| Okupantu "dzeguzēni" | 16:41 |
|---|
PAR DZEGUZĒNU PILSONĪBAS LIETU
Plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā bija sacēluši lielu traci par to, ka ļaunie deputāti negribot dot iespēju automātiski iegūt pilsonību tā dēvēto nepilsoņu (patiesībā – okupantu) bērneļiem, kaut gan šādu ideju atbalstot vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju (pašus okupantus ieskaitot, protams). Patiesībā šāda iespēja viņiem pastāv jau kopš 1998.gada, kad notika bēdīgi slavenais referendums par izmaiņām Pilsonības likumā, kuras līdztekus t.s. “logu” atcelšanai paredzēja arī iespēju nepilsoņu ģimenē dzimušam bērnelim automātiski piešķirt pilsonību, ja to vēlēsies ABI viņa vecāki. Ar nelielu balsu pārsvaru šādu izmaiņu atcelšana tika noraidīta, tās stājās spēkā, tomēr ne visi okupanti prata šādu godu novērtēt un joprojām turpināja reģistrēt savas atvases nepilsoņa statusā. Sevišķi tas kļuva populāri, kad Putins izdeva rīkojumu laist Krievijas teritorijā nepilsoņus bez vīzas iegādes. Tad arī daudzi pieaugušie okupanti, kas bija pārsteidzīgi naturalizējušies, nu bija gatavi atkal kļūt par nepilsoņiem, taču mūsu “patriotiskie” deputāti parūpējās, lai likumdošana viņiem tādu iespēju nedotu. (Lai atceramies, ka arī no PSRS pilsonības savulaik bija tikpat kā neiespējami atteikties!) Vēl vairāk - viņi veica izmaiņas likumdošanā, lai arī ar viena no vecākiem lūgumu būtu pilnīgi pietiekami okupantu dzeguzēnu leģitimēt Latvijas pilsoņa statusā. Un tomēr – negribēja visi okupanti to darīt, spļāva laukā to pilsonību kā niķīgs bērns no mutes ārā mammas ar varu iegrūstu mannas putru. Kosmopolītiski-pederastiskie, Sorosa finansētie saziņas līdzekļi par to šausminājās, līdz nolēma, ka nekas cits neatliks, kā pieprasīt deputātiem nepilsoņu atvasēm uztiept pilsonību ar varu.
Jā, tieši šādas izmaiņas ar mūsu prezīša Vetrovika iniciatīvu tika iesniegtas Saeimā – automātiski, vispār neprasot neviena no vecākiem viedokli, katru jaundzimušo okupantēņu pasludināt par Latvijas pilsoni bez iespējas no tās jebkad nākotnē atteikties. Šāda perspektīva radīja nepatiku ne tikai nacionāli domājošos latviešos, bet arī daļā okupantu, kuri nebūtu priecīgi, ja, dodoties ciemos uz mātušku, paši varētu braukt turp bez vīzas, bet savai atvasei nāktos tādu iegādāties. Iespējams, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ Saeima ar pavisam nelielu balsu pārsvaru Vetrovika iniciatīvu pagaidām noraidīja, ko prezīša padomnieki komentēja ar vārdiem – gan jau nāksies drīz pie šī jautājuma atkal atgriezties. Acīmredzot cer, ka to paveiks nākamā Saeima, kas, pateicoties naturalizācijas mašīnai, kura joprojām darbojas, lai arī ne ar tik lieliem apgriezieniem kā pirms gadiem 20, noteikti būs vēl prokrieviskāka un padevīgāka okupantiem un migrantiem. Bet vai pašlaik vismaz gadu varam neuztraukties un mierīgi “dusēt uz lauriem”?
Mana atbilde ir skaidra un nepārprotams – pilnīgi un kategoriski NĒ !!! Lai nu paliek sorosiski-kosmopolītiskie un atklāti prokremliskie varturi, viņu nostāja jau iepriekš sen visiem ir zināma un paredzama, no viņiem tikai smagi garīgi slims indivīds var ko labu gaidīt. Pievērsīsim uzmanību, ko sludina un kādu nostāju šajā jautājumā ieņēma tā saucamie “gaišie spēki” un “patriotiskie” deputāti, tādi kā, piemēram, Ķiršteins, Šņore, Dombrava… Vai viņi runāja par to, ka tā saucamie nepilsoņi patiesībā pēc sava juridiskā statusa ir okupanti, ka šis statuss tiek nodots arī nākamajām paaudzēm, ka pēcteču piedzimšana teritorijā, kurā viņu vecāki vai vecvecāki ieradušies nelikumīgi, viņu statusu tāpēc nepadara par likumīgu? Vai viņi atgādināja, ka neviena starptautiska konvencija neparedz prasību leģitimēt okupantu un viņu pēcteču atrašanos okupētā teritorijā, toties 1949.gadā pieņemtais Ženēvas konvencijas 49.pants aizliedz okupetājvalstij sevis ieņemtajā teritorijā izvietot kā militārās, tā civilpersonas un paredz tiesības uz dekolonizāciju pēc okupācijas izbeigšanās?
Ne, nekā tamlīdzīga, ne pušplēsta vārda neizskanēja pat tai virzienā! Neviens deputātiņš neuzdrošinājās pateikt, ka ne paši okupanti, ne viņu pēcteči Latvijai nav vajadzīgi, un lai viņi vācas atpakaļ uz turieni, no kurienes šeit ir iebraukuši viņi paši vai viņu senči. Tā vietā skanēja ikvienam normālam latvietim jau līdz vēmienam apnikušie solījumi visus “integrēt”, pārejot visās skolās uz vienotu apmācību latviešu valodā, ko vajagot ieviest jau tuvāko pāris gadu laikā. Kāds no tā būs ieguvums latviešu tautai? Skaidrs, ka visās lielākajās Latvijas pilsētās vairs nebūs nevienas ne latviskas skolas, ne klases – visās būs mistrojums no latviešiem, krievvalodīgajiem un arī gādīgās ES jauniepludinātajiem “bēgļiem”, respektīvi, parazītiem un laimes meklētājiem. Vai tādā vidē augoši latviešu bērni izaugs par Patriotiem? Nebūt nē, bet to jau mūsu varturiem nevajag, taisni otrādi – viņi no tā baidās! Otrs “labums” – latviešu valodu pilnībā apguvušie krievvalodīgie un citi sveštautieši atņems latviešiem pēdējās darba vietas, kas vēl mums ir palikušas, jo viņi līdztekus valsts valodai pratīs gan angļu valodu, gan arī krievu (var tikai pabrīnīties, cik tekoši prot runāt krieviski daudzi tumsnēji imigranti, piemēram, no Sīrijas), bet latvieši pēdējā laikā izvēlas krievu valodu nemācīties, tādejādi kaitēdami ne jau krievvalodīgajiem okupantiem, bet pirmkārt paši sev kā tas kalps, kurš lielījās, ka iespītējis saimniekam, atsakoties ēst viņa dotās vakariņas. Ja, apgūstot mītnes zemes valodu, tajā dzīvojošais cilvēks automātiski kļūtu šai valstij lojāls, tad PSRS, kurā katrs iedzīvotājs vairāk vai mazāk labi prata runāt un rakstīt krieviski, bet daudzi arī bija guvuši šajā valodā izglītību, visi būtu neglābjami homo sovieticus un būtu gatavi stāvēt un krist par t.s. “padomju varu” un Krievijas hegemoniju PSRS teritorijā, bet tā tas, protams, nenotika – pie pirmās iespējas nekrievu tautas pasūtīja “vecāko brāli” simt mājas tālāk… Naivi būtu cerēt, ka okupantu dzeguzēni, automātiski saņēmuši faktiski uzspiesto pilsonību un beiguši latviešvalodīgas skolas, briesmu brīdī būs gatavi aizstāvēt Latviju, drīzāk gan viņi pie pirmās iespējas šaus latviešiem mugurā… Protams, vienmēr var gadīties patīkami izņēmumi, bet tie, kā veca gudrība māca, tikai apstiprina likumsakarības.
Nākamais gads būs tas, kura ar lielu pompu tiks atzīmēta Neatkarīgas Latvijas 100.dzimšanas diena, noklusējot to, ka no 2004.gada 1.maija mums vairs nav Neatkarīga valsts, bet ir ES kolonija, un gaidāmas arī kārtējās Saeimas vēlēšanas. Vai mūsu tauta beidzot parūpēsies, lai būtu mums normāla partija ar varbūt ne pārāk lielu ļaužu skaitu, bet patiesi Nacionālu programmu un biedriem ar tiešām Patriotiskiem uzskatiem, kuri pirmo grūtību priekšā nebūs gatavi no tiem atteikties? Jeb vai mums atkal nāksies vēlēšanas ignorēt vai balsot par “mazāko” ļaunumu, kurš patiesībā izrādīsies, kā tas jau bijis līdz šim, par tikpat lielu ļaunumu kā visi pārējie? Baidos, ka, ja tas nenotiks, tad nākamā Saeima automātiski naturalizēs ne tikai jaunpiedzimušos, bet arī jau sen esošos okupantus, kā to kvēli aicina ne viens vien sorospistais politologs. Un tad arī migrantus varēs šeit neierobežoti ievest, jo integrācijas problēmu Latvijā vairs nebūs (vismaz uz papīra). Vai tādu nākotni sev gribam? Ja nē, tad nedrīkstam snaust, ir jārīkojas beidzot !!!
PAR ĀRIEŠU RASI UN LATVIEŠU NĀCIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
04.10.2017. Aivars Gedroics |
|
|