ko es atbildēju, ka visas izmaiņas līgumā lūdzu veikt ar tiesas starpniecību. Pēc tam, kad I.O.Pastere 2011.gada augustā mani rupji nozākāja Latvijas Radio, ceļot man neslavu, esmu pārtraucis uzturēt ar viņu jebkurus sakarus un visus viņas sūtījumus lūdzu „Latvijas Pastu” atgriezt atpakaļ adresātam.
2011.gada 14.maijā, kad es ar saviem vecākiem biju ieradies pie I.O.Pasteres, viņa man neizteica nekādas pretenzijas, kā arī nepauda vēlmi mainīt uzturlīguma nosacījumus. Cita starpā Pasteres k-dze izteica nožēlu, ka vecuma un slimības dēļ nevar pienācīgi aprūpēt man piederošo īpašumu, t.sk., nopļaut zāli...utt. Es atbildēju, ka viss ir kārtībā, man kā īpašniekam pret viņu nav nekādu pretenziju, zāles pļaušana nav nepieciešama. Nav patiess apgalvojums, ka šajā datumā es pirmoreiz biju ieradies pie I.O.Pasteres. Patiesībā mēs jau bijām tikušies minētajā adresē neilgi pēc tam, kad viņa man testamentā novēlēja savu īpašumu. Tātad, kārtējo reizi tiesā tika pausti ciniski meli, nezinu tikai, vai to autore ir pati L.Balgalve, vai arī viņa ir saņēmusi nepatiesu informāciju no I.O.Pasteres.
Nekādus dokumentus par I.O.Pasterei it kā nepieciešamo īpašo medicīnisko aprūpi neesmu saņēmis. Par to, ka viņas veselības stāvoklis esot pasliktinājies, uzzināju no viņas iesnieguma tiesai, kura norakstu saņēmu no tās. Telefoniski I.O.Pastere man nekad nav izteikusi nekādus iebildumus pret to, kā es pildu uzturlīguma nosacījumus, viņa tikai pēdējā laikā (neilgi pēc manas vizītes pie viņas 2011.gada maijā) ultimatīvā tonī pieprasīja pārdot nu jau man piederošo īpašumu Elejā, Lietuvas ielā 57, viņas nolūkotiem cilvēkiem par viņas izvēlētu cenu. Kad es viņai atbildēju, ka pats izvēlēšos, kad, kam un par kādu cenu pārdošu savu īpašumu, mūsu tālākie telefoniskie kontakti tika pārtraukti. Nekad ne mutiski, ne rakstiski neesmu solījies noteiktā laika periodā – gada vai citā – pārdot savu iegūto īpašumu. Teicu, ka pārdošu tad, kad uzskatīšu par vajadzīgu un man tas būs finansiāli izdevīgi. Pati I.O.Pastere gan vairākkārt izteica gatavību atstāt man piederošo īpašumu tad, kad es to pieprasīšu, lūdzās, lai es viņai ļaujot aiziet no tā prom labprātīgi, lai es nemeklējot slepkavas, kas viņu nogalinātu, jo gribot nomirt dabiskā nāvē. Šāda valoda acīmredzami liecina par minētās personas garīgo nenosvērtību un spilgti izteiktām paranoiskām tendencēm viņas uzvedībā. Maniem apgalvojumiem, ka man nav nekādas nepieciešamības viņu nogalināt un tādejādi atbrīvot māju no īrniekiem, viņa nevēlējās ticēt. Cita starpā I.O.Pastere man bieži telefoniski stāstīja, ka viņu pret mani nepārtraukti kūdot viņas brālēns Elmārs Smelteris, kuram skaužot, ka māja nav norakstīta viņam. Savukārt viņa to nav novēlējusi šim kungam, jo viņš jau I.O.Pasteri reiz esot piekrāpis, nedaloties ar mantojumu, ko esot saņēmis no kāda radinieka Austrālijā. Tāpat viņa stāstīja, ka E.Smelteris esot dzērājs, kurš regulāri ārstējoties Straupē, viņai arī esot aizdomas, ka viņš esot drošības dienestu aģents, kurš ziņojis par viņu „čekai” padomju laikos un, iespējams, darot to arī tagad.
Par I.O.Pasteres attiecībām ar viņas bijušo vīru A.Petreiķi esmu jau rakstījis tiesai, īsumā atgādināšu, ka viņa gandrīz katrā telefona sarunā sūdzējās man par to, ka šis cilvēks regulāri piegādājot viņai saindētu pārtiku, lai viņu nogalinātu un iegūtu īpašumā viņas māju. Manus iebildumus, ka tas juridiski nebūs iespējams, jo viņu laulība ir oficiāli šķirta, viņa nevēlējās uzklausīt. Petreiķa mīļākās („mauciņas”, kā mēdza izteikties I.O.Pastere) regulāri naktī viņai zvanot pa tālruni un tad metot nost klausuli, noklausoties viņas tālruņa sarunas, izspiegojot viņu, viņas prombūtnes laikā iekļūstot mājā, „zombējot” viņu, apstarojot ar dažādiem radioaktīviem stariem...utt. Manus iebildumus, ka tā nav taisnība, ka tās ir slimīgas iedomas, viņa nevēlējās uzklausīt. Tāpat viņa sūdzējās, ka līdzīgā veidā viņu nepārtraukti terorizējot kaimiņos dzīvojošie „sektanti”. Uzskatu, ka tieši šīs slimīgās paranoiskās iedomas ir iemesls, kāpēc I.O.Pastere par katru cenu vēlējās steidzīgi pārdot sev vairs nepiederošo īpašumu un pārcelties uz dzīvi citur.
Par Dainu un Ingu Šeļenkovām I.O.Pastere nekad man neko nav stāstījusi, nav arī minējusi, ka izmanto viņu pakalpojumus par maksu. Vienīgi viņa ir stāstījusi, ka apkārt dzīvojot vienīgi dzērāji, kuri naudu gan prasot, bet palīdzēt negribot, ja kaut ko arī apsolot izdarīt, tad vai nu vispār neizdarot, vai izdarot slikti un nekvalitatīvi, par saviem apkalpojumiem allaž prasot neadekvāti lielu samaksu.
Uzskatu, ka liecinieks, pašvaldības policists Andis Rubenis ir apzināti maldinājis gan I.O.Pasteri, gan tiesu, sakot, ka varot uzlikt viņai sodu par nesakoptu īpašumu, tāpēc Pasteres k-dzei nākoties par pēdējo viņai esošo naudiņu nolīgt zāles pļāvējus. Visiem zināms, ka sodu par nesakoptu īpašumu var uzlikt tikai tam, kam tas pieder – šinī gadījumā man, A.Gedroicam, nevis īrniecei I.O.Pasterei. Esmu vairākkārt teicis I.O.Pasterei, ka nav vajadzības tērēt naudu zāles pļaušanai, ka vajadzības gadījumā ar pašvaldības policiju skaidrošos es pats personīgi. Malku piegādāt I.O.Pasterei nekad neesmu solījis.
Komentējot E.Smeltera liecības, varu paskaidrot, ka solīju - mājas pārdošanas gadījumā nopirkšu viņai dzīvokli Jēkabpilī vai kādā citā vietā, taču nesolīju naudas pārpalikumu dalīt uz pusēm. Līgumā paredzētos 20 Ls sāku maksāt uzreiz pēc tā noslēgšanas, tikai sākotnēji par 40 Ls aizsūtīju I.O.Pasterei „Lattelecom” dekoderi, tāpēc naudu skaidrā veidā sāku maksāt 2 mēnešus vēlāk. Tāpēc veicu arī tālruņu sarunu apmaksu, līdz konstatēju, ka I.O.Pastere tālruni izmanto, lai celtu man neslavu. Vēl pirms attiecību pārtraukšanas ar I.O.Pasteri manīju internetportālā www.ss.lv ievietotu sludinājumu par īpašuma pārdošanu Elejā, Lietuvas ielā 57, pieļauju, ka to bez manas ziņas bija tur ievietojis E.Smelteris, par ko es telefona izziņā izteicu savu neapmierinātību, bet atbildi uz to nesaņēmu.
Prasītājas pārstāve L.Balgalve nepamatoti, ar faktiem to nepierādot, apgalvoja tiesā, ka es, atbildētājs, nepildot uzņemtās saistības, amorāli izturoties pret prasītāju, cenšoties panākt viņas veselības stāvokļa pasliktināšanos. Mans nodoms, jau noslēdzot uztura līgumu, esot bijis nevis rūpēties un apgādāt prasītāju, bet gan apmānīt un par velti iegūt īpašumu. Es esot izmantojis prasītājas uzticēšanos, vecumu un labo sirdi, rakstot par viņu nepamatotus iesniegumus...utt. Uzskatu, ka šāda liecība ir apzināta neslavas celšana man, apvainojot mani kriminālnoziegumā – krāpšanā. Par šo faktu es uzreiz pēc tā uzzināšanas vērsos Jelgavas policijas pārvaldē un vēlāk arī prokuratūrā, lūdzot uzsākt pret L.Balgalvi kriminālprocesu pēc LKL 157.panta, diemžēl saņēmu atteikumu, aizbildinoties ar to, ka liecinieku liecību izvērtēšana esot tikai un vienīgi tiesas kompetencē. Uzskatu, ka tādejādi L.Balgalve uzskatāmi demonstrēja savu personīgo ieinteresētību lietas izlemšanā man par sliktu, iespējams, ka viņa arī ir tā persona, kurai I.O.Pastere par lētu naudu apsolījusies pārdot māju tad, kad tā atkal nonāks viņas īpašumā. Tāpat pieļauju iespēju, ka viņas abas darbojas saziņā ar Zemgales apgabaltiesas tienesi A.Misiunu. Ceru, ka Augstākā tiesa tiešām atbilstoši juridiski korekti izvērtēs šādu minēto personu rīcību.
Nobeigumā atzīmēju, ka pilnībā apstiprinu savas liecības, ko jau sniedzu tiesai 17.03.2012. iesniegumā, kā arī uzturu spēkā tajā izteiktos lūgumus tiesai.
10.03.2013. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
