VAI DRUŽIŅŅIKI LATVIJU PADARĪS LATVISKU ???
Laikraksta „DDD” 21.10.2016. numurā LNF vadītājs Aivars Garda izsakās par to, ka, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ap 10% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju valsts valodu joprojām nepārvaldot. Viņš, pretēji varas nesējiem lojālajiem žurnaļugām, nepriecājas, ka šādu ļaužu skaits ir samazinājies kādas 2-3 reizes, salīdzinot ar situāciju pēc neatkarības pasludināšanas, jo valodas prasme vēl negarantē lojalitāti pret valsti, turklāt, valsts valodu apguvis nelatvietis, kurš, protams, gana labi pārzina arī krievu valodu, rada tikai lieku konkurenci darba tirgū latvietim, īpaši tādam, kurš mācoties paļāvās, ka valstī, kurā vairāk kā trešdaļai iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu, varēs iztikt bez šīs valodas zināšanām. Jau teju pirms 20 gadiem toreizējais laikraksta „Nacionālā Neatkarība” redaktors Jānis Derums savā publikācijā „Lēnā vai ātrā naturalizācija” (te atrodas tās kopija: http://klab.lv/users/aivars_666/38809.html?mode=reply) atzīmē, ka no valsts valodas mācīšanas okupantiem ir vairāk ļaunuma kā labuma, tās prasme šos par latviešiem nepārtaisīs, bet kavēs viņu repatriāciju uz mātušku, turklāt atņems darba vietas latviešiem. Tajā pat laikā viņš atzīmē arī, ka prasīt valsts valodas zināšanas gan vajag, un stingri jāsoda tie, kuri to neprot vai nevēlas lietot. Arī šim atzinumam es pilnībā piekrītu un pāris gadus vēlāk uzrakstīju publikāciju [*] „Valsts valodas likums un tā realizēšana” (http://klab.lv/~aivars_666/29576.html), kurā minēju nepieciešamību izveidot speciālu bruņotu struktūru – Valodas policiju – vārgā un simboliski darbojošās Valsts Valodas Centra vietā. Šo manu viedokli publicēja avīze „Latvietis Latvijā” un pārpublicēja dažas okupantu lapeles, lai pašausminātu savus lasītājus, kas viņiem tiekot gatavots. Lieki būs atgādināt, ka nekādas reakcijas uz šo manu publikāciju no varturu puses nebija, turpināja darboties tie paši pāris desmiti valodas inspektoru, katrs no kuriem uzlika gada laikā ap pārdesmit simbolisku sodu sevišķi nekaunīgiem okupantiem, kuri tos samaksāja smiedamies (dažos gadījumos gan mēdza apstrīdēt arī tiesā) un turpināja valsts valodu ignorēt… Nu, pēc 15 gadiem, pēkšņi uzradusies ideja kaut ko mainīt šai lietā, proti, dibināt brīvprātīgo palīgu institūtu, kuri tad pildīšot t.s. valodas policijas funkcijas (daži plašsaziņas līdzekļi tos tā arī dēvē – par valodas policistiem). Viņu uzdevums būšot staigāt pa firmām un iestādēm un, pamanot valsts valodas likuma pārkāpumus (piemēram, kroplas izkārtnes uz ielām), atbildīgās personas nokaunināt un paskaidrot tām, kā būtu tie novēršami. Ja nu šie darboņi spītīgi atsakās pildīt atsaucīgo „valodas sargu” draudzīgos ieteikumus, tad pēc kādiem 20 aizrādījumiem 21.reizē viņi varēšot vērsties VVC, kurš tad spītīgajam valodas necienītājam beidzot uzliktu sodu. Nekādu atalgojumu par šo „izpriecu” šie „dobrovoļci” nesaņemtu, tomēr VVC uzskata, ka tik un tā šādu ļautiņu būšot tik daudz, ka visiem šis prieks – audzināt valsts valodas nepratējus - nemaz netikšot uzticēts, lai šādas tiesības iegūtu, būšot jāiztur konkurss, kura noteikumi publicēti VVC mājas lapā. (http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/konkursi/konkursi.html)
Kā vispār radās šī ideja par tāda „brīvprātīgā institūta” dibināšanu? Laikam jau tās paudēji atcerējās pagājušā gadsimta 60.gadus, kad toreizējais PSRS faktiskais vadītājs Ņ.Hruščevs, kurš, cita starpā, bija viens no retajiem PSRS KP CK funkcionāriem, kas tiešām arī pats ticēja tam, ka tuvāko pārdesmit gadu laikā PSRS varētu uzcelt komunismu, pasludināja, ka milicija pamazām tikšot aizstāta ar brīvprātīgajiem kārtības sargiem (tautā ātri iegājās viņu apzīmējums – družiņņiki), kuri patrulēšot pilsētu ielās un aizrādīšot neapzinīgajiem pilsoņiem, kas neuzvedas tā, kā krietnam padomju cilvēkam – komunisma cēlājam – pienāktos. Visā nopietnībā tika uzskatīts, ka 90% gadījumu ar šādu aizrādījumu pilnībā pietikšot, ja nu tomēr nē, tad družiņņikiem nāksies vien meklēt tuvāko telefona būdu, lai izsauktu miliciju (rācijas viņiem, protams, piešķirtas netika). Šādās družiņņiku vienībās centās iesaistīt plašas tautas masas, īpaši t.s. „progresīvo inteliģenci” – studentus, augstskolu pasniedzējus, kuriem obligāti-brīvprātīgi tika izsniegtas sarkanas bantes (atšķirības zīme) un dots rīkojums, iestājoties krēslas stundai, pāris stundas patrulēt pilsētas ielās, tādejādi tuvinot padomju tautu drīzākai komunisma uzvarai. Rezultāts šādiem pasākumiem bija visai bēdīgs – neapzinīgie pilsoņi, kā likums būdami pamatīgā šmigā, pasūtīja viņu audzinātājus tālu jo tālu, pie reizes pabrīdinot, ka pārlieka viņu audzināšana varētu ļoti nejauki atsaukties uz viņu audzinātāju veselību. Negribēdami atzīt šās „progresīvās” idejas izgāšanos, PSRS varturi tomēr nolēma nelikvidēt družiņņikus kā tādus, bet gan iesaistīt viņu patruļās vismaz vienu milici, kas tiešām deva zināmu efektu, jo, redzot blakus „apzinīgajiem komjauniešiem” vīrieti formas tērpā ar ieroci pie sāna, šiņušņiki drusciņ „pierāvās” un vismaz nesolīja savu skolotāju smadzenes izsmērēt pret sienu… Pamazām, redzot, ka solītais komunisms kā nenāk, tā nenāk, bet toties nolādētais kapitālisms pamazām tiek restaurēts, arvien mazāk atradās ļaužu, kurus varēja piespiest iesaistīties šādās družīnās, līdz 20.gdsm. 80.gados, M.Gorbačova valdīšanas laikā, tika atzīts, ka perestroikas periodam družiņņiki neesot vairs derīgi, toties vajadzīgs kļuva OMONs (speciāli sagatavota milicijas vienība darbam ar sevišķi bīstamiem noziedzniekiem), kurš tā darbības sākotnējā periodā tiešām iedvesa organizētajai noziedzībai zināmu bijāšanu.
Saziņas līdzekļos nereti tikušas atspoguļotas visādu pašmāju un arī Eiropas cilvēktiesību (lasi – okupantu tiesību) sargātāju idejas un „draudzīgie” ieteikumi, ka pēc iespējas mazāk esot jāsoda valodas nepratēji, toties pēc iespējas vairāk jācenšas viņus stimulēt apgūt valodu ar draudzīgu attieksmi, kas gala rezultātā došot daudz efektīvākus rezultātus… (Interesanti, protams, būtu izmēģināt šo ieteikumu, piemēram, ceļu policijas praksē – ātruma pārkāpējus un dzērājus pie stūres 90% gadījumu draudzīgi brīdināt un tikai 10% sodīt, un paskatīties, kā šāda prakse mazinās ceļus satiksmes negadījumu skaitu). Pirms 3,5 gadiem 2013.gada pašvaldību vēlēšanās „patriotiskais latvietis” Jānis Lāčplēsis (kurš drīzāk gan būtu pelnījis Dirsplēša nosaukumu) svinīgi solīja, ka viņa ievēlēšanas gadījumā Daugavpilī Valsts valodas inspekcija tikšot likvidēta. „Kaķa lāsti debesīs nekāpj”, es toreiz nodomāju, jo šādi jautājumi nav kādas pilsētas mēra, bet gan Tieslietu Ministrijas kompetencē. Tagad nu redzam, ka šādi šī odiozā darboņa izteikumi nav bijuši bez pamata, viņš juta, ko faktiski taisās darīt mūsu varneši, ne velti taču bija un joprojām ir Jenotības uzticības persona Latgalē. Tāpat kā Hruščevs visā nopietnībā bija gatavojies pamazām likvidēt miliciju, tā mūsu varneši gatavojas likvidēt VVC, labākā gadījumā saglabājot to kā valodas konsultantu kantori, bet pilnībā atņemot tam represīvās funkcijas, par ko jau gadiem ilgi sapņo okupanti un viņu tiesību aizstāvji. Hruščeva murgainajai idejai realizēties neļāva veselais saprāts un arī pašu CK vīru pamatotās bažas no arvien pieaugošās noziedznieku visatļautības, bet vai būs kāds spēks, kurš apturēs VVC likvidēšanu, ieskaitot „nacionāļu” vadīto Tieslietu Ministriju? Skaidrs, ka nevaram cerēt ne uz vienu ne deputātu, ne ministru, tikai uz pašu tautu. Ja ticēt saziņas līdzekļos paustajam, valodas brīvprātīgo sargu piesakoties gana daudz, bet vai viņi saprot, ka viņu darbībai nebūs lielāka jēga kā vārnas ķērkšanai koka zarā? Lai reāli veicinātu cieņas pieaugšanu pret valsts valodu, jārīkojas tā, kā minēts manis iepriekš jau norādītajā rakstā, iepazīstieties un izlasiet, kas to vēl neesat izdarījuši! [*] Reālais valsts valodas nepratēju skaits noteikti ir lielāks par tiem 10%, kuri PAŠI ATZĪST, ka valodu neprot, bet vai ir kāds spēks, kurš būtu gatavs ar šādiem radījumiem reāli cīnīties? Jāsecina, ka diemžēl nav, un ne jau družiņņiki būs tie, kas te ko vērsīs par labu… Ir kopumā jāmainās Latvijas politikai, jāsāk aizstāvēt latviešu, nevis okupantu un migrantu intereses. Diemžēl pašreizējā Saeimā neredzu pat vienu cilvēku, kas to varētu un gribētu darīt… Vai tā būs mūžīgi? Tas jau no tautas gan ir atkarīgs!
LATVIEŠU NĀCIJAS INTERESES AUGSTĀK PAR VISU !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
30.10.2016. Aivars Gedroics |
|
|