Minoritāšu konvencijai –
stingri kategorisks “NĒ” !
Pēdējā laikā atkal ir aktualizējies jautājums par t.s. “minoritāšu konvencijas” ratificēšanas nepieciešamību. Protams, pie varas esošie Latvju tautas ienaidnieki apgalvo, ka nekas briesmīgs jau no tā Latviešiem nebūšot, jo pašreizējā valsts politika faktiski jau darbojoties šīs konvencijas ietvaros, vienīgi esot nepieciešama atruna, ka ielu nosaukumi gan būtu rakstāmi tikai un vienīgi Latviešu valodā (kāpēc tā – par to būs atsevišķa runa vēlāk!). toties “eirovarenajiem” nu vairs nebūšot nekāda pamata runāt par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret minoritātēm.
Par augstākminēto radījumu viedokli nebūtu jābrīnās, jo, kā saka tautas paruna, “sunim suņa valoda”, un drīzāk pūcei aste ziedēs, nekā mūsu varturi sāks domāt par Latviešu, nevis okupantu, interešu aizstāvību Latvijā. Izbrīnu manī radīja kāda kunga, ko līdz šim tiku uzskatījis par diezgan sakarīgu Latvju Patriotu, nesen paustais laikraksta “Latvietis Latvijā” slejās, ka nu tiešām esot pienācis īstais laiks ratificēt šo konvenciju tādā veidā, lai, kā paruna saka, vilks paēdis un kaza dzīva, proti, “minoritātes” apmierinātas un Latviešu tauta arī neciestu. Te nu man jāsaka: “Prātiņ, nāc mājās, kā gan tas lai būtu iespējams!”. Skaidrs taču, ka šīs konvencijas ratificēšana jebkurā veidā radīs nelabojumu ļaunumu Latviešiem, jo faktiski tiks atzīts, ka mūsu valstī īpašs atbalsts tiek piešķirts nevis pamatnācijai, bet sveštautiešiem. Un te nav būtiskas nozīmes, vai mēs pēdējo skaitā iekļaujam arī PSRS laikā ieplūdušos okupantus, vai tikai tos nelatviešus, kas te dzīvoja līdz 1940. gadam. Jebkurā gadījumā privilēģijas pienāksies viņiem, nevis etniskajai pamattautai – Latviešiem. Manuprāt, Latvija ir tik maza valsts un Latviešu tauta ir tik daudz cietusi un skaitā sarukusi, ka mēs patlaban nevaram runāt ne par vienas citas tautas, kā vien Latviešu, atbalstu valstiskā līmenī. Tā būtu jārīkojas arī tad, ja Latviešu skaits Latvijā būtu 85%, nevis 58%, kā to apgalvo mūsu pašreizējie varturi (reāli šis skaitlis, protams, ir krietni mazāks). Faktiski Latvieši paši savā zemē ir kļuvuši par minoritāti, taču to jau “eirovarenajiem” iestāstīt nez vai izdosies. Reālāk ir censties panākt, lai uz Latviju un Latviešiem tiktu attiecināta attiecīgā ANO rezolūcija, kas pauž: “kritiskā situācijā, kad ir apdraudēta pamatnācijas eksistence etniskajā Dzimtenē, un, ja tas ir oficiāli paziņots, ir pieļaujama atkāpšanās no dažām starptautisko cilvēktiesību normām par labu nācijas tiesībām”. Lūk, par kāda starptautiska dokumenta iedzīvināšanu mums būtu jācīnās, nevis jādomā, kā kārtējo reizi izpatikt okupantiem un viņu Austrumu un Rietumu draugiem! Un vispār, mazākumtautību atbalstīšana ir lielo nāciju privilēģija. Mazās nācijas savā zemē, neatkarīgi no iedzīvotāju sastāva tajā, vienmēr būs apdraudētas jau sava nelielā tautiešu skaita dēļ, salīdzinot to ar lielo nāciju ļaužu skaitu, tāpēc tām ir jārūpējas tikai un vienīgi par savu tautiešu interesēm. Vēl jo vairāk tas attiecas uz Latviešu tautu, kuras ciešanas 20.gadsimtā ir bijušas lielākas kā jebkurai citai tautai pasaulē. Tāpēc pat ļaunākajos murgos nevar pieļaut kādas citas tautības aizstāvēšanu valstiskā līmenī, kā vien Latviešu. Protams, tas būs iespējams vienīgi tad, kad Latvija būs atguvusi savu valstisko neatkarību un nebūs vairs nožēlojams ES satelīts, kā tas ir patlaban. Turpinot atrasties cionistu-masonu pārvaldītās ES sastāvā, mums agri vai vēlu uzspiedīs ratificēt šo konvenciju un arī vēl daudzus citus Latviešu tautas izdzīvošanu nopietni apdraudošus likumus. Tāpēc, cīņa par Latviešu tiesībām, pirmkārt, jāsāk ar paziņojumu, ka Latvijai nav saistošs neviens ES, EP vai EDSO dokuments, kas ir pretrunā Latviešu tautas nacionālajām interesēm. Nākamais solis būtu lēmums Latvijai izstāties no ES. Bet, protams, to varēs panākt tikai pēc radikālas varturu sastāva nomaiņas, izmetot ārā kangarus un to vietā ieliekot Patriotus! Un, lai tas varētu notikt, kardināli jāmainās tautas apziņai! Latviešiem ir beidzot jāsāk saprast, kas ir viņu draugi, bet kas – niknākie ienaidnieki!
Starp citu, Latvieši, vai esat padomājuši, kāpēc tāds nelietis kā N.Muižnieks tomēr negrib, lai ielu nosaukumi Latvijā tiktu rakstīti vairākās valodās? Manuprāt, atbilde ir skaidra – šāda situācija, kas nepārtraukti atgādinātu (tāpat, kā okupantu monstrs Pārdaugavā): “Latvieti, tu neesi saimnieks savā zemē! Te valda svešie!”, varētu likt Latvjiem beidzot mosties no miega, patriekt no varas sēdekļiem nodevējus, to vietā ieliekot tādus cilvēkus kā L.Inkins, A.Garda un daudzi citi, kas tiešām beidzot sāktu reāli rūpēties un aizstāvēt Latviešus Latvijā. No tā pamatoti baidās tādi tipi kā Muižnieks&Co, tāpēc arī ar ielu nosaukumu plāksnītēm grib radīt ilūziju, ka Latvijā saimnieki un noteicēji it kā ir Latvieši. Bet mēs taču zinām, kā ir patiesībā! Vai tiešām uzķersimies uz šī plikā āķa? Vai beidzot nenāksim pie prāta un neierādīsim okupantiem un pašmāju atkritējiem-kangariem viņu īsto vietu? Vēl un vēlreiz gribu atgādināt tautiešiem, ka mūsu vietā neviens cits mūsu tiesības neaizstāvēs! Tāpēc mums beidzot ir jāiziet ielās ar stingru, nelokāmu prasību Veročkai un citiem varas nesējiem: “Nost ar nacionālo un seksuālo minoritāšu aizstāvības likumiem! Pieņemiet likumu par Latviešu tautas izdzīvošanu un Latvijas dekolonizāciju!”. Ja mēs to nedarīsim, vēlāk varēsim vainot vienīgi paši sevi!
Par Latviešu nācijas izdzīvošanu mums pašiem ir jācīnās!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI SVEIKS !!!
24.11.2004. AIVARS GEDROICS |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
