LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAI
Jura Alunāna iela 1,
Rīga, LV-1010
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
tel. 28229894,
IESNIEGUMS
Vēlos, lai Satversmes tiesa izvērtē MK Noteikumu “Par piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā” (turpmāk - MK Noteikumi) atbilstību LR Satversmes 94., 95. un 96.pantam.
Konkrēti, minēto noteikumu 3.daļas 19.pants nosaka: “Atrodoties sabiedriskajā transportā, lietot mutes un deguna aizsegus (respiratorus, maskas, šalles, lakatus vai tml.)”.
Satversmes 94.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu.
Uzskatu, ka MK Noteikumu 3.d,19.p. pārkāpj manas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, konkrēti, pašam izvēlēties, kādā izskatā kāpt sabiedriskajā transportā, kā ģērbties un kādus apģērba piederumus lietot. Ierobežojumi varētu būt vietā, ja es ar tiesas lēmumu būtu ievietots ieslodzījuma vietā vai kādā slēgtā ārstniecības iestādē, tad varbūt arī varētu noteikt, kā man ģērbties, bet ne manā pašreizējā statusā – esot brīvam cilvēkam, bez tiesas noteiktiem ierobežojumiem. Līdz ar to, šie Noteikumi ierobežo manu brīvību pretrunā Satversmes 94.pantam.
Satversmes 95.pants nosaka: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
MK Noteikumu 3.p.19.p. ārkārtīgi aizskar manu godu un cieņu, šo noteikumu piespiedu izpildi es uztveru kā spīdzināšanu. Līdzīgi, kā savulaik savā par leģendāro kļuvušajā Pēdējā vārdā krimināltiesā 1983.gadā izteicās Latviešu Brīvības Cīnītājs Gunārs Astra: “Man sāp, un es jūtos pazemots…”, arī es jūtos tāpat, kad man ambiciozu politiķu untumaino iegribu dēļ ir piespiedu kārtā jāslēpj sava seja no apkārtējiem cilvēkiem, lai gan tā nav kropla, un es neesmu inficēts. 95.pantā ir runa par pazemojoša soda nepieļaujamību, bet šie MK noteikumi pazemo VISUS cilvēkus, ne tikai kādu ļaužu grupu, kas par kaut ko tiek sodīta. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar augstāk minēto pantu.
Satversmes 96.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
MK Noteikumu 3.p.19.p. rupji iejaucas manā privātajā dzīvē, regulējot manu garderobi, uzspiežot ģērbšanās stilu, kāds man piespiedu kārtā jāievēro, kāpjot iekšā un atrodoties sabiedriskajā transportā. Šie noteikumi neizvērtē manas personības īpatnības, nemeklē pamatojumu šādam ierobežojumam konkrēti pret mani, bet tiek attiecināti uz mani kā sabiedriskā transporta pasažieri. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar Satversmes 96.pantu.
Citas instances, kurā es varētu apstrīdēt šos MK Noteikumus, nav, tāpēc vēršos Satversmes Tiesā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka šie Noteikumi nešķiro cilvēkus inficētos un neinficētos, slimos un veselos, bet vēršas pret jebkuru indivīdu kā tādu (ieskaitot mani). Līdz ar to, nav pamata apgalvot, ka šie Noteikumi būtu samērīgi, lai aizstāvētu citu cilvēku tiesības un intereses, drīzāk gan tie faktiski aizskar šīs tiesības un intereses, cilvēkus nejēdzīgi un nepamatoti pazemojot. Tāpat vairums mediķu vairākkārt ir izteikušies saziņas līdzekļos, ka masku lietošana no inficēšanās ar Covid vīrusu nepasargā. Drīzāk būtu jāsecina, ka šie Noteikumi lobē medicīnisko masku ražotājus un importētājus.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu tiesu:
1. Atzīt minētos MK Noteikumus par neatbilstošiem LR Satversmei un pasludināt tos par spēkā neesošiem kopš pieņemšanas brīža.
2. Atzīt Latvijas iedzīvotāju tiesības vērsties ar Civilprasību pret valsti par šo noteikumu rezultātā nodarītā morālā kaitējumu kompensēšanu.
22.05.2020. Aivars Gedroics |
|
|