LR Augstākas tiesas Civillietu tiesu palātai
Brīvības bulvāris 36
Rīga LV - 1511
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,
Apelācijas sūdzība
2012.gada 28.februārī Zemgales apgabaltiesa pieņēma lēmumu, ar kuru apmierināta I.O.Pasteres prasība par uztura līguma laušanu ar mani un nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu uz nekustamo īpašumu Jelgavas novadā, Elejas pagastā, ar kadastra num.: 5448 006 0048, kā arī nolemts piedzīt no manis ar tiesāšanos saistītos izdevumus.
Uzskatu, ka šis spriedums ir netaisns, pretlikumīgs un pilnībā atceļams.
Neskatoties uz to, ka, es, atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, pirms 2012.gada 19.janvārī paredzētās tiesas sēdes laikus paziņoju, ka esmu saslimis un uz tiesu ierasties nevarēšu, tiesnese A.Misuna nolēma manu ierašanos pasludināt par neattaisnotu, aizbildinoties ar to, ka es neesot iesniedzis slimības lapas kopiju, ko es nevarēju izdarīt, jo tā atradās pie ģimenes ārstes (par ko es informēju tiesu), un man tika izsniegta, to noslēdzot, pēc kā es tās kopiju nekavējoties nosūtīju tiesai. Par šo dīvaino lēmumu viņa man nepaziņoja, vienīgi informēja, ka tiesas sēde ir pārcelta uz 2012.gada 28.februāri.
Dažas dienas pirms šī datuma es atkal saslimu un arī elektroniski brīdināju par šo faktu tiesu. Lai gan tiesnese A.Misuna bija jau saņēmusi manu iepriekšējo slimības lapu, viņa atkal nolēma atzīt manu neierašanos par neattaisnotu, turklāt, uzsāka lietas izskatīšanu bez manas klātbūtnes. Jāatzīmē, ka, pretēji tiesneses rakstītajam, likums neparedz norādīt slimības lapā, kādu režīmu ir jāievēro slimniekam. Uzskatu, ka ir pašsaprotami – ja cilvēks nav darba spējīgs, viņš nevar arī braukt vairākus simtus kilometru līdz vietai, kur notiek tiesas sēde, kā arī piedalīties tajā. Līdz ar to likumsakarīgi būtu bijis atlikt lietas izskatīšanu sakarā ar CPL 209.p.2.d. Tā vietā tiesnese nolēma celt man neslavu, pasludinot, ka es savas likumā paredzētās tiesības neizmantojot godprātīgi.
Šādas tiesnese A.Misunas pretlikumīgas rīcības rezultātā man tika liegta iespēja kā atbildētājam paust tiesā savu viedokli, kā arī uzdot jautājumus pieaicinātajiem lieciniekiem, uzturēt savus jau iepriekš izteiktos lūgumus tiesai...utt. Uzskatu, ka tieši augstāk minēto iemeslu dēļ tiesa pieņēma man nelabvēlīgu lēmumu šajā lietā. Mans viedoklis ir, ka tiesnese A.Misuna, ļoti iespējams, ir personīgi pazīstama ar prasītājas I.O.Pasteres pārstāvi L.Balgalvi, kura acīmredzot vēlas par lētu naudu atpirkt no I.O.Pasteres īpašumu Elejas pagastā pēc tam, kad I.O.Pasterei uz to tiks atjaunotas īpašuma tiesības. Iespējams, ka A.Misunai ir apsolīta kāda veida atlīdzība, ja viņa panāks ātru īpašuma tiesību atjaunošanu I.O.Pasterei. Šādā gadījumā ir visai loģiska tiesneses A.Misunas rīcība, neatzīstot manu slimību par attaisnojošu iemeslu, kā dēļ es neierados uz tiesu, un lietas izskatīšana bez manas klātbūtnes.
Par prasības būtību. Uztura līguma 2.2. punktā minēts, ka ēdienu un apģērbu man jādod I.O.Pasterei līguma 2.1.punkta vērtībā, t.i., 20 latu apmērā. Ņemot vērā viņas pašas pensiju, kas pārsniedz 140 Ls, ar to minētajai personai pilnīgi pietiktu šim nolūkam, ja viņa dzīvotu pietiekami saprātīgi un taupīgi. Diemžēl šī persona piekopj ļoti izšķērdīgu dzīves veidu, par ko es jau rakstīju savā 10.12.2011. paskaidrojumā Zemgales apgabaltiesai, turklāt viņas uzvedība un rīcība liecina, ka viņa nav garīgi vesela un diez vai vispār ir spējīga atbildēt par savu rīcību. Viņai nepārtraukti liekas, ka viņas dzīvība ir apdraudēta, ka viņu kaimiņi pastāvīgi izsekojot, novērojot, gribot nogalināt, perinot plānus atņemt īpašumu, kas gan juridiski jau vairs viņai nepieder...utt. Ar mani viņa iepazinās ar laikraksta „DDD”, nevis radio starpniecību, kā to, ja ticēt spriedumā rakstītajam, tiesā melīgi apgalvoja viņas pārstāve L.Balgalve. I.O.Pastere tiešām sākotnēji man novēlēja savu īpašumu testamentā, bet vēlāk pati pēc savas (nevis manas) iniciatīvas noslēdza ar mani uztura līgumu, pamatojot to tādejādi, ka citādi kaimiņi spiežot viņu pārdot sev piederošo īpašumu par niecīgu samaksu (ko es tiešām ieteicu viņai nedarīt), un viņa psiholoģiski un fiziski nespējot pretoties viņu izdarītajam spiedienam. Pēc mūsu mutiskas norunas es maksāju viņai ik mēnesi 20 Ls un arī apmaksāju „Lattelecom” rēķinus. Ne medikamentus, ne pārtiku I.O.Pastere man neprasīja un es tos nesolīju piegādāt. Konflikts mūsu starpā radās 2011.gada jūlijā, kad minētā persona sāka ultimatīvi pieprasīt pārdot manu īpašumu viņas izraudzītajiem cilvēkiem par viņas noteikto cenu, ko es atteicos darīt. Pēc tam I.O.Pastere sāka apgalvot, ka viņu tagad kaimiņi nogalināšot, un arī teikt, ka viņai pēkšņi vairs nepietiekot līdzekļu izdzīvošanai, ko gan līdz šim vienmēr pietika. Bez manas ziņas internetā parādījās sludinājumi, kuros tika piedāvāts pirkt manu īpašumu.
Pēc tam, kad 2011.gada 19.augustā I.O.Pastere publiski cēla man neslavu Latvijas Radio, es pārstāju apmaksāt viņas „Lattelecom” rēķinus, bet turpināju maksāt ik mēneša uzturnaudu 20 Ls apmērā līdz 2011.gada 30.novembrim, nevis oktobrim, kā to tiesā esot apgalvojusi L.Balgalve. Protams, tiklīdz uzzināju, ka pret mani ir celta prasība tiesā, es uzturnaudu maksāt pārstāju! Ar I.O.Pasteri neuzturu sakarus pēc viņas publiski izteiktajiem, nepatiesajiem apvainojumiem Latvijas Radio. Domāju, ka šī mana rīcība ir pašsaprotama, un tā manā vietā būtu rīkojies jebkurš loģiski domājošs, ar pašcieņu un veselo saprātu apveltīts cilvēks. Nekādu aicinājumu no notāra ierasties un izdarīt izmaiņas uzturlīguma nosacījumos neesmu saņēmis, neesmu pārliecināts, ka tāds vispār ir ticis man sūtīts. 2011.gada 14.maijā I.O.Pastere izteica nepieciešamību veikt tiltiņa remontu, uz ko es atbildēju, ka tas nav nepieciešams. Nekāda cita veida palīdzību, pretēji liecinieka E.Smeltera teiktajam, viņa man neprasīja. Arī telefoniski I.O.Pastere man ir prasījusi vienīgi pārdot īpašumu sevis izraudzītajiem cilvēkiem, citu neko.
Manā rīcībā nav pierādījumu, ka I.O.Pasteres veselības stāvoklis būtu tik slikts, ka viņa nespētu sevi apkopt. Veselības problēmu esamība viņas vecumā ir loģiska un pašsaprotama, tās mēdz būt gandrīz visiem pensijas vecuma cilvēkiem. Cita starpā augsts asinsspiediens ir arī man pašam, kas apliecina, ka neesmu mēģinājis simulēt slimību, lai nebūtu jābrauc uz tiesu.
I.O.Pasteres bijušais vīrs A.Petreiķis ir ticis izdeklarēts no īpašuma Lietuvas ielā 57 pēc I.O.Pasteres iniciatīvas, Kā man daudzreiz apgalvojusi pati I.O.Pastere, viņš esot ļoti ļauns cilvēks, kurš vairākkārt mēģinājis noindēt gan pašu I.O.Pasteri, gan viņas suņus. Ingu un Dainu Šeļenkovus nepazīstu, sarunās ar mani I.O.Pastere nav šos cilvēkus pieminējusi, pieļauju, ka tie varētu būt vieni no kaimiņiem, kuri gribot, pēc I.O.Pasteres teiktā, piespiest par lētu naudu pārdot šiem viņas bijušo īpašumu. Nesaprotu, kāpēc I.O.Pastere uztraucas, ka viņu varētu sodīt pašvaldību policija par nesakoptu teritoriju, ja tās īpašnieks esmu es, nevis viņa. Iespējams, ka tā izpaužas viņas neadekvātā apkārtējās pasaules uztvere, bet varbūt tas ir no I.O.Pasteres puses netiešs aicinājums A.Rubenim uzlikt man sodu, atriebjoties par to, ka atteicos pēc viņas pieprasījuma pārdot man piederošo īpašumu.
Uzskatu, ka pie tā, ka esmu pārtraucis uzturēt jebkurus sakarus un sniegt jebkāda veida palīdzību I.O.Pasterei, ir vainīga tikai un vienīgi viņa pati, jo vēlējās piespiest pārdot sev vairs nepiederošo īpašumu pret manu gribu, pretējā gadījumā draudot attiesāt īpašumu atpakaļ. Saprotams, ka es nevēlos sadarboties ar cilvēku, kurš vēl man ļaunu. Tāpat uzskatu, ka, atbilstoši Satversmes 100.pantam, savus tiesai adresētos paskaidrojumus es varu ievietot visur, kur vien uzskatu par vajadzīgu, liekot tiem klāt jebkādus virsrakstus un komentārus, par kuru saturu esmu atbildīgs tikai un vienīgi es pats, un būtu pretlikumīgi un nekorekti tiesai par tiem izteikt savu vērtējumu. Interesanti atzīmēt, ka tiesas uztverē vēršanās policijā tiek uzskatīta par prettiesisku (skat. izteikumu spriedumā: „...nevis [..] savstarpēju sarunu ar prasītāju vai citādā tiesiskā (izcēlums mans – A.G.) ceļā, bet gan sniedzot iesniegumu policijā...”).
Tā kā man netika dota iespēja aizstāvēt savu pozīciju tiesā, likumsakarīgi, ka tiesas spriedums ir bijis man par sliktu. Uzskatu, ka tam par iemeslu ir tiesneses A.Misunas un prasītājas pārstāves L.Balgalves iespējamā personīgā ieinteresētība pēc iespējas ātrāk atsavināt no manis īpašumu Elejā, Lietuvas ielā 57.
Vēl gribu pievērst uzmanību, ka man netika piesūtīts tiesas sēdes protokols, ļoti iespējams, ka tā lietā nav vispār.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu tiesu:
1. Izvērtēt iespēju nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā saskaņā ar CPL 427.p.1.d.5.p.
2. Gadījumā, ja tiesa iepriekšminēto lūgumu neuzskata par iespējamu apmierināt, lūdzu izskatīt lietu pēc būtības un pilnībā atcelt Zemgales apgabaltiesas 2011.gada 28.februāra spriedumu. Tāpat pilnībā uzturu visus savus lūgumus un pretprasības, ko esmu paudis savā 10.12.2011. adresētajā iesniegumā Zemgales apgabaltiesai.
3. Sakarā ar to, ka esmu pašnodarbināta persona ar ļoti minimāliem ienākumiem, un esmu spiests rakstīt apelācijas sūdzību tikai tādēļ, ka iepriekšējās instances tiesa pretlikumīgi izskatīja lietu bez manas klātbūtnes, lūdzu mani pilnībā atbrīvot no jebkādas tiesas nodevas iemaksas.
Tā kā man ir pamatotas šaubas par tiesneses A.Misiunas un viņas padoto darba biedru godīgumu un neangažētību, es iesniedzu šo sūdzību nevis CPL 414.p.3.d., bet gan 414.p.4.d. noteiktajā kārtībā. Lūdzu Augstāko Tiesu visus trūkstošos lietas materiālus pieprasīt no Zemgales apgabaltiesas.
Pielikumā: 1) apelācijas sūdzības noraksts uz ___ lpp.;
2) Zemgales apgabaltiesas 28.02.2012. sprieduma kopija uz ___ lpp.
17.03.2012. A.Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
