KĀ REAĢĒT UZ MELNO MĒRKAĶU
AKTIVITĀTĒM LATVIJĀ ?
Nu jau kādu pusgadu mūsu zemē darbojas nevalstiska organizācija “Afrolat”, kuras uzdevums esot apvienot t.s. “afrikāņu izcelsmes cilvēkus”, ka arī baltos, kuriem esot pozitīva attieksme un interese par Āfriku. Biedrību vada bēdīgi slavenais popgrupas “Los Amigos” dalībnieks Kristofers Ejugbo, kas pie viena arī strādājot par angļu valodas pasniedzēju Rīgas tūrisma un tirdzniecības skolā.
Intervijā, ko šis tips ir sniedzis pseidonacionālajai “Latvijas Avīzei” 6.04.2004. numurā, viņš visgudri pamāca, kā mums, Latviešiem – šīs zemes saimniekiem – būšot pareizi jāizturas pret t.s.”afroamerikāņiem”, respektīvi, nedrīkstot viņiem uz ielas pievērst uzmanību, rādīt ar pirkstu, skaļi saukt: “Re, kur nēģeris!”, …utt., u.t.jp. Vārdu sakot, jādarot viss, lai melnādainie Latvijā justos kā mājās, lai viņiem gribētos te palikt, integrēties un saņemt LR pilsonību, un, pasarg’ Dievs, lai viņi nesadomā no šejienes aizbraukt. Protams, tiek sadots pa mici Brīvības partijai, kura uzdrošinoties iebilst pret to, ka sardzē pie Brīvības pieminekļa varētu stāvēt nēģeris. Pēc K.Ejugbo domām, tas esot pilnīgi dabiski un normāli. Nenormāli esot tas, ka pasaulē joprojām pastāvot nacisms, rasisms, ksenofobija un bailes no svešā. Nēģeris gan atzīst, ka Latvijā šī problēma neesot tik aktuāla kā, piemēram, Maskavā, kur viņa melnos brāļus regulāri iekaustot, taču pēc iestāšanās ES Latvijā melno cilvēku skaits noteikti pieaugšot un tad varot sākt aktivizēties arī Latviešu ekstrēmisti, tāpēc jau laikus jādomā, kā šādus neiecietības iedīgļus apturēt to pirmsākumos.
Nekā jau īpaši jauna nēģeris savā intervijā nepasaka. To pašu jau vairākkārt esam dzirdējuši no pašmāju tautiešiem: VV-F, N.Muižnieka, N.Saksa, M.Mita, K.Streipa…u.c. nožēlojamajiem kosmopolītiem, cionistu-masonu režīma pakalpiņiem. Viņu kredo ir skaidrs: Latviešiem savā Tēvuzemē jābūt zemākiem par zāli, Latvijā jāvalda okupantiem un tai klaidoņu varzai, kas te iebrauks pēc iestāšanās ES. Tikai ļoti nedaudzi Latvju Patrioti ir uzdrīkstējušies publiski iebilst šādu uzskatu sludinātājiem un deklarēt, ka Latvijai jāpieder Latviešiem – tai tautai, kas te dzīvojusi gadu tūkstošiem un, kurai šo mītnes vietu ierādījis Dievs. Visām pārējām rasēm un tautām arī ir savas etniskās dzimtenes, nēģeriem tā ir Āfrika. Latvijā (tāpat kā visā Eiropā) nevajadzētu pastāvīgi dzīvot nevienam nēģerim. Uzreiz gribu paskaidrot, ka nav manī naida pret nēģeru rasi kā tādu un, protams, ka arī viņus uzskatu par cilvēkiem. Tai pašā laikā jāatzīst, ka ilgstošs miers pasaulē būs iespējams tikai tad, kad katra rase un tauta, ja ne pilnībā, tad nospiedošā vairumā dzīvos savā etniskajā dzimtenē. Vairums nēģeru rases ļaužu to arī saprot, dzīvo Āfrikā un netiecās uz Eiropu. Viņi arī nesapņo iekārtoties darbā ārzemēs un apprecēties ar nesavas rases cilvēku. Pret viņiem es, protams, nejūtu ne mazāko nepatiku, drīzāk otrādi, izjūtu pat tādu kā nacionālrasisku solidaritāti. Citādi ir ar tādiem nēģeru rases atkritumiem, kā šie abi tipi no “Los Amigos” un bēdīgi slavenais pseidoaktieris Džordžs Stīls. Viņi ir nodevuši savu tautu, rasi un etnisko dzimteni, to pametot un pārceļoties uz dzīvi svešā zemē, jau ar savu atrašanos vien tajā kaitējot pamatnācijai. Bet viņi vēl piedevām nekaunas pamācīt, kā mums pret viņiem vajagot pareizi izturēties. Protams, šādi atkritumi ir visās rasēs un tautās, pietiekami daudz to ir arī latviešos. Un šādi zemcilvēki man riebj, neatkarīgi no tā, kādai rasei vai tautai viņi pieder, kaut vai latviešu. Tas, ka cilvēkam savā dzimtenē ir neapmierinoši dzīves apstākļi, vēl nedod tiesības viņam to pamest un pārcelties uz dzīvi svešā zemē. Tad jau, ja mēs to uztveram kā normālu parādību, pēc analoģijas arī daudzdzīvokļu mājā var kaimiņš pāriet dzīvot cita kaimiņa dzīvoklī, ja viņam, piemēram, rodas problēmas attiecībās ar ģimenes locekļiem.
Tātad, domāju, ir skaidrs, kāpēc mana attieksme pret organizāciju “Afrolat” ir izteikti negatīva. Viņi uzvedas kā tipiski okupanti-kolonizatori (runājot par kolonizāciju, parasti kā piemērs tiek minēta balto uzkundzēšanās nēģeriem Āfrikā, Okeānijā un Austrālijā, taču pēdējā laikā daudz aktuālāka ir kļuvusi tieši pretēja rakstura parādība – melno iespiešanās baltās rases apdzīvotajās teritorijās). Uzreiz rodas jautājums – kā tas varēja notikt, ka šie tipi sākuši tik nekaunīgi uzvesties un, kas pie tā ir vainīgs? Mana atbilde ir šāda: daļēji, protams, vainīgs ir cionistu-masonu inspirētais globalizācijas process pasaulē, kas apzināti vērsts uz rasu un tautu sajaukšanu, bet visvairāk vainīgi tomēr esam mēs paši, latvieši. Kad mūsu zemē pirmoreiz parādījās šie melnādainie laimes meklētāji, mūsu pienākums bija uzreiz skaidri un nepārprotami likt viņiem saprast, ka te nav un nekad nebūs viņu mājas un, ka vislabākais viņiem būtu nekavējoties savākt pekeles un braukt prom uz turieni, no kurienes viņi šeit ir ieradušies (kā zināms, sākotnēji viņi šeit parādījās kā viesi-studenti, bet vēlāk jau iekārtojās uz pastāvīgu dzīvi). Kāpēc mēs viņiem Latvijā devām darbu? Vai tad mums trūkst pietiekami kvalificētu tautiešu-bezdarbnieku, kuri spiesti ciest badu vai strādāt “melnos” darbus, kamēr viņu vietu aizņem šie nēģeru rases atkritumi? Bet tas vēl ir tikai sākums! Šā tā iemācījušies buldurēt latviski, viņi kopā ar odiozo pajoliņu R.Gobziņu izveidoja grupu “Los Amigos”, kurā šausmīgi kroplā, pārveidotā manierē dzied mūsu tautasdziesmas un populārākos šlāģerus, ir izlaiduši arī vairākus mūzikas albumus. Un, kas ir pats šausmīgākais, mūsu tautieši-deģenerāti šādus pseidomūzikas ierakstus labprāt pērk! Vēl vairāk – tie apmeklē viņu rīkotos koncertus, atļauj viņiem uzstāties pat Līgo vakarā, zaimojot mūsu tautas svarīgākos un Latviskākos svētkus! Jebkura publika, kas sevi daudz maz ciena, būtu šādus sprukstiņus nekavējoties nomētājusi ar jēlām olām un ar kaunu nodzinusi no skatuves. Bet mēs skatāmies apbrīnā ieplestām acīm, aizrautīgi aplaudējam un beigās vēl pēc koncerta skrienam pirkt viņu albumus. Protams, šie klaidoņi izdara secinājumu, ka latvieši ir gļēva deģenerātu tautiņa, kuru nebūs problēmu “jāt”. Un tā viņi nodibina vēl vienu grupeli “Džambo”, kur R.Gobziņa vietā viņiem piedzied kāda vieglas uzvedības dāmīte, vārdā Inese. Arī šīs grupas albumus tauta labprāt pērk, tā piedalās mūzikas aptaujās un ieņem tajās nebūt ne pēdējās vietas. Cits melnais kolēģis – Džordžs Stīls – sācis spēlēt Latviešu teātrī, apprecējis latvieti-deģenerāti un, iespējams, ka paspējis jau pat iegūt LR pilsonību. Un mēs, tautieši, pieļaujam, ka tas tā notiek! Nu melnie klaidoņi jau jūtas tik vareni, ka dibina organizāciju un sapņo iegūt politisko varu Latvijā. Protams, viņi nekaunas uzbrukt katram, kas uzdrošinās viņiem bilst kaut vārdiņu pretī, palīgā ņemot viņiem pakalpīgās Latvijas tiesu iestādes – atcerēsimies kaut vai “Brīvības partijas” prāvu. Bet mēs, latvieši, vēl vairāk “ieraujam asti kājstarpē” un tik sakām: “Kuš, kuš, nomierinieties, mēs jūs mīlam, viss būs labi, pie mums nav nekāda rasisma!”. Te ir jāpaskaidro, ka ir divu veidu rasismi – viens, kas izceļ kādas rases pārākumu pār citām un atbalsta “zemāko” rasu diskrimināciju, un otrs, t.s., “veselīgais rasisms”, kas atzīst visu rasu vienlīdzību, bet tai pat laikā par grēku un noziegumu uzskata rasu sajaukšanos un cīnās par to, lai katra rase un tauta dzīvotu savā etniskajā dzimtenē. Pie pēdējā veida rasistiem es arī sevi pieskaitu un uzskatu, ka šāds rasisms nekurina naidu, bet – tieši otrādi – veicina draudzību un mierīgu līdzāspastāvēšanu starp dažādu rasu cilvēkiem.
Tātad, kā, pēc manām domām, vajadzētu izturēties pret šāda veida ļautiņiem kā “Los Amigieši” un Dž.Stīls? Vajag viņiem mierīgi, bez naida, bet regulāri, dienu no dienas skaidrot, ka viņiem nav jādzīvo Latvijā, viņiem ir sava etniskā dzimtene – Āfrika, kur pamatā dzīvo viņu tautas brāļi un, kur būtu jādzīvo viņiem pašiem (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ viņu senči savulaik labprātīgi vai piespiedu kārtā ir šo kontinentu pametuši). Jāpasaka viņiem, lai neapgrūtina sevi ar Latviešu valodas mācīšanos un Latviešu dziesmu dziedāšanu, jo tik labi un pareizi, kā to dara latvieši, viņi vienalga neiemācīsies to darīt un tas nav arī vajadzīgs. Mums pietiek pašiem savu estrādes mākslinieku, ne velti mūs dēvē par dziedātāju tautu, ko mēs kārtējo reizi spilgti apliecinām regulāri rīkotajos Dziesmu un deju svētkos. Savukārt, tādus kā “Los Amigos” solisti, mēs pamatoti saucam par mērkaķiem ne jau viņu ādas krāsas, bet gan mērkaķiskās uzvedības dēļ. Jāpaskaidro arī, ka tas ir pilnīgi dabiski, ka uz ielas viņiem pievērš uzmanību, jo šeit ir Balto cilvēku, nevis nēģeru zeme. Tieši tāpat taču būtu arī ar mūsu tautiešiem, ja tie apmestos uz dzīvi, piemēram, Nigērijā. Un, lūk, tieši šie garāmgājēju skatieni norāda, ka viņi ir pārāk ilgi aizkavējušies, viesojoties mūsu zemē, laiks būtu beidzot prast mājās posties, jo, kā paruna saka, “ciemos labi, bet mājās – vēl labāk”. Savukārt, ja viņi nepratīsies laikus atstāt Latviešu zemi, tad tiešām var pienākt brīdis, kad Latviešiem pietrūks pacietības un viņi var sākt rīkoties līdzīgi, kā to jau dara krievi Maskavā un Pēterburgā.
Protams, arī paši Latvieši nedrīkst pamest savu zemi un apmesties uz dzīvi svešu tautu un rasu teritorijās, ja negrib izbaudīt pret sevi vērstās šīs zemes pamatiedzīvotāju taisnīgās dusmas. No mums pašiem ir atkarīgs, vai mūsu tauta izdzīvos šai drūmajā globalizācijas laikmetā!
PAR ĀRIEŠU RASI UN LATVIEŠU NĀCIJU
CĪŅAI SVEIKS !!!
21.04.2004. AIVARS GEDROICS,
Fonda LATVIETIS biedrs |
|
|