I M I G R A N T I
Jau izsenis, kopš vien pastāv cilvēce, ir eksistējusi cilvēku kategorija, kas nav vēlējusies dzīvot savā etniskajā teritorijā, kur jau gadu tūkstošiem kā dzīvojuši viņu senči, bet gan gājusi meklēt laimi svešās teritorijās, vietās, kur dzīvo citas rases un tautas. Agrākos laikos šādus ļaudis dēvēja par klaidoņiem (reizēm mēdza lietot arī spēcīgākus, nepieklājīgus apzīmējumus), nu ir nācis modē starptautiskais apzīmējums imigranti. Jebkurā gadījumā, kā jau arī šos ļautiņus sauktu, ir skaidrs, ka tautām un rasēm, kuru apdzīvotās vietās šādi radījumi mēdz apmesties, viņi nodara neaprakstāmi lielu ļaunumu. Pirmkārt, viņi izjauc nacionālo sastāvu. Sen jau zināms – lai valsts būtu politiski stabila, pamatnācijas ļaužu daudzums tās iedzīvotāju skaitā nedrīkst būt mazāks par 75%. Ja šis skaitlis nokrīt zem zemākās robežas, tad agri vai vēlu neizbēgami rodas konflikti uz nacionāla un rasiska rakstura bāzes. Otrkārt, viņi atņem darbu un iztiku pamatiedzīvotājiem, kuriem, gribi vai negribi, nākas konkurēt ar šo ieklīdeņu baru. Treškārt, viņi bieži vien ir bijuši par plašu epidēmiju ierosinātājiem, jo klaiņodami un bieži vien dzīvodami antisanitāros apstākļos, viņi gan paši kļūst par dažādu lipīgu slimību upuriem, gan aplipina citus. Kā zinām no vēstures, tad mēra, baku, tīfa u.c. smagu, nāvējošu slimību epidēmijas parasti bija kā sekas kariem un t.s. tautu staigāšanai. Tāpēc jau senatnē ļaudis ir centušies šādu ļaužu klaiņošanu ierobežot, ierīkojot žogus, būvējot mūrus ap pilsētām, bet uz ceļu krustojumiem norīkojot sargus, kas iespēju robežās centās kontrolēt, kas un kāpēc staigā pa viņu zemi. Cilvēkiem iemācoties būvēt kuģus, vilcienus, automašīnas, lidmašīnas tautu un rasu pārstāvju klaiņošana pa pasauli pēdējo 100-150 gadu laikā ir vēl ievērojamāk pieaugusi. Ja kādreiz nokļūt, piemēram, no Āzijas uz Dienvidameriku bija visai problemātiski, tad tagad tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Līdz ar to, arī problēmas, ko rada šāda klaiņošana, arī ir tikai pieaugušas. Faktiski pasaulē vairs nav tādas valsts un tautas, ko neuztrauktu kā nelegālo, tā arī legālo imigrantu problēma. Nav noslēpums arī, ka mafiozās cionistu-masonu ložas, kas patlaban tur savā varā Eiropu un Ameriku un kuru mērķis ir pēc iespējas vairāk sajaukt savā starpā dažādas rases un tautas, šādu migrēšanu tīšuprāt veicina, arvien atvieglojot iegūt legālas uzturēšanās atļaujas (bet pēc tam arī pastāvīgā iedzīvotāja statusu un pilsonību!) t.s. bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Loģiski, ka šāda rīcība veicina situācijas nestabilitāti valstu iekšienē un nereti ir par dažādu nacionālu konfliktu cēloni starp valsts pamatiedzīvotājiem un ieklīdeņiem no citām valstīm un tautām, kam vispār vēl nav sava valstiskuma.
Ļoti politiski nepareizi un arī necilvēcīgi būtu jēdzienu imigrants saistīt ar kādu noteiktu rasi vai tautību! Tas būtu tikpat absurdi kā apgalvot, ka arī laupītāji un slepkavas pieder tikai kādas vienas nācijas vai rases grupai. Visās tautās un rasēs ir gan labi, gan slikti cilvēki; gan tādi, kas mīl savu tautu un etnisko Dzimteni, gan tādi, kas nemīl ne savējo tautu un dzimto zemi, ne arī svešu. Jēdzienam imigrants tāpat kā zaglis, izvarotājs, reketieris, nav ne rases, ne tautības. Pasaulē nav sliktu rasu un tautu, bet imigranti gan vienmēr ir slikti, lai kādai rasei un tautai tie piederētu. Es cienu un nejūtu naidu ne pret vienu rasi, ne tautu, bet neieredzu jebkāda veida imigrantus, visvairāk, protams, tieši savus paša tautiešus, kas negrib dzīvot savā Tēvzemē, bet parazitē uz citu nāciju rēķina. Lai nu dod Dievs, ka es kļūdos, bet man liekas, ka tieši latviešu vidū šis laimes meklētāju procents ir viens no lielākajiem. Ar šausmām es vēroju, ka to latviešu skaits, kas pamet Latviju un pārceļas (uz laiku?) dzīvot un strādāt ārvalstīs, arvien pieaug. Šādos brīžos mani pārņem sveloša kauna sajūta, ka piederu ar viņiem pie vienas tautas, un arī bezspēcība, ka neesmu varējis neko darīt, lai šādus procesus nepieļautu. Es iedomājos, ka pēc principa dots devējam atdodas arī to valstu, kuras ir pārpludinājušas deģenerātu ordas no Latvijas, klaidoņu varza drīz var doties uz Latviju. Un mums nebūs morālu tiesību viņiem to pārmest, jo paši diemžēl neesam labāki.
Nereti imigranti kā attaisnojumu savai nekrietnajai rīcībai min: „...bet manā dzimtenē ir slikti apstākļi, tur nav darba, nav ko ēst!”. Bieži vien šādi apgalvojumi ir krietni vien pārspīlēti, un ja tie arī atbilst patiesībai, tas jau šiem ļautiņiem nedod tiesības būvēt savu laimi uz citu tautu nelaimes rēķina. Mēs taču neprasīsim, lai kaimiņš baro mūsu bērnus tāpēc vien, ka paši nespējam viņiem nodrošināt iztiku. To gandrīz katrs cilvēks saprot, bet, kad šo principu sāk attiecināt uz valstīm un tautām, tad nez kāpēc sākas iebildumi – viņi dzīvo labāk, tātad var uzturēt arī mūs! Bet kāda velna pēc tas viņiem būtu jādara?! Mans uzskats ir šāds – ja kādam cilvēkam savā valstī klājas grūti, ja tās varturi par viņu nerūpējas, nenodrošina viņu ar darbu un maizi, tad viņam ir jāiziet uz ielas pie valdības, pie parlamenta un jāpieprasa sev cienīgus dzīves apstākļus savā etniskajā Tēvzemē! Taču nav jāuzgrūž savas problēmas citām valstīm un tautām! Katra tauta pati atbildība par to, kas tās etniskajā teritorijā ir pie varas, ja vien, protams, tā nav okupēta. Ja tajā pie varas ir tautai naidīgs režīms, jāpanāk tā nomaiņa! Un tas ir jādara paša spēkiem, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Bet Anglijai, Īrijai, Vācijai nav jācieš dēļ tā, ka Latvijā iedzīvotājiem ir krietni mazākas algas un trūcīgāka iztikšana, nekā šajās augstākminētajās valstīs. Tāpat Latvijai nav jāuzņemas atbildība, ka Etiopijā, Somālijā, Nigērijā u.c. ir vēl zemāks dzīves līmenis, un nav jāuztur un jārūpējas par šo valstu trūcīgajiem iedzīvotājiem, priekš tam ir viņu pašu parlamenti un valdības. To diemžēl nesaprot tie tautieši Vidzemē, kas ar tādu prieku kā kādus debesu eņģeļus uzņēma ieklīdeņus no Somālijas (nejaukt ar somāliešu tautu, tās vairumā ir krietni un godīgi cilvēki, kas mīl savu Tēvzemi un negrasās pārcelties dzīvot uz latviešu rēķina), kuriem mūsu noziedzīgie varturi (kurus diemžēl paši esam ievēlējuši) ir devuši atļauju šeit pastāvīgi uzturēties, tā vietā, lai nekavējoties izraidītu viņus atpakaļ uz mītnes zemi. Un kā lai viņi nosoda šos nožēlojamos ieklīdeņus, ja droši vien pašiem teju katram kāds rads vai draugs ir aizbraucis dzīvot un strādāt uz svešām zemēm! Mūsu tautas nacionālā pašapziņa ir katastrofāli zema, mēs nesaprotam, kas labs un kas ļauns. Lūk, kur ir darbs tautas apgaismotājiem no sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām! Diemžēl, pagaidām neesmu ne dzirdējis, ne lasījis, ka kāda no tām aicinātu savus tautiešus braukt mājās, neparazitēt uz citu valstu iedzīvotāju rēķina! Drīzāk gan jādzird pilnīgi pretēji apgalvojumi – ka viesstrādnieki šīm valstīm esot vajadzīgi, ka bez tiem pagrimtu šo valstu ekonomika! Analogas muļķības nereti izskan arī saistībā ar Latvijā atrodošamies ieklīdeņiem no PSRS 50 gadu okupācijas laikā, proti, mūsu valsts aiziešot bojā, ja tie un viņu pēcnācēji nolemšot atgriezties mājās! Patiesībā gan viens, gan otrs apgalvojums ir klaji, nekaunīgi meli! Parazitējoši laimes meklētāji nav vajadzīgi nevienai rasei, ne tautai!
Dažs labs varbūt iebildīs – bet kā tad ar tiem tautiešiem, kas 2.pasaules kara beigās devās trimdā uz ārzemēm? Te nu jāpaskaidro, ka tie bija politiskie, nevis ekonomiskie bēgļi! Un arī tos nebūt neņēma pretī kura katra valsts! Pārsvarā taču tautieši trimdinieki apmetās tipiskās imigrantu zemēs, kā ASV, Kanāda, Austrālija, retāk Anglija, Vācija. Bet cik latviešu ir okupācijas laikā apmetušies Francijā, Itālijā, Grieķijā, Spānijā, tos teju uz rokas pirkstiem var saskaitīt! Pašlaik Latvijas nacionāli-politiskā situācija nepieļauj uzņemt savā teritorijā nekādus bēgļus – ne legālus, ne nelegālus; ne politiskos, ne ekonomiskos. Bēgļu uzņemšana, tāpat kā asiņu nodošana, ir un drīkst būt tikai brīvprātīga lieta, un neviens nedrīkst spiest nodot asinis distrofiķim! Mūsu zeme un tauta vēl nav atkopusies no smagā okupācijas trieciena, pamatnācijas ļaužu skaits tajā ir krietni zem 75%, tāpēc ne par kādu imigrantu uzņemšanu nevar būt ne runas! Protams, atrodoties ES sastāvā, mums no tā izvairīties neizdosies, tāpēc no šīs cionistu-masonu-pederastu impērijas pēc iespējas ātrāk jātiek vaļā!
Savukārt, tām organizācijām, kas uzskata sevi par nacionālām ir jāaicina:
1) visi no Latvijas aizklīdušie tautieši mājās, lai šeit viņi cīnās par normāliem dzīves apstākļiem;
2) ārzemju valdības izraidīt no savas teritorijas visus Latvijas imigrantus;
3) Latvijas valdība izraidīt no mūsu zemes teritorijas visus imigrantus, nešķirojot tos pēc rases un tautības,
kā arī nekavējoties jāizslēdz no sava vidus un publiski jānosoda katrs, kas nolēmis pamest Latviju ekonomisku, labākas dzīves meklēšanas apsvērumu vadīts.
KATRAI TAUTAI UN RASEI JĀDZĪVO SAVĀ ETNISKAJĀ TERITORIJĀ!
PAR VISU TAUTU UN RASU NACIONĀLAJĀM INTERESĒM CĪŅAI SVEIKS !!!
28.09.2006. Latvietis Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
