Par izglītības sistēmu Latvijā
Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos bieži izskan doma un to nereti izsaka arī patiesi cienījami nacionāli domājoši cilvēki, ka pienācis laiks pilnībā pāriet ja ne uz visas, tad vismaz vidējās izglītības valsts finansēšanu tikai latviešu valodā. Šai pirmajā acu uzmetienā pozitīvajai ierosmei tomēr gribētos oponēt un iebilst - vismaz tajās vietās, kur iedzīvotāju vidū latviešu ir mazāk kā 50%, šāda lēmuma ieviešana dzīvē ir vismaz pāragra, ja ne vispār atceļama. Mēģināšu arī pamatot savus uzskatus, balstoties uz savas dzimtās pilsētas - Daugavpils - pieredzi.
Kad pirms dažiem gadiem tika atklāta Daugavpils 1. ģimnāzijas (toreiz vēl vidusskolas) piebūve, kas apmēru ziņā pārsniedza «veco korpusu», atradās daži tuvredzīgi latvieši, kas jūsmoja: «Nu redz, kāds Vidavskis malacis, kā gan var teikt, ka viņš nav lojāls Latvijai un neaizstāv latviešus!» Es un citi patrioti gan sapratām uzreiz - tas ir «siers peļuslazdā»: ēsma gan pievilcīga, taču indīga. Kā zināms, tūliņ pēc 1991. gada «puča» izgāšanās Daugavpils 1. vidusskola piedzīvoja pamatīgu skolēnu pieplūdumu. Nē, nepriecājieties, Daugavpils latviešu ģimenēs nenotika «demogrāfiskais sprādziens», uz latviešu skolām tika «bīdītas» krievvalodīgo atvases, starp tām daža laba tāda, kas ne vārda nerunāja latviski.
Sākumā skolas vadība vēl centās neuzņemt šos «integrēties gribētājus», aizbildinoties ar telpu trūkumu. Taču pēc jaunās piebūves uzcelšanas šim argumentam vairs nebija pamata. Un krievvalodīgie sāka plūst uz latviešu ģimnāziju masveidā. Tā šobrīd jaunākajās klasēs ir pa 5 - 6 un vairāk paralēlklasēm, no kuŗām labi ja divas varētu nokomplektēt tikai no latviešu bērniem. Šādas «nacionālās» politikas sekas kļuva manāmas ļoti drīz. Ja tagad kāds starpbrīžu laikā pastaigāsies pa A. Pumpura skvēru, kas atrodas pie Daugavpils 1. ģimnāzijas, jau pa gabalu dzirdēs neķītru krievu lamu vārdu straumi. Tur, uz soliņiem sasēduši, pīpē LATVIEŠU ģimnāzijas audzēkņi - zēni un meitenes, kas skaļā balsī sarunājas krieviski, katrā teikumā iespraužot pa «mātes vārdam».
Taisnību sakot, arī padomju laikos bija daži skolēni (pārsvarā nesekmīgie, no nelabvēlīgām ģimenēm), kas savā starpā uzskatīja par ērtāku sazināties nevalsts, maķvalodā, taču toreiz tādi bija TIKAI DAŽI, turpretī tagad šī parādība ir masveidīga. Var tikai apbrīnot skolotājus, kam jāstrādā šādās klasēs! Tātad redzat, latvieši, pašreizējā «neatkarīgajā» Latvijā Daugavpils latviešu jauniešiem klājas vēl grūtāk nekā padomju laikos, jo toreiz vismaz skolā bija daudzmaz latviska vide, šobrīd arī tās vairs nav. Protams, pārmetumus pelna skolas administrācija, kas uzņem krievvalodīgos, bet jāsaprot, kādam spiedienam tā pakļauta. Pamēģini tikai neuzņemt krievu latviešu skolā, viņš savās sūdzībās aizies līdz Strasbūrai: «Tas ir fašisms! Mūs diskriminē, mums «neļauj integrēties»!»
Ne jau tikai Daugavpilī ir šāda situācija. Cik man zināms, arī Liepājā un Rīgā daudzviet latviešu skolas kļuvušas līdzīgas bēdīgi slavenajām divplūsmu skolām, t.i., latviešu un krievu valodu tur labākā gadījumā dzird vienlīdz bieži.
Un redzat, latvieši, tas notiek laikā, kad Latvijā krievu skolas vēl pastāv! Kas notiks, ja tās likvidēs? Vai tad visās lielākajās pilsētās latviešu skolēni nenogrims krievvalodīgo purvā? Attiecībā uz Daugavpili vispār bail iedomāties, kas tad notiks: visas skolas formāli būs latviešu, bet faktiski - krievu.
Iespējams, daži man oponēs - bet kā tad K. Ulmaņa laikos likvidēja nelatviešu skolas un tas nāca par labu? Pirmkārt, toreiz Latvijā cittautiešu bija daudz daudz mazāk nekā tagad. Otrkārt, toreiz latviešu valodu prasīja zināt pa īstam, nevis formāli kā tagad. Tādēļ lielākā daļa nelatviešu no sirds centās apgūt latviešu valodu, arī savā starpā sarunājoties latviski, bet šobrīd cittautiešiem galvenais ir dabūt apliecību, ka viņi it kā prot latviski. Un apliecība par latviešu skolas beigšanu viņiem vajadzīga tādēļ, lai sekmīgāk uzsēstos pašam latvietim uz kakla. (Sk. J. Deruma rakstu «NN» «Lēnā vai ātrā naturalizācija?») Lūk, latvieši, mūsu pašu labā vismaz pilsētās, kur krievvalodīgo ir vairākums, jāsaglabā krievu skolas! Ja izdosies panākt Latvijas dekolonizāciju, tad vajadzība pēc tām pati atkritīs, bet pašlaik tās ir vajadzīgas, lai latvietim vismaz skolā būtu latviska vide!
Cīņai sveiks!
A. Gedroics
2000.gada raksts |
|
|