| Kas notiks 16.martā? | 13:33 |
|---|
KAS NOTIKS 16.MARTĀ?
Laikam iegriežoties pavasara pusē, Patrioti sāk gatavoties ikgadējam 16.marta gājienam, kura mērķis ir gan godināt kritušos Brīvības Cīnītājus – Latviešu Leģionārus, gan arī protestēt pret pastāvošo noziedzīgo varu, kas nu jau vairāk kā 15 gadu garumā izvērš mērķtiecīgu un plānotu genocīdu pret Latviešu tautu. Un gribot negribot jāsāk domāt – kā būs šogad, vai gājienam varturi atļaus notikt? Negribēdams uzņemties Nostradamusa misiju, es tomēr riskēšu prognozēt, ka situācija var būt visai bēdīga – valdošā noziedzīgā vara izdomās kaut ko, lai gājiens atkal notikt nevarētu, neskatoties uz to, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma piketu un ielu gājienu rīkošanai vairs nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Tā man liek domāt ne tikai tas fakts, ka valdības vadītājs joprojām ir bēdīgi slavenais Ruksītis, un, kā zināms, nupat viņš pilnībā ir pārņēmis kontroli pār visu veidu drošības struktūrām. Pesimistiski es skatos uz iespējamajiem notikumiem 16.martā pirmkārt tā iemesla dēļ, ka varturu iepriekšējā gadā pret Patriotiem izvērstās represijas nav saņēmušas absolūti nekādu pretsparu! Atcerēsimies, cik cilvēku 16.03.2006. gadā ne par šo, ne par to tika aizturēti un nogādāti policijas iecirknī? Vairāki desmiti. Cik cilvēku pēc tam tika tiesāti par it kā izdarītajiem administratīva rakstura pārkāpumiem? Apmēram tik, cik vienai rokai pirkstu. Vai kāds no tiem tika notiesāts? Neviens netika! Bet tagad uzdošu šādu jautājumu: vai kāds no aizturētajiem un netiesātajiem vai vēlāk tiesā attaisnotajiem vērsās ar prasību sodīt tos, kas viņus nepamatoti aizturēja? Un atkal diemžēl jāatbild: nē, neviens to nav darījis! Kad pajautā – kāpēc, tad seko visvisādas atrunas, sākot ar nevaļu, juridiskās izglītības un tiesāšanās pieredzas trūkumu, slikto veselības stāvokli, naudas neesamību...utt., u.tjp. Te nu jāatceras zināmais sakāmvārds par to, ka sliņķis vienmēr atradīs 101 attaisnojumu, kāpēc viņš nevar strādāt, tāpat darba rūķis vienmēr atradīs iespēju pārvarēt 101 grūtību, lai izpildītu to, ko ir iecerējis. Ja būtu vēlēšanās, tad kaut vai uz miega rēķina šie cilvēki tomēr atrastu iespēju uzrakstīt prasību Ģenerālprokuratūrai sodīt vainīgos. Turklāt, kā zināms, aizturēti tika ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu pilsoņi. Te taču paslīdēja garām lieliska iespēja sacelt starptautisku skandālu, informēt par notikušo visas eiropeiskās institūcijas! Ja jau mūsējie ir tik gļēvi un kūtri, vismaz ārvalstu Patrioti būtu rīkojušies. Diemžēl arī viņi norija šo krupi, laikam pieraduši pie tā, ka arī savā Tēvzemē viņus pastāvīgi nepamatoti arestē. Skaidrs, ka varas orgāni nesteigtos ierosināt krimināllietas pret miličiem, mēģinātu visādi viņus „izgrozīt” un attaisnot, taču te nu Patriotiem vajadzētu būt nepiekāpīgiem un iet savās prasībās līdz galam. Un, ja neizdotos panākt kriminālprocesa uzsākšanu, tad civilprasību varētu ierosināt jebkurā gadījumā. Faktiski katrs cilvēks, kuram neizdevās nolikt pagājšgada 16.martā puķes pie Brīvības pieminekļa, jo tam apkārt bija žogs, varēja un viņam arī vajadzēja vērsties ar prasību tiesā pret Iekšlietu Ministriju, lai kompensētu viņam sagādātās ciešanas – materiālos un morālos zaudējumus. Summai nevajadzētu būt lielai, pietiktu ar 50-100 Ls, taču galvenais, lai šādu prasību skaits būtu liels. Ja vairāki desmiti (vēl labāk, ja simti!) cilvēku būtu šā iemesla dēļ vērsušies tiesās, tas izsauktu lielu gan Latvijas mēroga, gan starptautisku politisku rezonansi, un mūsu nelietīgie varturi krietni padomātu, vai vērts nākotnē atkārtot kaut ko tamlīdzīgu! Taču, tā kā nekas tamlīdzīgs nenotika, viņi var droši secināt, ka Latviešu Patrioti un viņu ārzemju draugi ir tāds nožēlojams „aunu bars”, kuru var „mizot ar rīkstēm” cik uziet, bet viņi „ragus pretī negriezīs”, labākā gadījumā žēli „ieblēsies”. Tad kāpēc šogad neuztaisīt visu tieši tāpat, kā tas notika pagājšgad? Lai nu dod Dievs, ka es kļūdos, un tā tas nenotiks, bet es, būdams mūsu nelietīgi noziedzīgo varas vīru un sievu vietā, gan nenoraustītos atkal dot mācību „nelietīgajiem fašistiem-ekstrēmistiem”, kā vajag pareizi uzvesties kosmopolītiskajā ES. Kāpēc nepazemot un nerepresēt tos, kas tam labprāt ļaujas? Turklāt, visiem zināms, ka gājiena laikā atkal nebūs nekādas mūzikas – ne dzīvās, ne ierakstītās, neviens vēl dzīvais leģionārs cīņas laiku formā neatnāks, pat nekāds mītiņš pie Brīvības pieminekļa nenotiks – mēs taču neesam okupanti, mums nav ne runas dāvanu, ne vispār ir ko teikt tautiešiem, vai ne? Jā, ir gan dzirdēts, ka savulaik Vācijā ir bijis tāds Ādolfs, kas nelaidis garām nevienu iespēju uzrunāt savu tautu un tādejādi beigās sev daudz domubiedru atradis un varu valstī pārņēmis – nu, bet tas taču bija tur un sen, tagad ir citi laiki, cita politiskā situācija, tagad ir jābūt mēreniem un prātīgiem, vai ne? Nevar galu galā tos kungus Saeimā un valdībā pārāk kaitināt, citādi viņi mums vēl uzšaus virsū no tās ūdensmetēja mašīnas, ko nesen „ekstrēmistu savaldīšanai” iegādājās, vai ne? Tāpēc būsim klusi un mierīgi, ja ļaus, aiziesim, noliksim puķītes un fiksi izklīdīsim, bet, ja neļaus, nu tad žēli nopūtīsimies un dosimies mājās un, palienot zem segas, pasūdzēsimies mājiniekiem par mūsu varturu bezkaunību un pašu tautiešu gļēvumu – tā tas notiks, vai ne? Un tad pabrīnīsimies, cik organizēti un nekaunīgi uzvedīsies kārtējo reizi okupanti 9.maijā, soļojot formās, ar ordeņiem un dziesmām, kā arī noturot pamatīgu, iedvesmojošu sapulci pie Pārdaugavas monstra. Varbūt tad mums beidzot atausīs apjausma, kāpēc Latvietis arvien nejūtas kungs un saimnieks savā zemē, kāpēc pār mums valda svešu varu komandēti pašmāju nodevēji? Bet, ja zināmai daļai ļaužu tas jau tagad ir skaidrs – nu, tad ceru, ka vismaz šī daļa darīs tā, kā es iesaku jau 7.gadu pēc kārtas un nosoļos lepni paceltām galvām, ar mūziku, formās, ordeņiem pie krūts un kaut vai pusstundu garu mītiņu sarīkos. Lai mēs kaut vai par procentiem 20 sākam līdzināties tiem, pret kuriem mūsu senči savulaik taču tik varonīgi cīnījās! Un atcerēsimies sen zināmo patiesību – tieši mūsu gļēvums ir tas, kas izsauc represijas no varas orgānu puses un pretēji – jo drosmīgāki mēs būsim, jo vairāk mums baidīsies uzklupt. Lai pamēģina kāds policists raut nost okupantiem ordeņus 9.maijā – pašam tiks vārda tiešā nozīmē bikses norautas! Te nu jāatzīst, ka mums ir ko pamācīties no mūsu tautas ienaidniekiem! Taču, kā rāda līdzšinējā pieredze, mēs to nevēlamies darīt. Tad nu lai arī nebrīnāmies, ka drīzumā vispār 16.martā Latvietim būs bail iziet no mājas, un, līdzīgi kā NATO samita laikā, viņam tiks mīļi ieteikts labāk izbraukt no Rīgas. Paši to būsim pelnījuši par savu gļēvumu, slinkumu un neuzņēmību! Daudzas tādas tautas, kuru pārstāvu vairumam piemita augstākminētās īpašības, no pasaules kartes ir zudušas, un retais vairs pat to nosaukumus atceras. Ja Latviešu vairums vēlas sev šādu likteni – to nenovēršami arī saņems!
Latvieti, iztaisno beidzot muguru un sāc cienīt kaut vai pats sevi!
MOSTIES, CELIES, STRĀDĀ UN UZVARI SAVAS TAUTAS IENAIDNIEKUS !!!
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S !!!
21.01.2007. Aivars Gedroics |
|
|