Cik ilgi tas vēl turpināsies?
Nacionālpatriotu aprindās ir kļuvis zināms, ka šā gada 23. janvārī pirmās instances tiesa attaisnoja Valdi Rošānu un Viktoru Birzi, kuri tika apsūdzēti par to, ka 2006. gada vasarā, t.s. praida laikā esot metuši mēslus un bojātas olas uz pidaru, lezbu un viņu atbalstītāju gājiena dalībniekiem. Sākotnēji šos cilvēkus policija gribēja sodīt administratīvi, bet vēlāk, līdzīgi kā Vecrīgas grautiņu dalībniekus, tiesa pēc prokuratūras pieprasījuma nolēma izdot kriminālvajāšanai kā īpaši briesmīgus noziedzniekus. Gandrīz trīs gadus ilga izmeklēšana un tiesas gaidīšana, līdz beidzot noskaidrojās, ka neko krimināli sodāmu šie puiši nemaz nav darījuši. (Vēl jau, protams, pastāv iespēja, ka apsūdzības uzturētāji spriedumu pārsūdzēs, tomēr domāju, ka, līdzīgi kā „DDD” redakcijas apsūdzības gadījumā, diez vai viņiem izdosies panākt šo divu Patriotu notiesāšanu). Un nu atkal jāsecina, ka pilnīgi veltīgi tika tērēts milzum daudz valsts līdzekļu, no reālas cīņas ar patiešām īstiem, sabiedrību apdraudošiem noziedzniekiem tika atrauti daudzu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, lai beigās nonāktu pie slēdziena, ka tas viss pēc būtības nemaz nebija jādara, jo kriminālnoziegums kā tāds nemaz nav noticis! Vai par to daudzi brīnās? Nē, lielākā daļa ļaužu jau pie šādām izdarībām ir pieraduši. Īsumā atgādināšu man zināmās un šobrīd prātā esošās SAB, DP un Valsts policijas akcijas pret Latviešu Patriotiem, kas bija pilnīgi bezjēdzīgas un faktiski pēc būtības noziedzīgas, jo vērsās pret cilvēkiem, kas nedarīja un netaisījās darīt neko pretlikumīgu, bet tikai nelokāmi aizstāvēja savas tautas Nacionālas intereses.
Tā, 1999. gada sākumā, burtiski pāris mēnešus pēc tam, kad sāka iznākt avīze Latvietis Latvijā, SABa darbinieki sarīkoja kratīšanu tā redaktora Leonarda Inkina, līdzstrādnieka Laimoņa Gedroviča dzīves un darba vietā, kā arī nepilnus 17 gadus vecā skolnieka Viktora Birzes dzīves vietā. Mērķis esot bijis atrast pierādījumus tam, ka šie ļaudis ar savām publikācijām avīzē kurinot nacionālo naidu. Rezultātā šādus pierādījumus atrast neizdevās, un lietu nācās izbeigt. Cik man zināms, tad šīs trīs personas nevērsās tiesā ar lūgumu kompensēt viņiem sagādātās morālās ciešanas un materiālos zaudējumus, tāpēc SAB darbinieki jutās kā uzvarētāji un dabiski, ka ne mazākā mērā nenožēloja savas izdarības.
Vēlāk, 2002. gadā, DP ierosināja lietu pret A.Gardu par it kā grāmatā „Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts” izdarīto valsts amatpersonas Latvijas Radio ģenerāldirektora Dz. Kolāta „goda un cieņas aizskaršanu”. Gardas k-gu pat aizturēja 2002. gada 16. martā – sestdienā, lai veiktu neatliekamu pratināšanu saistībā ar šo lietu, tādejādi neļaujot viņam piedalīties gadskārtējā leģionāru piemiņas gājienā. Gala rezultātā krimināllietu tomēr nācās izbeigt gan valodnieka J.Kušķa prasmīgi veiktās ekspertīzes dēļ, kurš viņš pierādīja, ka A.Garda nekādu godu un cieņu nevienam nav aizskāris, tikai paudis savas domas par viena otra cilvēka rīcību; gan arī tāpēc, ka Saeima pamatoti nolēma izslēgt no LKL 271. pantu, kas valsts amatpersonas godu un cieņu lika vērtēt augstāk kā jebkura parasta ierindas cilvēka. Tomēr dēpisti tik un tā varēja svinēt uzvaru, jo laiku viņi Gardas k-gam tika atņēmuši un nervus pabojājuši, kas arī bija viņu darbības galvenais mērķis.
2004. gada nogalē DP sarīkoja kratīšanu LNF dalībnieka Aiņa Sproģa dzīvoklī, izņēma uz laiku viņa datoru. Mērķis bija pierādīt, ka šis jaunietis esot internetā aicinājis pārgriezt rīkles dažiem žīdu politiķiem. Pēc gandrīz 3 gadu ilgas izmeklēšanas nācās secināt, ka nav pierādījumu, lai varētu A.Sproģi saukt par šo lietu pie atbildības. Vēl – ja nemaldos, tad 2005. gadā pēc jau minēto V.Birzes un Aiņa Sproģa piedalīšanās TV-5 pārraidē „Dāvida šovs” kāda mistiskas Ebreju draugu biedrības priekšsēde Rasma Freimane uzrakstīja sūdzību VV-F kancelejai ar lūgumu saukt pie atbildības abus puišus par „nacionālā naida kurināšanu”. Toreizējais kancelejas vadītājs, tēvzemietis (!!! – A.G.) Dz.Kudums ar skubu to pārsūtīja DP, kura arī uzsāka kriminālprocesu pret abiem jauniešiem un nosūtīja materiālus prokuratūrai. Tiesa, bēdīgi slavenā prokurore I.Garanča šoreiz neiedrošinājās absolūti baltiem diegiem šūto apsūdzību (kurā, cita starpā, bija teikts, ka V.Birze esot nosaucis nacbolu Benesu Aijo par „mērkaķi” un tādejādi kurinājis naidu pret visu nēģeru rasi!) sūtīt uz tiesu un lietu izbeidza. Diemžēl procesa virzītājs no DP puses R.Poļaks izgāja sveikā, jo abi puiši nez kāpēc nepieprasīja šo sodīt pēc LKL 290. panta – par apzināti nepatiesu personas saukšanu pie kriminālatbildības. Šajā lietā figurēja arī t.s. eksperti (viņu uzvārdus šobrīd neatceros; kas vēlas, var tos uzzināt no V.Birzes un A.Sproģa), uz kuru slēdzieniem balstoties R.Poļaks uzturēja apsūdzību. Šos cilvēkus vajadzēja prasīt sodīt pēc LKL 300. panta – par apzināti nepatiesu eksperta slēdzienu. Arī no žīdiem draudzīgās R.Freimanes varēja un vajadzēja pieprasīt sāpju naudu par viņas iesnieguma rezultātā radīto materiālo un morālo kaitējumu ja ne kriminālā, tad vismaz civiltiesiskā kārtā.
Tālāk – 2005. gada 17. jūnijā apvienības „Visu Latvijai” līderis R.Dzintars publiski sadedzināja PSRS karogu, par ko viņu pirmās instances tiesa sodīja ar 100 Ls naudas sodu it kā par komunistiskās simbolikas izmantošanu masu pasākumā. Vēlāk šis absurdais sods tika atcelts, taču Raivis diemžēl nevērsās prokuratūrā ar prasību ierosināt krimināllietu pret viņu notiesājušo tiesnesi pēc LKL 291. panta – par apzināti nelikumīga sprieduma (lēmuma) taisīšanu.
Turpinājumā – 2006. gada 16. martā policija nelikumīgi aizturēja daudzus cilvēkus, it kā par piedalīšanos neatļautā masu pasākumā...u.tml. Aizturēto vidū bija gan V.Birze, gan A.Garda un viņa vietnieces – L.Muzikante, L.Apine, I.Liepa un L.Krieviņa. Vēlāk tiesa visus šos cilvēkus attaisnoja, neskatoties uz to, ka viņus aizturējušie policisti tiesā turpināja apgalvot, ka viņi esot izdarījuši likumpārkāpumu. Loģisks turpinājums šādam tiesas lēmumam būtu prasība uzsākt kriminālprocesu pret šiem poličiem pēc LKL 318. panta – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – un pēc LKL 300. panta – par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu tiesā. Šāda prasība no nepamatoti aizturētajiem nesekoja, tāpēc likumdošanu nepildošie policisti varēja līksmot, jo galveno viņi bija panākuši – izjaukuši svētku pasākumu Latvju Patriotiem, paši par to nekādu sodu nesaņemdami. Bez tam, šinī datumā arestēja un visu nakti noturēja Liepājas policijas pārvaldē G.Landmani par to, ka viņš esot policistu klātbūtnē lamājis toreizējo prezidenti VV-F par padauzu, tādejādi it kā piekopdams sīko huligānismu. Pēc apmēram pusotru gadu ilgas tiesāšanās G.Landmanis tika atzīts par nevainīgu, taču viņu nepamatoti arestējušie policisti, kā parasti, nekādā veidā sodīti netika.
Vēl gadu vēlāk – 2007. gada 9. maijā - tika aizturēts pērkoņkrustietis I.Šiškins par it kā nacistiskās Vācijas simbolikas demonstrēšanu, kurš gan rokās turēja baltu karogu ar Ugunskrustu uz tā latviešu nacionālās krāsās. Arī šo cilvēku tiesa vēlāk attaisnoja, bet viņu nepamatoti aizturējušie policisti, cik man zināms, nesaņēma pat disciplinārsodu.
Visbeidzot, domāju, ka nav vajadzības sīkāk stāstīt par apsūdzību pret laikrakstu „DDD”, tās 4 gadus ilgo izmeklēšanu un tiesāšanu, kas, kā zināms, beidzās ar galīgu un nepārsūdzamu apsūdzēto Latvju Patriotu attaisnošanu – par to ļoti plaši rakstīja šī pati avīze. Un nu raksta sākumā minētā V.Birzes un V.Rošāna attaisnošana praida lietā pagaidām noslēdz šo notikumu ķēdi. Atliek vienīgi pajautāt – cik ilgi turpināsies šāda Latvju Patriotu nepamatota fiziska un morāla spīdzināšana, kad beidzot šādām izdarībām no tiesībsargājošo iestāžu puses tiks pielikts punkts? Un atbilde ir tikai viena – tik ilgi, kamēr kāds no viņiem (krietno Latviešu nepamatotajiem vajātājiem) netiks iesēdināts cietumā vai vismaz atlaists no darba!!! Pagaidām tas nav noticis, jo neviens nav pat lūdzis to darīt! Diemžēl arī A.Garda PUBLISKAJĀ sfērā (laikrakstā „DDD” vai intervijās citiem saziņas līdzekļiem) nav solījies, ka vismaz mēģinās saukt pie kriminālatbildības tos, kas viņu savukārt mēģināja nepamatoti notiesāt. Pretstatā var minēt nacbolu līderi V.Lindermanu, kuru arī pirmās instances tiesa attaisnoja apsūdzībā par spridzekļu glabāšanu savā dzīvoklī un kurš vairākkārt ir publiski uzsvēris, ka galīgas attaisnošanas gadījumā viņš darīšot visu, lai tie, kas pret viņu safabricēja lietu, pildot politisko pasūtījumu, par to dabūtu dārgi samaksāt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. (Nekādā ziņā nejūtot simpātijas pret šo cilvēku un viņa uzskatiem, tomēr neatbalstu izrēķināšanos ar viņu, lietojot netīras metodes. Viņš kopā ar pārējo okupantu varzu būtu likumīgi jāizraida no Latvijas ar atbilstoša Saeimas lēmuma palīdzību.)
Šinī sakarā vēlos vērsties pie augsti godātā A.Gardas kunga! Es neesmu Jums nekāds priekšnieks, nav man tiesību Jums pavēlēt, ko un kā darīt, tomēr atļaušos Jūs pazemīgi lūgt – neļaujiet Jūs nepamatoti vajājušajām personām izsprukt no pelnītā soda! Dariet visu, kas Jūsu spēkos, lai viņiem nāktos atbildēt par izdarīto – ne tik daudz sevis, cik to nelaimīgo cilvēku dēļ, kuri nākotnē vēl varētu ciest no drošības orgānu nepamatotajām represijām. Jo, kā man ciniski teica čekists A.Višņevskis: „Nu, un kas par to, ka tiesa attaisnos tos, kurus es apsūdzu? Man tādēļ nekas slikts nebūs!”. Tad nu parādiet, lūdzu, ka var gan būt slikti tiem, kas nepamatoti vajā Latvju Patriotus! Ja jūs to neizdarīsiet, tad baidos, ka nebūs neviena, kas to izdara, un arī turpmāk neviens krietns Latvietis nevarēs būt drošs, ka viņu joka pēc neapsūdz, lai vēlāk attaisnotu! Ticu un ceru, ka Jums pietiks drosmes un gribas atbilstoši rīkoties!
PRET LATVIEŠU NĀCIJAS IENAIDNIEKIEM CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
17.02.2009. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
