AIVARS GEDROICS - 12. Decembris 2006

About 12. Decembris 2006

Druvietes izdarības22:27
BILINGVĀLĀ IZGLĪTĪBA LATVIEŠU SKOLĀS

Jaunā izglītības ministre, plašsaziņas līdzekļu par nacionālisti nepelnīti izdaudzinātā (nevēlas ar okupantu medijiem runāt krieviski), “Jaunā Laika” pārstāve Ina Druviete nākusi klajā ar sensacionālu paziņojumu – ne vien krievu, bet arī latviešu skolās esot nepieciešams ieviest bilingvālo izglītību. Tiem, kas neko nav dzirdējuši par šādu “zvēru”, paskaidroju – bilingvālā izglītība nozīmē, ka visi vai daļa mācību priekšmetu (neskaitot svešvalodas!) tiek pasniegti divās valodās. Būtībā šādas apmācību metodes nolūks ir veicināt skolēnu asimilāciju un parasti tiek lietots pret sveštautiešiem, kuru dzimtā valoda nav valsts pamatiedzīvotāju valoda. Līdz šim nav dzirdēts, ka kaut kur pasaulē šāda metode būtu lietota attiecībā pret pamattautas bērniem, kuri mācās savā etniskajā dzimtenē valsts finansētās nacionālās skolās, tādēļ I.Druvietei droši var piešķirt “pionieres” titulu pamatnācijas pārtautošanas metožu jaunradē.
Protams, ka šāda politika ir pilnīgā saskaņā ar eiroimpērijas vareno mērķiem un uzdevumiem – izveidot vienotu eiropiešu nāciju, kuras saziņas valoda būtu angļu (līdzīgi kā PSRS tika producēta padomju tauta ar krievu saziņas valodu). «Советское – это русское», teica agrāk, bet tagad: “European – it’s English!”. Tādēļ var sagaidīt, ka ne jau spāņu, holandiešu vai poļu valoda būs tā, kurā bilingvāli noritēs mācības – skaidrs, ka vismaz 90% gadījumu tā būs angļu valoda.
No I.Druvietes neko citu arī nevarēja gaidīt, zinot, kā viņa līdz šim ir uzstājusies pret augsti godātā valodnieka J.Kušķa kunga centieniem saglabāt latviešu valodas tīrību, apgalvodama, ka galvenais esot palielināt latviski runājošo ļaužu skaitu, bet kvalitātei esot otršķirīga loma. (Līdzīgu pozīciju ieņem arī viņas māte, LPSR valodniece A.Blinkena.) Šīs dāmītes antinacionālo raksturu parāda arī viņas pirms dažiem gadiem rakstītā recenzija par liepājnieka G.Landmaņa izdoto žurnālu “Patriots”. Visbeidzot, neviens savu tautu patiesi mīlošs cilvēks taču nesastāvēs un nebalotēsies Saeimā no cionistiski-mafiozās partijeles “Jaunais laiks”, kurā toni nosaka bēdīgi slavenais žīdu fīrers G.Krupņikovs. Tā kā – ja Druviete ir patriote, tad klibiķis ir baletdejotājs. Atkārtošos, ka no šīs dāmītes, tāpat kā no Veročkas nevar cerēt un gaidīt neko labu un patriotisku, un viņas uzvedība un izteikumi mani ne mazākā mērā nepārsteidz. Cita lieta ir mūsu tautiešu reakcija uz I.D. darbību – tā ir vai nu atbalstoša, vai arī, labākajā gadījumā, neitrāla. Un te nu gan ir jābrīnās un jāšausminās – Latviešu tauta, kur ir palikusi tava dzīvotgriba un veselais saprāts? Vai tiešām tu labprātīgi gribi tikt iznīcināta?
Atcerēsimies taču, cik sūri grūti mums bija izcīnīt, lai Latviešu bērnus skolās mācītu Latviešu valodā. Vairāku gadsimtu garumā mācības skolās notika vai nu vācu, vai krievu valodā. Latviski skolēni labākajā gadījumā varēja sarunāties savā starpā starpbrīžos un arī tad nereti par to tika sodīti ar dēlīša maukšanu kaklā, uz kura bija rakstīts: «Он говорил по-латышски». Nemaz tik sen tas nebija, tikai pirms kādiem 150 gadiem! Cik priecīgi bija mūsu tautas apgaismotāji – jaunlatvieši, kad beidzot izdevās panākt, ka skolās vismaz tika ieviests mācību priekšmets “Latviešu valoda”. Protams, arī toreiz atradās gudreļi, kas spriedelēja: “priekš kam tas vajadzīgs, latviešu valodu taču var apgūt arī mājās no vecākiem!”. Šobrīd vairumam latviešu šādi spriedelējumi pagaidām vēl šķiet smieklīgi. Taču, ja, nedod’ Dievs, izaugs bilingvāli izglītota latviešu paaudze, tā var aizdomāties arī līdz augstāk minētajam spriedumam. Starp citu, 20.gadsimta 80.gados varturi Maskavā jau visā nopietnībā sāka spriedelēt, ka padomju republiku nacionālās valodas vajadzētu skolās mācīt tikai kā fakultatīvu, un vienīgi PSRS sabrukums neļāva šo “progresīvo” ideju ieviest arī dzīvē. Nu, atrodoties “PSRS Nr.2”, vecās idejas atkal sāk atdzīvoties.
Vecākiem vajadzētu saprast, ka viņu bērni jau patlaban tiek pakļauti pārangliskošanai. Faktiski katrā skolā angļu valodu māca kā 1.svešvalodu (stundas notiek katru dienu!), lai varētu iestāties augstskolās, tajā obligāti jāliek eksāmens. Angliski notiek sazināšanās ar datoru (Internets!), angļu valodā rāda daudzi kabeļtelevīzijas kanāli, angliski jaunieši sazinās ar vienaudžiem no citām ES valstelēm…utt.,u.tjp. Angļu valodas īpatsvaram skolās vēl palielinoties, visdrīzākajā laikā varam nonākt pie tā, ka skolēni arī domāt sāks angliski, tātad, faktiski būs asimilējušies. Mūsu senči pret šādiem savas tautas atkritējiem – “kārklukrieviem” un “kārkluvāciešiem” līdz šim ir izturējušies ar nicīgu ironiju, izsmējuši un atmaskojuši tos (lai atceramies kaut vai bēdīgi slaveno Švauksta tēlu brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki”). Diemžēl pret “kārkluangļiem” gan šobrīd attieksme ir drīzāk pozitīva, nekā negatīva. Nereti vecāki pat lepojas: “…mans dēls (meita) angliski prot labāk, nekā latviski”. Tas viss manī izsauc drūmas priekšnojautas par mūsu tautai tuvojošos nenovēršamo galu.
Lai cik tas neizklausītos paradoksāli, bet, ja Druvietes murgainās idejas sāks attīstīt tālāk un īstenot dzīvē, Latviešu Patriotiem nekas cits neatliks, kā cīnīties pret šo “progresīvo” jaunumu ar jau pārbaudītajām okupantu štāba metodēm. Nejūtot ne mazākās simpātijas pret šo nekaunīgo okupantu salašņu baru, tomēr jāatzīst, ka viņus savu bērnu nākotne un nacionālās identitātes saglabāšana uztrauc daudz vairāk, nekā latviešus. Protams, viņiem asimilācija nedraud (lai gan vispār vēlme asimilēt valstī dzīvojošos sveštautiešus ir normāla un dabiska; katra valsts to iespēju robežās dara) gan dēļ viņu milzīgās etniskās dzimtenes – Krievijas, kuras informatīvajā telpā viņi faktiski visu laiku atrodas, gan dēļ latviešu vairuma (nepatīkami, bet jāatzīst) mīkstčaulības, savā dzimtenē Latvijā runājot ar okupantiem krieviski un visādi citādi viņiem izdabājot. Šādā situācijā nav ko cerēt, ka latvieši spēs asimilēt apmēram tādu pat skaitu cittautiešu un te nelīdzēs nekādas bilingvālās reformas krievu skolās. Glābt situāciju var vienīgi masveida okupantu izbraukšana no Latvijas, jeb dekolonizācija.
Taču atgriezīsimies pie sākotnējā temata! Katram Latvietim – Nacionālistam ir pienākums stāstīt saviem tautiešiem, cik bīstama mūsu tautas nākotnei būs t.s. bilingvālās izglītības ieviešana latviešu skolās, ja tā tiks realizēta praksē, ka pret to jācīnās visiem nevardarbīgiem līdzekļiem jau tagad, kamēr vēl šī kretīniskā ideja atrodas aizmetnī. Vēlāk to apturēt būs jau daudz grūtāk! Laiks rādīs, vai Latvieši būs gatavi savā Tēvzemē –Latvijā aizstāvēt izglītību saviem bērniem dzimtajā valodā. Šeit, vēlreiz atkārtoju, mums tiešām ir ko pamācīties no krievu okupantiem. Tāpat jāsaprot, ka tikai dzīve patiesi, nevis butaforiski Neatkarīgā Valstī var nodrošināt normālu tautas attīstību un izglītību. Ja mēs gribam pastāvēt kā nācija, mums jātiek vaļā no eiromasonu impērijas un pašiem jākļūst kungiem un noteicējiem savā zemē! Neviens upuris šī mērķa dēļ lai nav mums par lielu !

NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI SVEIKS !!!

27.01.2005. Aivars Gedroics
Top of Page Powered by Sviesta Ciba