LATVIETIS = LATVIJAS PILSONIS ???
Mūsu Saeimā pārstāvētie t.s. „nacionālie spēki” kā lielu un nozīmīgu uzvaru pasniedz faktu, ka no šā gada 1.aprīļa (zīmīgs datums, cita starpā) atkal Eirolatvijieša pasēs pēc to īpašnieka lūguma varēšot norādīt tautību. Tas nekas, viņu uztverē, ka šis ieraksts joprojām būs titullapas aizmugurē, kur to tikpat kā neviens nepamanīs, bet priekšpusē krāsosies uzraksts Pilsonība (Nationality) – Latvijas, tā faktiski katru Latvijas pilsoni automātiski ieskaitot latviešos, jo katram cilvēkam, kas kaut nedaudz orientējas angļu valodā, ir zināms, ka pilsonība angliski ir „citizenship”, savukārt „nationality” nozīmē nacionalitāti jeb tautību. Šķiet, ka J.Peters bija tas, kurš pirmais sāka muldēt par to, ka esot jāatsakās no etniskā tautības jēdziena, to aizstāvot ar politisko jeb valstisko, proti, liekot vienlīdzības zīmi starp Latvijas pilsoņiem un latviešiem, jo tādu principu piekopjot arī daudzas citas Eiropas valstis, aizmirstot gan pateikt, ka tur sveštautiešu skaits ir daudz mazāks kā Latvijā, tomēr tik un tā arī tur nacionāli domājošās partijas un kustības pret šādu absurdu praksi (piemēram, ka Francijas pilsonību ieguvis nēģeris kļūst par francūzi) aktīvi cīnās un iebilst. Vēlāk līdzīgus murgus mēs dzirdējām arī no Vairiņas netīrās mutes, proti, latvietis, viņasprāt, esot tas, kas protot latviešu valodu, dzīvojot Latvijā un ir pieņēmis Latvijas pilsonību. Uz kādu laiku šī debilā ideja – pielīdzināt Latvijas pilsoņus latviešiem – it kā bija apklususi, bet nu ir atkal kosmopolītiski-sorosisko spēku atdzīvināta un aktualizēta.
Vienotībnieki un zatleristi – Sorosa 5.kolonna Latvijas parlamentā – piedāvā mums savdabīgu „kompromisu”: labi, būs jums tautība pasē, ja tā vajag, bet pie nosacījuma, ka par latvieti sevi nosaukt varēs jebkurš, kam vien nav slinkums. Un jau ir izstrādāts likumprojekts – ja cilvēks 15 gadus dzīvo Latvijā, ir LR pilsonis, prot latviešu valodu augstākajā pakāpē (prasmi apliecinās nevis reāla kontaktēšanās ar viņu, bet gan VVC izdota apliecība – kuram gan nav zināms, cik viegli ir tādu iegūt, latviski neprotot pat lāga ļabdēn pateikt!), tad viņš varēs uzrakstīt motivētu iesniegumu, kurā lūgs mainīt savu līdzšinējo tautību pret „latvieti”. Un mūsu varturi varēs lielīties – re, kā Latvijā ir pieaudzis latviešu skaits! Tas varētu likties līdz debilitātei smieklīgi, ja savā dziļākajā būtībā neizrādītos tik traģiski.
Kā jau to varēja gaidīt, „patriots” Raivītis Dzintariņš šādu ideju atzīst par ļoti labu un pareizu esam (vai viņš pēdējā laikā vispār kaut ko atzīst par nelabu, kas tiek no Dombrovska kliķes ierosināts?), savukārt, radikālā opozicionāra lomu spēlējošais J.Dombrava gan izsaka bažas, ka tādejādi varētu palielināties apšaubāmi lojālu latviešu skaits Latvijā. Nedomāju, ka tālāk par bažu izteikšanu viņš kaut ko darīs, to jau parāda šī nožēlojamā cilvēciņa pozīcija jevrika ierosināšanas sakarā, kam viņš it kā nobalsoja pret, toties atteicās likt savu parakstu uz prasības ierosināt referendumu šai lietā, tā uzskatāmi parādot savu divkoša būtību un īsto seju.
Kā šādu ideju vērtēt no patiesi Nacionālpatriotiska Latvieša viedokļa? Protams, teju katrs varbūt zina dažus cilvēkus, kas nāk no ģimenēm, kuru senči nav bijuši latvieši, bet laika gaitā ir asimilējušies, savus bērnus audzinājuši latviskā garā, viņu ģimenes valoda ir bijusi latviešu valoda, un pēc būtības faktiski ir kļuvuši par latviešiem. Tādu cilvēku uz visa Latvijas fona ir nedaudz – labākā gadījumā daži simti, kā to, starp citu, atzīst arī šī „patriotiskā” likumprojekta autori. Šiem cilvēkiem nav tik būtiski, kas rakstīts viņu pasēs, viņi netīko obligāti nomirt kā latvieši (kā lai te neatceras padomju laika karafilmas, kurās tika rādīts, kā patriotiski noskaņots padomju pilsonis, kurš līdz karam nez kādu iemeslu dēļ nebija paguvis iestāties PSKP, pirms došanās kaujā dodas pie poļitruka un lūdzas, lai krišanas gadījumā tas ieraksta dokumentos, ka viņš ir miris kā komunists; saprātīgi cilvēki šādas ainas arī tolaik nespēja vērot bez smaida vai pat smiekliem). Viņu pēcteči parasti ir jau precējušies ar latviešiem, viņu mazbērni, protams, arī izvēlēsies sev latvieša tautību, un tā laika gaitā, paaudžu maiņas rezultātā pakāpeniski arī notiks šī asimilēšanās latviešos dabiskā ceļā. Vai viņu dēļ būtu jāpieņem kāds speciāls likums? Manuprāt, kategoriski nē! Šī problēma, kā jau tikko rakstīju, laika gaitā atrisināsies pati no sevis.
Ir gan cita ļaužu grupa, skaitliski daudz lielāka, kas mums tiešām rada problēmas – tie latvieteļi, kuriem ir latvisks vārds un uzvārds, bieži vien arī ieraksts pasē „latvietis”, bet kuri no latviešu valodas saprot mazāk par dažu labu civilizētāku okupantu, un kuru attieksme pret Latviju un latviešu tautu arī, kā likums, ir nicinoša un pat naidīga. Kurzemē un Vidzemē šādu tipu varbūt nav īpaši daudz, bet Latgalē un arī Rīgā – pa pilnam. Šādu ļautiņu skaits, pēc manām aplēsēm, mērāms jau nav vairs simtos, bet tūkstošos. Un te nu gan būtu jādomā, kā šādiem radījumiem atņemt tiesības saukt sevi par latvieti, lai nedegradētu šo katram Krietnam Patriotam svēto jēdzienu... Tāpat būtu jāapsver iespēju atņemt latvieša tautību tādiem tautiešiem, kuru izcelsme un valodas prasme ir nevainojama, bet kuru politiskā darbība (piemēram, balsojums par Abrenes dāvināšanu Krievijai...u.tml.) ir nesusi neapšaubāmu ļaunumu Latvijai un latviešu tautai. Lūk, par ko būtu jādomā un jācīnās katram patiesi nacionālam, patriotiskam Saeimas deputātam...ja vien mūsu Saeimā kaut viens tāds būtu. Taču nelolosim ilūzijas – visas domas šiem ļautiņiem ir tikai par to, kā vairot Latvijas pilsoņu (un nu jau arī latviešu) skaitu uz nodevēju, kas pametuši Latviju un pieņēmuši citas valsts pilsonību, ieviešot dubultpilsonības statusu ar praktiski visām pasaules valstīm, kā arī okupantu atvašu-dzeguzēnu, uzspiežot (nevis atļaujot, kā līdz šim) viņu reģistrēt par LR pilsoņiem, rēķina. Līdz ar to, pastāv liela varbūtība, ka arī šis idiotiski absurdais priekšlikums par mākslīgu latviešu taisīšanu ar pārliecinošu balsu vairākumu tiks pieņemts.
Ko šinī situācijā darīt patiešām īstiem, Patriotiskiem Latviešiem, kas negrib likt vienādības zīmi starp sevi un varbūt naturalizācijas ceļā pilsonību ieguvušu okupantu, kas 15 gadus nodzīvojis L(ps)R, dabūjis (nopircis?) valodas prasmes apliecību, un nu sadomājis sevi saukt par latišonoku? Manuprāt, nekas cits neatliek, kā veidot alternatīvu Latviešu reģistru, ko varētu veikt kāda patiesi patriotiska organizācija (piemēram, biedrības „Latvietis”), kuras dalībnieki tad, pazīstot cits citu un zinot viens otra uzskatus, kā arī reālo ieguldījumu Latviskas Latvijas labā, piešķirtu tad „Īsta Latvieša apliecības”, ko savukārt, mainoties politiskajai situācijai Latvijā un pasaulē kopumā, varētu izmantot kā indulgenci patiesi pelnītas Latvijas Republikas pilsoņa pases iegūšanai. Šāds process nebūtu ātrs, tas ilgtu gadiem, taču šādās svarīgās lietās steiga nu nekādā gadījumā neiederas. Tādejādi tuvāko 5-10 gadu laikā mēs apzinātu reālo situāciju – cik tad mūsu zemē ir patiesu LATVIEŠU, un cik tādu cilvēciņu, kas tikai skaitās latvietīši pēc ieraksta pasē, ja vispār ir uzskatījuši par vajadzīgu sev tādu tur veikt.
Tāpat mums jāsaprot, ka ideja par pilsonības un tautības novienādošanu nāk tieši no ES struktūrām, un būtu naivi domāt, ka mūsu nelietīgie varturi to izvirzīja, iepriekš nekonsultējoties ar mafiozo cionistu-masonu-pederastu kliķi, kas valda Eiropā un kuras paklausīgi bezierunu pakalpiņi viņi ir visi – sākot ar SC un beidzot ar VL/TB-LNNK, to pierāda kaut vai kolektīvā nevēlēšanās parakstīties par referendumu jevrika ieviešanas sakarā. Tātad, nav nekādu cerību apspēlēt bandītus, sēžot ar viņiem pie viena galda un rīkojoties ar iezīmētām kārtīm, vienīgā iespēja, lai netiktu izģērbts pliks, ir atteikties piedalīties šajās negodīgajās spēlēs. Un mūsu gadījumā tas būtu – atteikties no tā dēvētajām „eiropeiskajām vērtībām”, un pasūtīt tā saukto „civilizēto Eiropu” simt mājas tālāk, izstājoties no ES un atgūstot Latvijas faktisko valstisko neatkarību. Aizstāvēt savas tautas nacionālās intereses, esot Latvijai ES, EP un EDSO sastāvā, nebija, nav un arī nākotnē nebūs iespējams – par to es runāju gandrīz katrā savā rakstā, bet diemžēl esmu spiests atkārtoties, jo daudziem naiviem latvietīšiem tas joprojām nav skaidrs. Pirmais solis šajā ceļā būtu jevrika ieviešanas torpedēšana – ticu un ceru, ka tautai vēl tiks dota iespēja to izdarīt, kā tas konkrēti būs jādara, rādīs tuvākā nākotne.
LATVIJU LATVIEŠIEM !!! LATVIEŠU NĀCIJAS INTERESES PĀRI VISAM !!!
PAR PATIESI BRĪVU UN LATVISKU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
17.02.2013. Aivars Gedroics |
|
|