| Cūkas Veročkas vizīte D-pilī 2003.g. | 18:33 |
|---|
VE.ROČKAS VIZĪTE DAUGAVPILĪ. . .
2003.gada 29.aprīlī beidzot notika jau mēnesi iepriekš paredzētā Valsts prezidentes VV-F (tautā dēvētas par "Veročku") vizīte Daugavpilī, taču toreiz tā pēkšņi tika atcelta, kā oficiāli ziņoja, prezidentes sliktā veselības stā¬vokļa dēļ (ļaunas mēles melsa, ka viņai no nemitīgas dauzīšanās apkārt pa pa¬sauli piemeties briesmīgais SARSS vīruss). Taču šoreiz prezidentes kundze bija "atbilstošā formā" un varēja ar savu ierašanas „aplaimot” provinciālo D-pili. Uz tikšanos, kas bija organizēta Daugavpils universitātes jaunajā piebūvē, atļauts ierasties bija tikai ar ielūgumiem, kas pārsvarā tika pasniegti pen¬sionētiem mācībspēkiem ar ilggadēju stāžu kompartijas rindās (piemēram, žīdu profesoram Šteimanim, kurš savulaik uzrakstīja doktora disertāciju par tēmu " Revolucionārā situācija Latvijā I940 .gadā), kā arī zināmai daļai "politiski pareizi" orientētu studentu. Tiesa, sardze pie durvīm savus pienākumus pil¬dīja, nolaidīgi, jo palaidi mani garām,, pat neuzmetot acis manai preses pār¬stāvja apliecībai, ko turēju rokās. DU izpilddirektors Kehris gan "fiksi" pa¬steidzās nobīdīt mani no priekšējās rindas, kur bija rezervētas vietas tādiem "īpašie godājamiem" viesiem, kā caurkritušais "zociķu" deputāts Lauskis u.c. Nokavējot precīzi 10 minūtes, kā jau tas piederas "augstdzimušām personām", zālē ieradās "Veročka", savas "svītas" un DU rektores pavadībā.. Tiesa, ar iekļūšanu universitātes korpusā notika neliels "misēklis", jo pie parādes durvīm prezidenti gaidīja kāds desmits lielkrievu šovinistu piketētāju, kuru plakātu saturs "pauda protestu pret "fašisma atdzimšanu" Latvijā" - pāreju uz Latviešu mācībvalodu vidusskolās. Pateikt šiem neliešiem, lai vācās prom uz Krieviju un tur mācās krievu valodā, "Veročka", protams, neuzdrošinājās, sa¬vukārt pielīst viņiem prezidentei arī laikam diez kā vis negribējās, tāpēc šī izvēlējās "zelta vidusceļu" - iegāja ēkā pa sētas durvīm.
Uzreiz pēc VV-F parādīšanās durvju ailē kāds iekliedzās: "Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga!", un praktiski visa zāle tūlīt kā dzelta pie¬lēca kājās. Es mierīgi sēdēju savā solā un vēroju, vai šie nožēlojamie ļau¬tiņi nesāks "Veročkas" priekšā mesties uz ceļiem un bučot viņas kleitas apakšmalu - līdzīgi kā krievu zemnieki to savulaik darīja maucīgajai imperatrisei Katrīnai II. Tomēr nekas tamlīdzīgs nenotika. Tā vietā pie mikrofona vārdu ņēma DU rektore Zaiga Ikere un sāka stāstīt, cik ievērojama persona ir VVF, pāris minūtes sauca tās neskaitāmos „goda doktora” grād.us, un kāds gods esot visai D-pilij un, it sevišķi, universitātei, ka šāda persona ir to aplaimojusi ar savai klātbūtni. Tad beidzot pie runāšanas tika pati „Veročka”. Kā jau visas viņas runas, arī šī bija tukša, pilna ar liekvārdību, demagoģiju un. kosmopolītisma slavinājumiem. Īsumā ieskicēšu dažas tēzes no VV-F gandrīz stundu garās muldēšanas. Tātad, viņai esot prieks par to, ka Latvija ir iz¬veidojusies par "demokrātisku" valsti, kur visiem šeit dzīvojošiem tiek ga¬rantētas vienādas tiesības, neatkarīgi no personas rases, nacionalitātes un dzimšanas vietas. Tas tika pateikts nepārprotami pašā sākumā, lai klausītāji uzreiz atmestu jebkādas cerības uz Latvijas dekolonizāciju, vai Dievs pasarg, pirmtiesību piešķiršanu etniskajiem Latviešiem. Vēl "Veročka" izteicās, ka Latviešiem esot jābūt lepniem par daudzvei¬dīgo, multietnisko sabiedrību, kas dzīvojot Latvijā. Viņasprāt, ļoti pareizi esot, ka tautību pasēs varēšot norādīt tikai uz paša gribu (te vismaz -"daļēji" var viņai piekrist, jo tagad, paņemot rokā jebkura cilvēka pasi, uz¬reiz varēs redzēt, kas viņš ir - savas tautas Patriots vai nožēlojams deģe¬nerāts). Bez tam, asinu sajaukšanās starp dažādu tautību pārstāvjiem esot ļoti veselīga, tā uzlabojot cilvēces kvalitāti (interesanti, kāpēc tīršķir¬ņu dzīvnieku audzētāji, tieši pretēji, cenšas visiem spēkiem ierobežot šādu asinu jaukšanos? Vai viņi nebūs dzirdējuši VV-F gudrības?).
Taisnības labad, ieskanējās palaikam "Veročkas" valodā arī citādāka nots. Vienubrīd viņa izteicās, ka, ja kādam nepatīkot Latvijā valdošie li¬kumi un valsts iekārta, tad neviens šeit ar varu nav piesiets, dzelzs prie¬kškars nu ir kritis un var braukt uz visām četrām debess pusēm, kur vien vēlas. Tiesa, uzreiz viņa piemetināja, ka esot arī cits ceļš - pielāgotiem un integrēties, un viņai personīgi labāk patiktu, ja Latvijas iedzīvotāji izraudzītos šo ceļu, jo iedzīvotāju blīvums mūsu valstī esot mazs, tāpēc masveida jebkādu personu izbraukšana no valsts nebūtu vēlama. Vēl viņa tei¬ca, ka demokrātija, protams, dodot iespēju jebkuram izteikt savu viedokli, taču tas esot jādara tā, lai neaizvainotu citus cilvēkus, un, ja kāds pārkāpjot šo robežu, tad viņa vārda brīvību savukārt varot ierobežot (ar to laikam domādama tiesas prāvas pret G.Landmani, A.Gardu un citiem Patriotiem)
Tad viņa pievērsās ES tēmai. Neesot taisnība tam, ka līgumi par stā¬šanos ES parakstīti, neprasot tautas viedokli, jo nu jau 10 gadu garumā pie varas esošās politiskās partijas stāstot tautai par virzību uz ES un, ja tai tas nepatiktu, tā būtu pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojusi par tām partijām, kas ir pret šo virzību, taču tā tas neesot noticis (pat ja mēs pieļaujam, ka vēlēšanas tiešām ir bijušas 100% godīgas - bez viltojumiem, nevar taču nesaprast, ka cīņa nenotika līdzvērtīgos apstākļos, jo pret ES noskaņotajām partijām gan naudas trūkuma, gan saziņas līdzekļu nelabvēlī¬gās attieksmes dēļ tikpat kā nebija iespēja plašām tautas masām paust savus uzskatus). Līdz ar to mazākumam, kas noskaņots pret ES, esot demokrātijas vārda jāpiekāpjas vairākumam un nedrīkstot" likt šķēršļus Latvijas virzībā uz ES (starp citu, par to, kāda ir atšķirība starp demokrātiju un vairāku¬ma varu, savulaik laikrakstā "DDD" ir sīki aprakstījis god. Gardas kungs). Te nu man gribētos ar laikraksta starpniecību atbildēt "Veročkai" - to gan jūs varat necerēt, mēs Latviešu Īstenie Patrioti, turpināsim cīnu pret ES arī tad, ja mūsu tautas ienaidniekiem izdosies apmuļķot tautas vairākumu referendumā. Kamēr būsim dzīvi, mēs nepakļausimies savas tautas slepkavām! VV-F teica, ka daudzi Latvieši dusmojoties, ka Eiropa mums prasot to un šito, patiesībā Eiropa no mums neko neprasot, tas viss, ko darām it kā, Ei¬ropas dēļ nākot mums pašiem par labu, lai stiprinātu mūsu valsts neatkarību un varētu uzturēt normālas attiecības ar kaimiņvalstīm (tik tiešām, reti nekaunīgas demagoģijas paraugdemonstrējums!). Viņa bija ļoti sašutusi, ka kāds LU pasniedzējs Rīgā ES prasību izpildi ir nosaucis par „prostitūciju". "Kas tad, viņaprāt, būtu tā tikumība?”, vaicāja VV-F, dzīvot tikai pēc sava prāta, nerēķinoties ar pasaules sabiedrībā valdošajiem likumiem?”. Katram esot pašam jāizlemj, kādu Latviju viņš vēloties redzēt, kādā pasaulē dzīvot. Viņasprāt, vienīgais pareizais ceļš esot iekļaušanās ES un NATO struktūrās. Ar to tad "Veročkas" monologs beidzās un zālē sēdošie tika aicināti uzdot jautājumus. Pa zāli ar mikrofonu rokā staigāja jau pieminētais Kehris un topošais jaunais kadrs G.Jurkovskis, par kuru ļaunas mēles melš, ka viņš esot izlicis savu kailķermeni apskatei homoseksuālistu internetportālos. Šie abi tad izvēlējās, kuri būs tie, kam drīkst ļaut publiski izteikties. Es labi sapratu, ka man šo izredzēto kārtā iekļūt nav cerību, tāpēc nemaz nemēģināju tikt pie vārda. Pārsvarā cilvēkus interesēja, vai, iestājoties ES, algas un pensijas arī būs Eiropas līmenī. Te nu "Veročka" atteica, ka Eiropas Cilvēktiesību harta gan prasot nodrošināt visu valstu iedzīvotājiem izdzīvošanai nepieciešamo iztikas minimumu, taču vispār Eiropa ar sapratni izturas pret tām valstīm, kuru ekonomika ir sagrauta un kuras pagaidām to nespējat, tāpēc nekādus šķēršļus tā dēļ Latvijas iekļaušanai ES nelikšot. Katrā ziņā viņa iesakot nezaudēt cerību, jo, lai kā nu būtu, iedzīvotāju kopējais dzīves līmenis, atrodoties ES, noteikti celšoties ātrāk, nekā, esot ārpus tās. Tika jautāts arī par finansējumu izglītībai, VV-F piekrita, ka tas esot nepietiekošs, bet gan jau ar ES „svētību" tas ar laiku palielināšo¬ties. Vai prezidenti nebaidot labāko ļaužu aizplūšana uz Rietumiem? Labi jau tas neesot, taču demokrātiskā valstī nevienam nedrīkstot aizliegt dzīvot tur, kur viņam labāk patīk un, jo ātrāk Latvija iestāšoties ES, jo mazāk jaunieši vēlēšoties braukt no tās prom uz ārvalstīm. Vai Latviju nepārpludinās ārvalstu bēgļi? Te VV-F pēkšņi sāka runāt, ka nesen esot bijusi Grie¬ķijā, un tur tā tiešām ir aktuāla problēma, faktiski katrs 10.Grieķijas ie¬dzīvotājs jau esot ārzemnieks. Grieķu bērniem esot grūtības skolā sapras¬ties ar vienaudžiem, kuri neprotot grieķu valodu (nu tieši tāpat kā Latvie¬šu bērniem, kuru skolas ir pārpludinājušas krievvalodīgo atvases- A.G.). Tai pat laikā Latvijai par šādām problēmām neesot jāuztraucas - uz šejieni bēgļi vismaz tuvākajā nākotnē noteikti neplūdīšot (neizskanēja gan nekāds pamatojums, uz ko balstās tik optimistiska prognoze). Visbeidzot, jautāta par to, vai pēc iestāšanas ES uzlabosies Latvijas attiecības ar Krieviju, prezidente kļuva domīga un noteica; "Tā vispār ir interesanta lieta. Redzat, es visu laiku domāju - lai dejotu tango, ir nepieciešami divi part¬neri un, tā kā Krievija apgalvo, ka viņas attieksmi pret Latviju pēdējās iestāšanās ES neietekmēšot, sākumā biju visai skeptiski noskaņotu pret šā¬du iespēju. Bet tad es aprunājos ar Francijas prezidentu Žaku Širaku un viņš apgalvoja, ka šāda uzlabošanās noteikti būšot. Kad. nu tik autoritatī¬va persona tā saka, man nekas cits neatliek, kā piekrist viņa viedoklim." Vēl jāpiebilst, ka pēc katras VV-F atbildes uz uzdoto jautājumu pa vidu ie¬maisījās DU rektore Z.Ikere, kuras repliku saturu īsumā varētu raksturot šādi: „Jā, es piekrītu prezidentei, tās ir pilnībā arī manas domas!".
Tikšanas nobeiguma VV-F nolika uz galda 5 paplānas grāmateles un noteica: „Es te dāvinu šo to no savu sviedru un pūliņu augļiem, ko esmu ieguldījusi šajās grāmatās!" Viņai nekavējoties atsaucās pieminētais bijušais zinātnis¬kā komunisma pasniedzējs Šteimanis, kurš arī pasniedza VV-F vienu savu "ga¬ra ražojumu". Sirsnīgi nomutējusi uz atvadām "jauno skaistuli" G.Jurkovski, kurš viņai pasniedza ziedus, "Veročka" pagriezās promiešanai un gandrīz visa zāle atkal pietrūkās kājās, pavadīdama VV-F ar skaļiem aplausiem. (Starp citu, Latviešu Patriots A.Garda nesenās vizītes laikā DU uzdāvināja vismaz 6 reizes lielāku grāmatu skaitu, nekā to atļāvās prezidente.)
Vizītes turpinājumā bija paredzēta preses konference saziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas notika kādā auditorijā 3.stāvā. Kāda gaišmataina dāma ar brillēm neuzticīgi nopētīja manu laikraksta "Latvietis Latvijā" korespon¬denta apliecību un no viņas sejas bija redzams, ka viņa pirmoreiz uzzina par šādas avīzes eksistenci. "Bet kāpēc jūs nepiereģistrējāties agrāk?" vi¬ņa vaicāja. "Nezināju, ka tas ir vajadzīgs. Nekur taču nebija rakstīts tā darīt!", es atbildēju. "Ek, nu labi, ejiet iekšā!",- viņa visžēlīgi atļāva. Drīz vien savas svītas pavadībā auditorijā ieradās arī „Veročka”. Viņas mie¬sassargs pieļāva nopietnu paviršību, nostājoties telpas stūrī un atļaujot tik "bīstamam ekstrēmistam" kā man pietuvojoties "Veročkai" burtiski pāris soļu attālumā. "Lūdzu, uzdodiet man jautājumus!", VV-F laipni atvēlēja. "Prezidentes kundze, vai jūsu darbība, virzot Latviju uz ES, nav pretrunā ar LKL 82.p., kas aiz1iedz darbību, kas vērsta uz Latvijas neatkarības likvidēšanu iekļaujot to vienotā valstiskā veidojumā vai citādā veidā?", ska¬nēja mans jautājums. "Fui nē, ko jūs!", "Veročka” savilka ārkārtīgi skābu ģīmi. Tad sekoja pāris minūtes gara lekcija, ka ES esot „ brīvprātīga valstu apvienība”, ka „neviena valsts, tajā iestājoties, savu suverenitāti nezaudējot, bet tikai palielinot, ka ES nekādā gadījumā neesot vienots valstisks veidojums, ka tā tikai lēnām veidojoties par konfederāciju;..utt., u.t.jp. Neko citu arī nebiju gaidījis, tādēļ, kad beidzās VV-F "runas plūdi", teicu: "Man vēl ir viens jautājums...". Gribēju pajautāt, kas tā ir par organizāciju "Rozes krusts", kurā VV-F sastāv, vai tai nav sakara ar masonu (brīv¬mūrnieku) ložām. Taču VV-F, to dzirdot, kļuva pavisam pikta un pārtrauca mani pusvārdā: "Diezgan, pietiks jums ar vienu jautājumu! Cieniet citus kolēģus, kuri vēl neko nav paguvuši man uzprasīti!". Pēc tik „laipnas” atbildes man, protams, nekas cits neatlika, kā atkāpties malā. Pārējie jautājumi „Veročkai bija daudz patīkamāki. Piemēram, kāds avīzes "Naša gazeta" žurnālists vēlējās uzzināt, ko VV-F uzskatot par lielāko sasniegumu savas prezidentūras laikā. "Visa mana prezidēšana ir liels sasniegums-Latvijai, un diez vai atradīsies kāds sekotājs pēc manis, kurš varēs mani šajā ziņā pārspēt!", VV-F atbildēja, un man aizrāvās elpa, dzirdot tik atklātu un nekaunīgu sevis slavināšanu, kas ir pilnībā sveša Latviešu mentalitātei. Bet "Veročka" turpināja iesākto: "...taču vislielākais sasniegums, manuprāt, bija jau manas prezidentūras sākumā, kad es nodevu Saeimai otrreizējai iz¬skatīšanai Valsts valodas likumu, kurš bija pretrunā ar ES standartiem. Pēc šī soļa praktiski visas ārvalstu amatpersonas saka mani ļoti cienīt!". „Bet Latviešu Patrioti - nicināt!", man gribējās iesaukties, tomēr es sa¬valdīgos, jo sapratu, ka mēģināt kaut ko ieskaidrot cilvēkam ar tik nela¬bojami deģenerējušos apziņu ir pilnīgi bezcerīgi. Tad kāds naturalizēts okupants no avīzes „Sejčas” vaicāja, vai VV-F braukšot uz Pēterburgas 300. gadadienas svinībām, vai tikšoties tur ar Putinu un, kā viņai veicoties ar krievu valodas mācīšanos. Šim tipam VV-F labprāt atbildēja uz visiem trim viņa uzdotajiem jautājumiem. Uz Pēterburgu viņa noteikti braukšot, jo esot jau saņēmusi ielūgumu, vai tikšoties ar Putinu, to vēl nezinot, bet krie¬vu valodu viņa cītīgi mācoties katru brīvu brīdi, tikai pēdējā laikā ārzemju komandējumu dēļ maz tādu esot. Taču viņa regulāri skatoties filmas, kas subtitrētas no krievu valodas uz latviešu un daudzus vārdus jau pati, bez tulkošanas saprotot. „Es ceru, ka savas otrreizējās prezidentūras lai¬kā es noteikti vēl atbraukšu uz Daugavpili un praktiski nodemonstrēšu, kā man ir veicies krievu valodas apguvē!", "Veročka" sirsnīgi solīja okupan¬tam. Drīz pēc tam preses konference beidzās, un manus mēģinājumus uz atva¬dām tomēr piekļūt VV-F un uzprasīt, kas ir Rozes Krusta ordenis, pārtrau¬ca prezidentes svīta, kas ar savām mugurām aizsedza pieeju „Viņas Gaišībai”. Izejot ārā no universitātes, ieraudzīju pie vārtiem stāvam vairs tikai vienu vienīgu piketētāju, kurš nebija zaudējis cerību, ka „dārgā Veročka" iznāks ar viņu aprunāties. Tomēr šī kunga (biedra) cerības nepiepildījās. Augstā amatpersona atstāja DU, tāpat, kā ienāca - pa sētas durvīm.
Ko te lai vēl piebilst? Šķiet, nekādi komentāri vairs nav vajadzīgi. Atliek tikai pajautāt - vai tiešām mēs, Latvieši, neesam pelnījuši labāku prezidentu par VV-F? Vai tiešām atkal būs taisnība klasiskajam izteicienam: "KATRAI TAUTAI IR TĀDI VALDNIEKI, KĀDUS TĀ IR PELNĪJUSI !".
02.05.2003. AIVARS GEDROICS |
PIEBILDES M.GABRIŠA RAKSTĪTAJAM
Lai arī Mareks savā rakstā, kas publicēts „DDD” 17.08.07. numurā, vēršas pie Brokāna kunga, tomēr, tā kā mēs ar pēdējo esam domubiedri, uzskatu par vajadzīgu bilst dažas replikas no savas puses. Manuprāt, valodu no dialekta atšķir tas, vai cilvēks, kas nerunā konkrētajā valodā, var bez tulka palīdzības saprast šinī valodā runājošu cilvēku (respektīvi, mūsu gadījumā – kurzemnieks latgalieti). Ja var (un var taču!), tad tā nav cita valoda, bet gan savādāks tās pašas valodas paveids. (Kontrpiemērs – latvietim būs nopietnas grūtības saprast, ko viņam savā dzimtajā valodā saka lietuvietis, ja viņš šo valodu iepriekš nav mācījies). Neņemos spriest, kā tur ir ar poļiem un kasubiešiem, bet nedomāju, ka, Polijai atrodoties kosmopolītiskajā ES, kasubiešu valodas statusa paaugstināšana nāks poļu tautai par labu, acīmredzot tie, kas to panāca, nebija poļu nacionālisti, bet gan šķeltnieki – eirofani, kam netīk stipras, nacionālas, vienotas tautas un valstis.
Protams, Mareks var sākt vākt parakstus par izmaiņām Satversmes 77.pantā, domāju, ka „Saskaņas Centrs” un „PCTVL” viņam labprāt pievienosies, ja vien viņš savus labojumus papildinās ar tekstu: „...krievu valoda ir trešā oficiālā valsts valoda Latgalē” (pagaidām viņi samierināsies ar šo novadu, vēlāk centīsies panākt, ka krievu valoda kļūst oficiālā arī visā Latvijā). Nedomāju gan, ka kāds Īsts Latvju Patriots vēlēsies viņam šai lietā nākt talkā. Ļoti skumji ir, ka Mareks uzskata, ka Latvija varētu pastāvēt kā federācija vai Latgale kā autonoms veidojums. Vēl skumjāk ir, ka viņš kā pozitīvu piemēru šai sakarā min Itāliju. Vai tiešām viņš nesaprot, ka šādu šīs valsts iekārtu izveidoja tie, kas iekaroja nacionālo Itālijas valsti, ko par plaukstošu zemi bija izveidojis nacionālpatriotiskais vadonis Benito Musolīni? Tas tika tīšuprāt izdarīts, lai grautu itāļu tautas nacionālo pašapziņu, lai tā nekad vairs neatdzimtu kā vienota, spēcīga, nacionāla valsts! Viss iepriekš minētais attiecas arī uz Vāciju, kas tika maksimāli federalizēta, lai nedod Dievs, tajā atkal nenāktu pie varas tāds spēcīgs, visas tautas mīlēts Vadonis kā savulaik bija Ādolfs Hitlers. Vienīgais, ko šiem abu valstu un tautu naidniekiem vēl nav izdevies izdarīt – iznīcināt itāļu un vācu tautu, jo tās abas tomēr ir diezgan daudzskaitlīgas, kā arī savā Tēvzemē sastāda pagaidām vēl nospiedošo vairākumu nāciju starpā. Bet Latvijai ar tās nožēlojamo nacionālo situāciju federācijas ieviešana nozīmētu visai drīzu Latviešu (un arī latgaliešu) tautas galu. Vai tiešām Mareks to neparedz un nesaprot?
Visbeidzot, jocīgi izskan Mareka secinājums raksta beigās, ka latgalieši neuzskatot sevi par citu tautu (labi, ka tā, protams!), bet tajā pat laikā viņš apgalvo, ka latgaliešu valoda nav Latviešu valodas paveids, bet ir cita valoda. Manuprāt, valoda un tauta ir savstarpēji nesaraujami jēdzieni. Ja ir atsevišķa valoda, ir arī atsevišķa tauta. Ir gan atšķirīgas tautas, kas runā vienādās vai līdzīgās valodās, taču nevar būt tā, ka vienas tautas pārstāvji runā dažādās valodās. Cita lieta – dialekti, bet tiem tad arī jāpaliek dialektu līmenī, nepretendējot uz Valsts valodas statusu.
PAR VIENOTU LATVIEŠU NĀCIJU NEDALĀMĀ LATVIJAS VALSTĪ!
20.08.2007. Aivars Gedroics |
|
|