| Vēstule Ansim Bērziņam | 15:06 |
|---|
Esi sveicināts, Ansi!
Rakstu Tev otro reizi, kopš Tu atrodies nebrīvē, īsi pirms Jaungada biju Tev nosūtījis kartiņu uz ČEHIJU, nezinu, vai Tu to saņēmi. Pieļauju, ka ne, tāpēc īsumā atkārtošu tās saturu – čangaļu separātisma jautājumā biju un palieku stingrs Tavs un Tavu uzskatu pretinieks, tajā pašā laikā nevaru necienīt Tevi par Tavu stingro stāju un principialitāti, labāk izvēloties trimdu un nebrīvi, nekā pazemošanos savas tautas ienaidnieku priekšā. Tādu cilvēku visā pasaulē ir ļoti, ļoti maz…
Tu man atgādini Borisu Stomahinu, kurš jau teju 10 gadus sēž par savu pārliecību, un Dievs vien zina, kad iznāks ārā. Tu taču būsi par viņu dzirdējis, vai ne? Ja tomēr nē, pameklē info internetā, kad tiksi tam klāt! Es jau ilgstoši ar viņu sarakstos. Un vēl kas jāatzīmē – lai kā kritizē Krieviju par nedemokrātismu un visu pārējo (pamatoti, protams), tomēr fakts paliek fakts – šim puisim pa visu laiku neviens pat pendeli neatļāvās iesist pa vienu vietu, atšķirībā no tā, kā ar tevi apgājās…
Labi, cerams, ka par to vainīgie sodu saņems, ir tak uzsākta izmeklēšana, cik saprotu. Un arī, ja jau jāsēž aiz restēm, tad labāk mājās to darīt, ne svešumā, vai ne?
Mani nedaudz apbēdināja fakts, ka Tu pats arī parakstījies zem lūguma tam suņa izkārnījumam Tevi apžēlot. Vai tad nu jau salūdzis būtu, ka sāktu to riebekli lūgties? Zini tādu Leonardu Inkinu, viņš savulaik bija notiesāts par to, ka sadūra ar nazi tos, kas uzbruka viņa māsīcas vīram, tad, lūk, viņš kategoriski attiecās lūgt, lai šo apžēlo, jo neatzina savu vainu notikušajā. Tomēr viņu vienalga atbrīvoja 3 mēnešus pirms sroka, cik saprotu, tad pati kolonijas vadība tur bija pacentusies… Tevi, cik saprotu, Vetroviks neapžēlos, un nevajag arī… Tu, iespējams, būsi dzirdējis, ka daudzus Nacionālos Partizānus un citus Varoņus, kas 1940.gadu beigās tika notiesāti uz 25 g., jo nāvessods bija uz laiku atcelts, Hruščovs 50.gadu vidū atbrīvoja, ja vien viņi piekrita parakstīt papīru, ka nožēlo grēkus un turpmāk solās būt okupantu varai lojāli. Absolūtais vairums tā arī izdarīja, bet ne visi. Bija tādi, kas pasūtīja savus “labdarus” simts mājas tālāk un nosēdēja vēl gadus 15-16, bet savu pārliecību nenodeva. Viens no tādiem bija G.Astras draugs Kārlis Čika, kuram tika piedāvāts 2 nedēļas panēsāt ap roku sarkanu banti, tad tikšot brīvībā. Čika pateica, lai cietuma priekšnieks to banti apsien sev pats zini, ap kuru vietu… Vēl varētu pieminēt kaut vai visiem zināmā Vovkas Uļjanova brāli Aleksandru, kurš bija notiesāts uz nāvi pakarot par atentāta mēģinājumu pret caru. (Cita starpā, tas cars bija viņa bioloģiskais tēvs) Pēdējais solīja viņu apžēlot, ja tikai šis to palūgs. Aleksandrs to kategoriski atteicās darīt. Uz viņam uzdoto jautājumu, kurš tad novāks caru, ja šis tiks pakārts, viņš atbildēja – citi varoņi atradīsies, kurus mans piemērs iedvesmos. Un tā arī notika, viņa pusbrālis caru novāca, tikai ne to pašu, bet gan viņa dēlu Nikolaju.
Kāpēc to visu tagad Tev atgādinu? Tikai ar vienu mērķi, lai Tu neesi gļēvāks par tiem vīriem, kas darbojās pagātnē. Tev nāvessods nedraud, palicis nieka gadiņš, ko nosēdēt relatīvi ciešamos apstākļos, tad nu izturi to līdz galam, nesalūzti, nepuņķojies un nelūdzies. Nevajag Tev nekādas apžēlošanas, ne arī “UDO” (условно-досрочное освобождение), kā agrāk to sauca… Tu tak, cerams, sēdi cietuma Matīsa daļā, vai ne?
Vārdu sakot, es ceru, ka Tu vēstuli saņemsi un man kaut ko atbildēsi. Es agrāk sarakstījos ar tādu Gati Biti-Kovaļkovu un Andri Jordānu, tu esi trešais no Latvijas zekiem, kas manī izraisījis ir interesi. Lai Tev veicas būt tikpat stingram un nelokāmam visu atlikušo uzlikto ciešanu laiku !!!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
Aivars Gedroics
LATVIETIS
'.
:¬
A./K. 32, DAUGAVPILS, LV - 5401, LATVIJA |
|
|