| Dziesmu svētki un Patriotisms | 22:35 |
|---|
DZIESMU SVĒTKI UN PATRIOTISMS
Nupat ir aizritējuši kārtējie Dziesmu un deju svētki. Ārzemnieki, kas pirmoreiz nonāk šāda veida pasākumu skatītāju lomā, parasti brīnās: „Tad nu gan jūs esat bagāta valsts, varat samaksāt honorārus tik daudziem tūkstošiem talantīgu cilvēku!”. Un, kad viņiem paskaidro, ka valsts apmaksā tikai šo ļaužu guldīšanu un barošanu, dažreiz varbūt vēl ceļa naudu, bet par uzstāšanos daudzu dienu garumā viņi nesaņem ne centa un ne santīma, tad šie vēl lielākā izbrīnā nogroza galvu un nosaka: „Jā, baigi patriotiska tauta tad nu jūs esat!”.
Lai nu tas tā būtu ārzemnieku uztverē, bet vai no Latviešu Patriotu viedokļa šie cilvēki tāpat automātiski būtu uzskatāmi par malačiem tikai tāpēc vien, ka piedalījušies šāda veida pasākumos? Nepārprotiet, lūdzu, es nevēlos noniecināt šo svētku nozīmi un, protams, atzīstu, ka tā ir unikāla tradīcija, par kuras saglabāšanu mēs pamatoti varam būt lepni pasaules acīs. Tomēr manā uztverē krietns Latvietis ir tas, kurš ne tikai godā un pārzina savas tautas tradīcijas, bet arī aizstāv tās nacionālo godu. Un ir vairāki datumi, kad to vajadzētu darīt, svarīgākie no tiem, manuprāt, ir 16.marts un 9.maijs. Pirmā no tiem mēs godājam savu nacionālo karavīru piemiņu, otrajā – pasīvi noskatāmies okupantu spēka demonstrēšanā, neveicot tiem gandrīz nekādu pretdarbību. Kā te lai neatceras notikumus Ziemeļīrijā, kur līdzīgā veidā protestanti (angļu okupanti) soļo pa Belfāstas ielām, svinot savu uzvaru pār pamattautu, bet pamatnācija – īru katoļi – gan, atšķirībā no mums, nestāv galvas nodūruši un neslēpjas pagultē, bet izrāda viņu nekaunībai drosmīgu pretsparu! Un tad nu jāsāk domāt – kāpēc pie mums tas nenotiek?
Parasti, kad izsakām aicinājumu t.s. „ierindas latvietim” piedalīties pasākumos augstāk minētajos datumos, līdztekus sen jau zināmajam argumentam, ka drošības iestādēm tas nepatiks, dzirdam piezemētākus un no pirmā acu uzmetiena it kā pilnīgi objektīvus iemeslus: nav laika, jāstrādā, tagad darbu viegli pazaudēt, bet grūti atrast; nav, kam atstāt pieskatīt bērnus (mazbērnus), kā arī mājlopus; brauciens uz Rīgu maksā dārgi, nav naudas ceļam; ir vāja veselība, nevaru izturēt stāvēt karstumā (aukstumā); visbeidzot, pat tādi argumenti nereti dzirdami – ko tāds spoks kā es tur rādīšos, es taču esmu šausmīgi resns (tievs, vecs, grumbains… utt.), cilvēkus tik biedēšu…, un tamlīdzīgi.
Bet te nu pienāk Dziesmu svētki un skat, tavu brīnumu, gan mazos cilvēkbērnus, gan lopus ir kam atstāt pieskatīt, gan nauda ceļam atrodas, gan veselība pēkšņi tā uzlabojas, ka var ne tikai vairākas stundas, bet pat dienas kā lietū, tā svelmē nostāvēt, gan darba devēji kļūst tik laipni, ka bez ierunām atlaiž uz teju veselu nedēļu, un beigu beigās, pat visi psiholoģiskie kompleksi par savu šausmīgo ārieni pazūd kā nebijuši! Kā šādu „fenomenu” lai izskaidro?
Diemžēl atbilde te ir visai skaidra un skaudra – Dziesmu svētki mums ir nozīmīgi, bet 16.marts, 9.maijs, kur nu vēl 1.jūlijs – vairumam absolūtu nesvarīgi datumi. Ja tikai katrs desmitais dziesmu svētku dalībnieks 9.maijā nostātos ceļā okupantiem un pateiktu: „Stop, nelieši, pietiks jums apņirgt mūsu tautas ciešanas un apjūsmot savus nelietīgos darbus, ko atnesāt līdz ar savu Uzvaru, vācieties atpakaļ uz savām migām, kamēr vēl no mūsu zemes pavisam neesat iztriekti!”, tad okupanti beidzot dabūtu trūkties un sāktu aizdomāties, vai nevajadzētu viņiem tomēr savas nelietīgās aktivitātes piebremzēt. Tomēr latvieši tā nedara, jo, jāskatās patiesībai acīs, ir ne tikai saraduši, bet daudzi pat saradojušies ar okupantiem, un šādiem degradētiem ļautiņiem viņu nekaunīgās izdarības 9.maijā vairs nekādu riebumu un sašutumu neizsauc. Vismaz man grūti bija vienaldzīgi noklausīties Latvijas radio t.s. „Brīvajā mikrofonā” dažādu dzimumu un vecumu piederīgu latviski runājošu deģenerātu izteikumus, ka tie krievvalodīgie pie tā Uzvaras pieminekļa jau neko sliktu nedarot, bet, ja nu tomēr kādam traucējot, tad varot taču vienkārši viņus neskatīties, vai, sliktākajā gadījumā, uz vienu dienu izbraukt no Rīgas… Lūk, uz tādu strausa politiku mudina mūs šie nožēlojamie ļautiņi, no kuriem, es esmu pārliecināts, daudzi ir regulāri Dziesmu un deju svētku dalībnieki! Vēl kāda paveca kundzīte izteicās: „Es esmu diezgan liels nacionālistS, bet uzskatu, ka Uzvaras piemineklis nevienam netraucē, krieviem ir tiesības pie tā pulcēties, un to nekādā gadījumā nedrīkst nojaukt…”. Šis radījums, kā redzams, ne tikai nezina jēdziena „nacionālisms” nozīmi, bet pat īsti neapjēdz, kādam dzimumam pati pieder…
Laikam jau jāsecina, ka pārāk labi vēl pret mums izturas okupanti! Tikai tad, kad mūs masveidā sāks uz ielām sist ar mietiem un durt ar nažiem, kad uzbruks ne tikai nacionālistam A.Gardam, bet katram „fašistam”, kas uz ielas nerunā „cilvēku”, bet „suņu” valodā, mūsu tauta varbūt sapratīs, ka kaut kas nav kārtībā ar situāciju Latvijā, un ir jāsāk rīkoties… Tikai vai tad nebūs jau par vēlu, un, kā smagi slimam vēža slimniekam, mūsu tautai varbūt varēs vēl tikai pagarināt agoniju, bet dzīvību glābt – nē? Padomāsim par to, tautieši, ja mums vēl kaut kas dzīvē interesē, izņemot elementāro dabisko, visām dzīvām būtnēm kopīgo, vajadzību apmierināšanu!
Un, noslēdzot tematu par Dziesmu svētkiem, uz jautājumu – vai to dalībnieki ir Patrioti, esmu spiests atbildēt – tikai tie, kas cīnās arī par dekolonizāciju, tie, kas vēršas pret okupantiem, kas godā mūsu tautas varoņus, kas nebaidās iziet ielās rakstā minētajos datumos, būtu par tādiem uzskatāmi. Pārējie labākā gadījumā uzskatāmi par daudz maz talantīgiem mūziķiem vai dejotājiem, tas arī viss. Dejot un dziedāt prot arī praktiski visas mežoņu tautas, pat augstāk attīstītiem dzīvniekiem šāda māksla lielākā vai mazākā mērā piemīt! Bet gribēt un prast aizstāvēt savu tautu un valsti, tās godu, nebaidoties pat ar savu dzīvību riskēt, spēj tikai ļoti nedaudzi tautieši, no tiem varbūt ne katrs skaisti dzied un dejo, taču Patrioti viņi gan nešaubīgi ir… Padomāsim, tautieši, kādiem mums vajadzētu būt pasaules acīs, ar ko izcelties – tikai ar dziesmām un dejām, vai varbūt ar gatavību ziedot sevi tautas labā?
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
15.07.2013. Aivars Gedroics |
|
|