PAR LATVIEŠU VIESMĪLĪBU
Cionistu-masonu izveidotā Eiroparlamenta deputātiņš no sorosiešu sponsorētā Jaunā laika Aldis Kušķis ir izsludinājis konkursu Latvijas Avīzē, vai latvieši ir viesmīlīga tauta. Pēc autora domām, šis tikums mums pēdējos gados esot sācis zust, mēs nemīlot ārzemju tūristus, un tāpēc šie pie mums nepietiekamā skaitā braucot. Esot kaut kas jālabo šai jomā. Vērtīgāko ideju autoriem tiek apsolīta autobusu brauciena tūre pa varen plašās eirosavienības nozīmīgākajām vietām. Nejūtot ne mazāko vēlēšanos šādā tusiņā piedalīties un, protams, arī necerot, ka mans viedoklis šim cilvēkam patiks, tomēr uzskatu par nepieciešamu darīt to zināmu viņam un citiem interesentiem.
Pirmkārt, neuzskatu, ka tūristu mums ir par maz, taisni otrādi, vismaz Rīgā un citās lielākajās pilsētās to jau tagad ir par daudz. Pārsvarā te ierodas visādi deklasēti elementi, kuri atbrauc, lai „izlādētos”, lai uzvestos kā puscilvēki-puspērtiķi, kas tikko kā „nokāpuši no koka”. Viņi saprot, ka šeit, Latvijā, viņi varēs atļauties darīt daudz ko tādu, par ko dzimtenē viņiem draudētu ilgstošs cietumsods vai labākajā gadījumā – pilnībā izputinošs naudas sods. Te, Latvijā, viņus līdz tiesai (uz kuru šie, protams, neierodas) vai nu vispār atbrīvo, vai piespriež simboliskus naudas sodus, ko šie samaksā smiedamies un brauc mājās kā varoņi un uzvarētāji. Jājautā – vai vispār mums te tādi radījumi ir vajadzīgi? Vai tiešām gribam, lai mūsu Nacionālo Svētumu – Brīvības pieminekli ne tikai apčurā, bet arī apkakā (lietas jāsauc īstajos vārdos!)? A.Kušķis laikam grib, citādi viņš taču nesūkstītos, ka tūristu skaits esot mazs un tas ir jāpalielina.
Otrkārt, neuzskatu, ka latvieši nebūtu viesmīlīgi pret tūristiem. Taisni otrādi! Ir dzirdēts ārzemniekus brīnāmies, ka uz šejieni atbraucot, vietējo valodu nemaz neesot jāprot, jo pat vecas tantiņas esot gatavas ar dažiem zināmiem angļu valodas vārdiem un izteiksmīgiem žestiem stundām ilgi stāstīt ceļu, pašas iet par pavadonēm...utt. Būtībā tā ir katra mūsu zemes apceļotāja ārzemnieka elementārās cieņas izrādīšana pret Latviešu zemi un valsti – mūsu valsts valodas apguve vismaz I (saziņas) kategorijas līmenī pirms došanās uz šejieni. Mēs paši taču, braukdami uz, piemēram, Poliju, Vāciju vai Spāniju, neceram, ka tur mūs sapratīs latviski (vai krieviski), mēs apgūstam šīs tautas valodu vismaz elementārākajā līmenī, vajadzības gadījumā izmantojam sarunu vārdnīcas...utt. Toties paši gan neprasām cienīt sevi un savu valodu, bet, atrodoties savā Tēvzemē, pazemojamies svešinieku priekšā, runādami ar šiem svešā mēlē. Kur palicis mūsu tautas nacionālais gods un pašlepnums? Vai vispār vairs nezinām šo jēdzienu nozīmi? Ir jābeidz klanīties ārzemnieku un priekšā un nav jāatbild, ja tie mūs neuzrunā valsts valodā!
Treškārt, neuzskatu, ka Latvijai jābūt kā caurstaigājamai sētai, kurā katrs var iet iekšā un nākt ārā pēc savas patikas. Nevienam normālam cilvēkam taču nepatiks, ja kāds naktī bez klauvēšanas ienāks viņa guļamistabā, pabāzīs roku zem segas un sāks kutināt kāju pēdas! Taču pašreizējā Latvijā (mūsu tautas kopējā namā!) pēc pievienošanās Šengenas līgumam visas durvis ir vaļā, katrs var iet un nākt kad grib, mājas saimniekiem (latviešu tautai) atļauju neprasot! Tas ir pašos pamatos nepareizi, tas ir latviešiem pazemojoši! Šādos apstākļos noziedzīgi būtu prasīt mīlēt un apčubināt visus šos neaicinātos klaidoņus! Taisni otrādi – jāskatās uz viņiem ar aizdomām, jākontrolē katrs viņu solis, jāliek viņiem saprast, ka nav šeit gaidīti un aicināti; jārīkojas tieši tāpat kā gadījumā, kad pamanām nelūgtu svešinieku vazājamies pa mūsu piemājas dārziņu, stingri un nelokāmi neprasot: „Ko tu šeit meklē?”. Kāpēc Latvijā PSRS okupācijas gados saplūda visvairāk ieklīdeņu no citām brālīgajām republikām, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju? Tieši tāpēc, ka bijām sākumā ļoti viesmīlīgi pret šiem kā tūristiem, sarunājāmies viņu mēlē, visu skaidrojām, rādījām...utt., līdz beidzot šie nolēma: „Ja jau te tik labi, ja mūs tā mīl, tad paliksim šeit pavisam!”. Un, lūk, rezultāts – latviešu Latvijā vairs tikai nedaudz virs 50% no kopskaita! Ja gribam šā skaitļa vēl tālāku samazināšanos, tad darīsim tā, kā Kušķa kungs iesaka – apmīļosim visu pasaules rasu un tautu pabiras, lai viņi paliek šeit pēc iespējas ilgāk, lai atbrauc vēl – kopā ar draugiem un ģimeni, beigās lai paliek šeit pavisam! Un tad mūsu tautas dziesmiņa būs nodziedāta! Zinot partijas JL kosmopolītisko ievirzi, nemaz nebrīnīšos, ka tieši to jau A.Kušķis un viņa domubiedri arī grib panākt. Nu, bet tos Latviešus, kuri tomēr grib, lai mūsu tauta vēl vismaz pārsimt gadiņu eksistē, gribētu gan aicināt ne tikai neapmīļot ārzemju klaidoņus un sūtīt tos ratā, bet arī cīnīties par tādas Saeimas ievēlēšanu, kura panāktu Latvijas izstāšanos gan no Šengenas līguma, gan no ES kā tādas, jo atrašanās tajās ir pretrunā ar mūsu tautas nacionālajām interesēm! Vispār uzskatu, ka tikai ar Baltijas valstīm būtu pieļaujams bezvīzu režīms, ar pārējo pasauli būtu jāatjauno vīzas, kā tas bija 1.Latvijas Brīvvalsts laikā no 1920. līdz 1940.gadam!
Latvijai jābūt Latviešu valstij, nevis pasaules klaidoņu caurstaigājamai sētai!
PAR LATVIJAS NEATKARĪBAS UN VALSTS ROBEŽU ATJAUNOŠANU
C Ī Ņ A I S V E I K S ! ! !
25.07.2008. Latvietis AIVARS GEDROICS |
|
|