AIVARS GEDROICS - Latviešu pretdarbība

About Latviešu pretdarbība

Previous Entry Latviešu pretdarbība3. Jun 2008 @ 17:21 Next Entry
VAI LATVIEŠU PATRIOTIEM JĀSTĀV MALĀ?

Maijs, kā zināms, bija mēnesis, kurā aktīvi parādīja sevi niknākie Latvijas valsts un Latviešu tautas ienaidnieki – okupanti un viņu līdzjutēji, kā arī seksuāli nenormālās personas no Latvijas un dažādām ārvalstīm kopā ar saviem atbalstītājiem. 9.maija pasākumi šogad izcēlās ar sevišķi nekaunīgu, uzbāzīgu aktivitāti no okupantu puses. Ar katru gadu šie radījumi kļūst arvien drosmīgāki, demonstrējot savu uzvaru ne jau pār hitlerisko Vāciju, bet gan Latviju un Latviešiem. Vecie laupītāji un izvarotāji piesaista sev līdzjutējus un apbrīnotājus no jaunākās paaudzes, kas viņus apber ar ziediem pateicībā par to, ka viņi savulaik iekaroja Latviju, kurā arī patlaban viņiem pieder vara un noteikšana. To, cik daudz ir šādu vēža šūnu, spilgti parāda kaut vai t.s. „Georgija lentīšu” siešana pie automašīnu antenām. Okupanti nekaunīgi demonstrē: „Re, cik mūs daudz! Un būs vēl vairāk! Tāpēc, labusi, stāviet malā, kamēr vēl neesat no mums pa purnu dabūjuši!” Pilsētu vadība (piem., Daugavpils Domes priekšsēde Rita Strode) atklāti nebaidās atbalstīt šos neliešus, skolās un tehnikumos, gluži kā PSRS okupācijas laikā, tiek aicināts ziedot naudu „atbrīvotāju” godināšanai (gods un slava tiem, kam pietiek spēka un gribas tādus lūdzējus labi tālu pasūtīt!). Oficiālā valsts vara, lai arī pagaidām pati vēl okupantu rīkotajos pasākumos nepiedalās, tomēr nekādu nosodījumu to rīkotājiem neizsaka (cita lieta – leģionāru piemiņas pasākumi 16.martā!), vēl vairāk – netiek sodīti simtiem cilvēku, kas pārkāpj likumu „Par mītiņiem, piketiem, ielu gājieniem” un ģērbjas okupētājvalsts armijas formas tērpos ar ordeņiem, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība, lai gan praktiski neviens sodīts netiek (atšķirībā no 16.marta, kad 2007.gadā tika aizturēti pāris lietuvieši, kas vienkārši gāja pa ielu zilpelēkos kostīmos).
Savukārt, t.s. praida dienās mūsu ministriņi un deputātiņi nespēj vien izdomāt, kā izgrozīties no piedalīšanās pidaru un lezbu gājienā, uz kuru tiek uzstājīgi aicināti no „Mozaīkas” un tamlīdzīgu izvirtuļu organizāciju puses. Praktiski neviens nepasaka atklāti, ka viņam(i) riebjas seksuālās perversijas un tāpēc praidā nepiedalīsies, nē, tiek minētas visādas atrunas – steidzīgi komandējumi, bērna izlaidums...utt. Mūsu prezidents Zatlerītis, lai arī pagaidām pats neieradās uz homīšu pasākumu, tomēr aizsūtīja viņiem rakstisku apsveikumu, apgalvodams, ka vienmēr esot atbalstījis jebkuras pārliecības cilvēku (arī zagļu, laupītāju, slepkavu? – A.G.) tiesības publiski paust savus uzskatus (izņemot, protams, Latviešu Nacionālpatriotus, kas laikam prezidenta uztverē nav cilvēki – A.G.).
Un tādēļ rodas jautājums – kas tādā situācijā jādara tiešām Īstiem Latvju Patriotiem, kā uz to jāreaģē? Nereti izskan arī šādi priekšlikumi – nereaģēsim nekādi, lai viņi brīvi izālējas, patrakos, norimsies un būs miers; jo mazāk par viņiem runāsim un pretdarbosimies, jo mazāku reklāmu viņi gūs...utt. Šādam apgalvojumam nekādi nevaru piekrist. Pirmkārt, viņiem pakalpīgie saziņas līdzekļi vienalga šos pasākumus izreklamēs, neatkarīgi no tā, bija tiem kāda pretdarbība vai ne. Otrkārt, mūsu pasivitāti viņi nenoliedzami uztvers kā savu uzvaru – mūsu vājuma pazīmi, sak, ja jau viņi mums nepretojas, tātad esam viņus iebaidījuši. To diezgan atklāti pauda okupantu prese pēc 9.maija pasākumiem: „re, pagājšgad neļāvām nolikt naciķiem drāšu vainagu pie Uzvaras pieminekļa, šogad viņi vairs pat nemēģina. Laikam jau jūt, ka policija šos neaizstāvēs, ja mēs viņiem klupsim virsū”. Tāpat t.s. „seksuālās minoritātes”, kuras, atšķirībā no okupantiem 9.maija pasākumā, bija spiestas noklausīties protestētāju pūļa izkliegtos nosodījumus, tomēr kopumā bija apmierinātas ar gājiena norisi, jo šogad, atšķirībā no 2006.gada, neviens pat necentās mest uz viņiem mēslus vai olas. Seksuālie izvirtuļi pat nekaunējās izteikt pieņēmumu, ka nākamgad normālie sabiedrības locekļi būšot jau tiktāl iebaidīti, ka policijas apsardze vairs nebūšot nepieciešama, jo tāpat neviens neuzdrošināšoties viņiem ceļā stāties. Lūk, pie kā noved mūsu pārprastā iecietība un „noklusēšanas taktika”, ko kā pareizu nereti reklamē cilvēciņi, kas lielākoties vienkārši baidās droši un atklāti uzstāties pret savas valsts un tautas ienaidniekiem! Ne velti kāds gudrais savukārt ir teicis: „Lai ļaunie spēki uzvarētu, sabiedrības vairumam tie nav obligāti jāatbalsta. PIETIEK JAU AR TO, KA VAIRUMS PRET VIŅIEM AKTĪVI NEVĒRŠAS!” . Tāpat ir dzirdēts arī izteikums: „Ļaunākais, ko var izdarīt draugs, ir tevi nodot; ļaunākais, ko var izdarīt ienaidnieks, ir tevi nogalināt. Tomēr ne šie abi ir paši bīstamākie, bet gan vienaldzīgie, kuru pasivitātes dēļ var notikt gan nodevības, gan slepkavības, kuri to visu redz, bet pret to nekādi nevēršas”. Lūk, Latvieši, tas mums būtu jāsaprot, un noteikti nākotnē jāreaģē gan uz okupantu, gan homīšu un viņu atbalstītāju pasākumiem, izrādot tiem aktīvu pretsparu. Nereaģēt uz tiem ir tikpat noziedzīgi kā pieļaut acu priekšā notiekošas laupīšanas, izvarošanas un slepkavības! Protams, jāmācās no citos gados pieļautajām kļūdām, nevajag darīt tādas lietas, par kurām mūs var, līdzīgi kā A.Jordānu, iesēdināt cietumā. Nevajag pirmajiem izrādīt vardarbību, nav jāpadodas provokācijām, taču nav arī jāstāv malā! Ir pietiekami daudz likumā atļautu, miermīlīgu līdzekļu, kā izrādīt pretestību gan okupantiem, gan pederastiem; vienkāršākais no tiem – pašiem pirmajiem pieteikt savu pasākumu tur, kur šiem neliešiem ir paredzēts pulcēties. Lai tad viņi mēģina mūs ar varu padzīt prom un paši tādejādi pārkāpj likumu! Protams, stingri jāprasa no policijas, lai tā soda visus nekārtīgu cēlājus. Priecē fakts, ka šogad pret vienu pidaru, kas saplēsa protestētāja plakātu, ir uzsākts kriminālprocess, jācer, ka cietušais nepiekritīs nekādam mierizlīgumam un „priekšstatam par sodu”, un lieta nonāks tiesā. Tomēr nekādi nav attaisnojama policijas bezdarbība šā gada 9.maijā, pieļaujot rakstā jau minētos pārkāpumus. Domāju, ka vismaz laikrakstam „DDD” noteikti būtu jāaicina „uz paklāja” gan pašvaldības, gan Kārtības, gan arī Drošības policijas vadību, lai tā paskaidro, kāpēc tās darbinieki nepildīja savus dienesta pienākumus! Citādi sanāk, ka likumi ir rakstīti tikai Latviešiem, bet okupantiem to pildīšana nav obligāta. Turklāt, par katru ievēroto likumpārkāpumu no mūsu tautas ienaidnieku puses būtu jāraksta iesniegums policijai, ja iespējams, pievienojot arī to apliecinošās fotogrāfijas vai videoierakstu.
Mums stāv priekšā ilga un grūta cīņa, taču alternatīva tai ir tikai viena – mūsu tautas nāve! Latvju vīriem un sievām tad nu pašiem jālemj, kuru no šīm iespējām mums labpatiks izvēlēties!

PAR NEATKARĪGU, LATVISKU UN MORĀLI TIKUMISKU LATVIJAS VALSTI BEZ OKUPANTIEM, PEDERASTIEM, LEZBIETĒM UN CITIEM IZDZIMTEŅIEM
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

3.06.2008. Aivars Gedroics
(ir doma)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba