TRIMDAS TAUTIEŠI - KĀDI TIE IR ?
50 gadu padomju okupācijas laikā, dzīvojot nošķirtībā no trimdas, jeb klaida latviešiem, mēs, Dzimtenē palikušie tautieši, kuriem tikai retos gadījumos uzsmaidīja laime šeit vai, vēl retāk, trimdas zemēs tikties ar saviem radiniekiem, draugiem vai bijušajiem kaimiņieņu nereti skumjā nostaļģijā pie sevis domājām: "Jā, tiem ārzemju letiņiem gan labi klājas - nesalīdzināsi viņu dzīves līmeni ar mūsējo. Un runāt var, ko grib, ari pilnā balsī brēkt par Latvijas okupāciju, tāpat klausīties un dziedāt dziesmas, kas pie mums ir aizliegtas. Kā mēs gribētu būt viņu vietā!". Protams, sirds dziļumos daudzi no mums tomēr saprata, ka arī ārzemēs nav nekāda paradīze - lai nopelnītu labu algu, tur ir jāstrādā daudz vairāk un centīgāk, nekā to mēdza darīt vidusmēra t.s. padomju cilvēks, turklāt, par spīti tam, ka neviens trimdā neliedza gan tautasdziesmas dziedāt, gan citādi Latviskumu kopt, tomēr jaunākā trimdinieku paaudze asimilējās daudz straujās, nekā, lai arī okupācijā, bet Dzimtenē dzīvojošie tautieši - ne mazums trimdā dzimušo latviešu bērnu pat kaunējās atzīt, ka viņu vecāki nav vietējie.
Kad nu, Latvijai atgūstot formālo neatkarību, krītot dzelzs priekškaram un paveroties iespējai abām tautas daļām atkal apvienoties, arvien vairāk trimdas latviešu sāka ierasties Latvijā gan uz laiku, gan uz pastāvīgu dzīvi, mēs, vietējie aborigēni, ar interesi viņos raudzījāmies un domājām: "Nu, redzēs', kā viņi pratīs iejusties atkal Tēvzemē...kā mēs varēsim ar viņiem sadzīvot?". Protams, mēs sapratām, ka 50 nošķirtības gadi nevarēja palikt bez sekām, kas neizbēgami radīs grūtības adaptēties zemē, kurā vairākus gadu desmitus ir valdījusi cita politiskā iekārta, cits ekonomiskās attīstības līmenis...utt. Mēs jutām, ka trimdinieki gribēs kopēt savas mītnes zemes politiski-ekonomisko dzīves modeli un akli piemērot to Latvijai, nerēķinoties, ka Latvijā ir citi gan ģeogrāfiskie, gan mentālie apstākļi, un paredzējām, ka šī iemesla dēļ radīsies problēmas. Kā rādīja laiks, tad tiešām šīs bažas izrādījās pamatotas - daži ārzemju latvieši, tikuši augstos amatos (piemēram, bijušais Labklājības ministrs I.Ritenis), parādīja absolūtu nespēju risināt mūsu valsts ekonomiskās problēmas. Taču tā vēl būtu mazākā nelaime. Daudz lielāku sašutumu un izbrīnu mūsos izraisīja (jo to mēs patiešām nebijām gaidījuši!) trimdas tautiešu absolūtā vairākuma izteiktais antinacionālisms un kosmopolītisms, kas, pirmkārt jau, izpaudās nepelnīti tolerantā attieksmē pret mūsu valstī nelikumīgi atrodošamies krievvalodīgajiem okupantiem. Mēs taču bijām cerējuši, ka tieši trimdas tautieši būs tie, kas mūs mudinās ne auklēties ar šo varzu, bet triekt pie visiem velniem tos, kuru dēļ viņiem vai viņu vecākiem savulaik nācās pamest Dzimteni. Mēs apzinājāmies, ka gribot negribot esam saraduši (daži - kauns atzīties, bet pat saradojušies!) ar okupantiem, turpretī trimdinieki taču dzīvojuši no viņiem šķirti. Diemžēl tieši no klaida latviešiem izskanēja visaktīvākie aicinājumi "aizmirst bijušo, veidot politisko nāciju, jeb integrētu sabiedrību...utt.,u.tjp.". Lai nosauktu visus tos nožēlojamos latvieteļus, kas proponē šādus murgus, vajadzētu vairākas avīzes lappuses (daudz vieglāk būtu minēt tos nedaudzos, kas šai sātaniskajai idejai nepiekrīt), tādēļ aprobežošos tikai ar dažiem: K.Streips, N.Muižnieks, V.Tērauda, A.Lejiņš, LSāmīte, G.Meirovics, brāļi Pavlovski, J.Ritenis, J.Tupesis (Tupēšu Jānis), B.Rubese, V.Paegle, J.Priedkalns...u.c, un, protams, it īpaši mūsu "karsti mīļotā" prezidente Vaira Vīke-Freiberga. Visi šie ļautiņi ir neglābjami degradējušies, Latviešu tautai nesuši tikai ļaunumu, un, tiešām, daudz labāk būtu bijis, ja viņi būtu jau pārtautojuši es un aizmirsuši Latviju un Latviešu valodu. Protams, ir arī cerīgāki tautieši trimdā, piemēram, A.Slucis, kurš savulaik ļoti aktīvi uzstājās par nepieciešamību dekolonizēt Latviju, bija pat sarīkojis par šo tēmu jauniešu konkursu (vēl vairākus gadus pirms analogā A. Gardas konkursa), kas kļuva par pamatu nepieciešamībai dekolonizēt Latviju, bija pat sarīkojis par šo tēmu jauniešu konkursu (vēl vairākus gadus pirms analogā A. Gardas konkursa), kas kļuva par pamatu jaunatnes organizācijas Klubs-415 dibināšanai, taču tagad nez kāpēc ir pieklusis.. .(vismaz man ir radies tāds iespaids). Bet arī šis cilvēks, būdams neiecietīgs pret krievu kolonistiem, tai pat laikā nesaskata nekā īpaši bīstama faktā, ka Latvijā varētu ieplūst krāsainie imigranti no Rietumiem, neiebilst pret starprasu laulībām, ir pārspīlēti tolerants pret žīdiem (pat pārņēmis krievu komunistu uzspiesto šīs tautības nosaukumu ebreji, ko līdz šim ne 1.brīvvalsts, ne trimdas laikā Latvieši nebija lietojuši). Nesenā referenduma kampaņas laikā vismaz es personīgi nezinu NEVIENU trimdas tautieti, kas būtu publiski aicinājis saglabāt Latvijas valsti un balsot PRET iestāšanos ES ! Tāpat arī 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas vienīgās patiesi nacionālās partijas Mūsu Zeme un Latviešu partija nekādu atbalstu no trimdiniekiem nesaņēma. Un vai pašlaik kāds klaida latvietis atbalsta fondu "Latvietis", LNF (kaut vai palīdzot izdot avīzes Latvietis Latvijā un "DDD"), vai finansiāli sponsorē vienīgo nacionālo internetportālu "latvians.lv"? Diemžēl pēc manā rīcībā esošās informācijas atkal jāteic - NEVIENS ! Toties integrācijas (genocīda pret Latviešiem - A.G.) vajadzībām gan mūsu ārzemju letiņi dolāriņus nežēlo!
Tā kā, ja sākotnēji es, tāpat kā vairums vietējo Latviešu, nožēloju, ka tik maz trimdinieku ir vēlējušies atgriezties senču Dzimtenē, tad tagad nākas vien atviegloti nopūsties: "Paldies Dievam, ka tik maz ir šo deģenerātu!".
Kas tad ir par iemeslu tam, ka mūsu trimdinieki ir tik nožēlojami deģenerējušies? To ir daudz un dažādi, minēšu tikai dažus no tiem:
1) lai arī pastāv uzskats, ka no Latvijas aizbrauca labākā un patriotiskākā tautas
daļa, tomēr reāli ne jau visi aizbraukušie latvieši bija patrioti. Atcerēsimies
kaut vai sociķi B.Kalniņu, kas 1940.gadā bija čekas ģenerālis, bet vēlāk krita
nežēlastībā un nolēma emigrēt. Un tāds viņš, protams, nebija vienīgais. Nav
šaubu, ka šādi ļaudis arī savus bērnus neaudzināja par
nacionālpatriotiem.
2) deģeneratīvā trimdas valstu izglītības un audzināšanas sistēma. Jau no
mazotnes daudziem trimdas latviešu bērniem ir nācies uzturēties dažādu rasu
un nāciju kosmopolītiskā jaukteņu pūlī. Gan pēckara Eiropā, gan ASV
nacionālisms un rasisms tika (tiek arī tagad) propagandētas kā ļoti sliktas
parādības, tām pretstatot kosmopolītismu, kas būtībā ir tas pats
proletāriskais internacionālisms un ietver sevī Tēvzemes jēdziena
noniecināšanu, rasu un tautu sajaukšanu. Šādi audzināti ļautiņi nemaz
nespēj iedomāties monorasisku ļaužu sabiedrību; nacionālu valsti, kurā
visi tās iedzīvotāji pieder vienai tautai un runā vienā valodā. Klāt pie visa,
jau no mazotnes šiem cilvēkiem tika propagandēta arī nepamatota iecietība
pret kroplu, pretdabisku seksuālu orientāciju. Nav šaubu, ka visiem
zināmais pederastisma karognesējs K.Streips arī savulaik bērnībā ir dzirdējis
stāstiņus, ka geji un lezbietes nebūt neesot sliktāki (pat labāki) kā t.s.
hetersoseksuāļi, tāpēc ari pats ir kļuvis par izdzimteni.
Un tā, dažādrasu pūlī uzaudzis amerikānis, nonākot Latvijā, saka vietējiem: "Ko jūs te uztraucaties par tiem krievvalodīgajiem, viņi taču pieder tai pašai mūsu rasei! Re, mēs Amerikā dzīvojam kopā ar nēģeriem, semītiem, aziātiem un nekas slikts tādēļ nenotiek!".
3) šādu izglītību un audzināšanu ieguvis tautietis bieži vien ļoti viegli iesaistās kosmopolītiskās cionistu-masonu ložās, kurām Rietumu pasaulē ir ļoti liela ietekme (piemēram, praktiski visi ASV prezidenti ir bijuši masoni!). Tur nu šis cilvēks tiek galīgi sabojāts un deģenerēts. Spilgts piemērs tam ir pašreizējā prezidente, kura, atrazdamies "Rozes Krusta ordenī", ir uzsūkusi sevī atziņu, ka "rasu un nāciju sajaukšana ir ļoti veselīga", tāpēc arī izvērš attiecīgo antinacionālo politiku Latvijā.
4) trimdā, tāpat kā Latvijā, daudzi cilvēki ir kļuvuši par zelta teļa pielūdzējiem, proti, augstāk par visu dzīvē vērtē naudu un baudu, to dēļ būdami gatavi upurēt jebko, arī savu nacionālo identitāti.
Es, protams, būšu ļoti priecīgs, ja izrādīsies, ka trimdas tautieši vairumā tomēr nav tādi kā augstāk aprakstītie ļautiņi, un būšu gatavs viņiem atvainoties, ja tie ar darbiem apliecinās, ka man nav taisnība. Tādā gadījumā viņiem būtu nekavējoties jāpārtrauc propagandēt kosmopolītismu un atbalstīt Latviešu tautas slepkavas, tā vietā sniedzot atbalstu īstenajiem Latvju Patriotiem (kuri tie ir, es jau minēju), kā arī pašiem kļūt par Nacionālistiem un Rasistiem.
Tikai kopīgiem spēkiem mēs sagrausim mafiozo, kosmopolītisko cionistu-masonu kapitālu, kas tur savās rokās visas pasaules finanses!
Es aicinu gan vietējos, gan trimdas tautiešus - iesaistieties šajā cīņā !!!
PAR RASI UN NĀCIJU CĪŅAI SVEIKS!!!
AIVARS GEDROICS, Latvju Patriots
2004.gads |
|
|