KĀPĒC ES NETICU KIRŠTEINAM ?
Pēdējā laikā plašu popularitāti ir guvis no Tautas partijas nesen izslēgtais deputāts A.Kiršteins (turpmāk – A.K.). Zināma daļa sabiedrības viņu jau sākusi uzskatīt gandrīz vai par nācijas glābēju, par superpatriotu, kurš beidzot tak izvedīšot Latviju saulītē. Iespējams, kādas aprindas jau gatavo viņu Saulveža lomai, ko ik pa laikam līdz šim ir uzņēmušies tādi darboņi kā Zīgerists, Šķēle, Repše…u.c. Es, protams, nevaru aizliegt tautai noticēt kārtējai Mesijai, taču gribētu gan izteikt savas domas šai sakarā. Īsi un skaidri – es A.K. neticu !!! Neticu, pirmkārt, jau viņa pagātnes dēļ. Šoreiz nerunāšu par to, ko viņš darīja padomju laikos. Atzīšos, ka daudz ko par šo cilvēku nezinu – ar ko viņš tai laikā nodarbojās, vai bija PSKP biedrs, kādā veidā viņš ieguva uzvārdu Sļivkins un kā to vēlāk nomainīja pret Kiršteinu. Viss iepriekšminētais, lai arī bulvāru presei varētu būt interesanti, taču no šodienas viedokļa nav īpaši aktuāli. Runāšu par šī kunga politisko darbību Atmodas laikā, kad varēja jau samērā droši runāt arī to, kas nesaskanēja ar partijas ģenerāllīniju, nebaidoties nonākt cietumā vai trakomājā, kā arī atsaukšu atmiņā dažus A.K. ekstravagantus izteikumus 4.maija Latvijā.
Tātad, A.K. bija savulaik ievēlēts Pilsoņu Kongresā, taču, atšķirībā no saviem kolēģiem – stingrās līnijas piekritējiem, kuri noliedza jebkādu sadarbības iespēju ar L(PS)R Augstāko Padomi, pats bija tās loceklis, sākotnēji atradās LTF frakcijā, vēlāk pārgāja uz frakciju “Satversme”. Kā zināms, pēdējā vismaz vārdos noliedza otrās republikas dibināšanu un iestājās par nepieciešamību atjaunot 18.Novembrī proklamēto Latvijas valsti. Nenoliedzami ir šīs frakcijas deputātu nopelni tanī faktā, ka L(PS)R AP tā arī nepieņēma pilsonības likumu, bet tikai atjaunoja pilsoņtiesības pirmskara Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kā arī nesāka izstrādāt jaunu konstitūciju, bet atjaunoja LR Satversmi, tiesa gan, ar dažiem labojumiem. Tomēr netika pieņemts likums par Latvijas dekolonizāciju, kad pēc neizdevušās 1991.g.augusta puča tam bija vislabvēlīgākā augsne. Neviens no L(PS)R AP deputātiem, tai skaitā arī A.K., pat neiepīkstējās par šāda likuma nepieciešamību. Tā rezultātā Latvijā palika praktiski visi padomju laika ieklīdeņi, kas vien paši nevēlējās aizbraukt. Par to pilna atbildība jāuzņemas visiem 4.maija režīma darboņiem, ieskaitot, protams, arī A.K. Neesmu dzirdējis, ka šis kungs būtu kādreiz izteicis publisku nožēlu par minēto faktu.
Taču paskatīsimies, kā A.K. veicās politiskās cīņās laukā jau vairs ne AP, bet Saeimā. 5.Saeimā viņš tika ievēlēts no partijas LNNK saraksta. Kā zināms, šis politiskais grupējums visu 5.Saeimas laiku atradās opozīcijā. Tieši minētais parlaments bija tas, kurš pieņēma Latviešiem nāvējošo pilsonības likumu. LNNK, vairāk gan pieklājības pēc, to kritizēja, taču šī kritika bija vērsta apmēram šādā virzienā: sak, kāpēc jūs mūs nepaaicinājāt par konsultantiem likuma izstrādes laikā? TB, kas toreiz darbojās atsevišķi no LNNk, izstrādāja savu pilsonības likumprojektu. Sākotnēji tas bija pietiekami stingrs un gandrīz nevienam okupantam iegūt pilsonību nepieļāva. Taču vēlāk, kad bija nepieciešams savākt 10000 notariāli apstiprinātus parakstus, likumprojekts tika krietni vien mīkstināts, paverot tajā daudzas spraugas, lai TB kolēģiem no LNNK tas kļūtu politiski pieņemams, un viņi piekristu piedalīties parakstu vākšanā. Šie paraksti arī tika savākti un vēlāk tika izsludināta 2. parakstu vākšanas tūre – 10% no balsstiesīgajiem pilsoņiem. Tas notika jau 6.Saeimas laikā 1996.gada janvārī-februārī, kad gan TB, gan LNNK atradās pozīcijā un bija iesaistījušās bēdīgi slavenā bārdainā īpatņa A.Šķēles valdībā. A.K. toreiz, tāpat kā nesen tagad, bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdis. Un te nu viņš parādīja sevi visā krāšņumā kā īsts kosmopolīts. “Nevajag nekādu jaunu pilsonības likumu! Tādu sīkumu dēļ nav vērts kaitināt mūsu draugus Eiropā! Pašreizējais pilsonības likums ir pietiekami stingrs! Mēs tikko esam iestājušies EP un mums jāturpina kurss uz ES!”, proponēja A.K. LNNK frakcija gan mazliet pakurnēja par sava biedra īpašo viedokli, taču nekādas represijas pret viņu tādēļ nesekoja. Kā zināms, šī kampaņa beidzās ar nevieksmi – vajadzīgo parakstu skaitu neizdevās savākt un referendums nenotika. Par to liela daļa atbildības pienākas tieši A.K.! 6.Saeimas laikā TB apvienojās ar LNNK, izveidojot jaunu partiju ar kopīgu nosaukumu TB/LNNK. A.K. nevēlējās iestāties šai organizācijā, bet nodibināja pats savu Nacionālo reformu partiju. Vēlāk praktiski visi šīs partijas biedri iestājās tā paša A.Šķēles nodibinātajā TP, starp tiem bija arī A.K. Atceros nu jau bijušās “tēvzemietes” P.Lāces teikto šai sakarā: “Tas ir labi, ka A.K. vairs nav mūsu vidū, man viņš nav pieņemams! Lai nu kāds, bet nacionāls viņš nav bijis nekad!”. Šo vārdu patiesumu apliecināja arī A.K. turpmākā darbība. Latviešu vairums noteikti atceras, ka kopā ar 7.Saeimas vēlēšanām notika arī referendums (šoreiz izdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu) par pilsonības likuma grozījumu, kas paredzēja jau tā Latviešiem nederīgo likumu padarīt vēl izdevīgāku okupantiem, atcelšanu. Saprotams, ka A.K., tāpat kā visa TP, gan parakstu vākšanas kampaņas laikā, gan pirms referenduma atkal aktīvi aģitēja atstāt visu, kā ir. “Vai tad nu pārdesmit tūkstošu naturalizējušos jaunpilsoņu dēļ, no kuriem lielāko daļu sastāda lietuvieši un igauņi, kā arī LR pilsoņu laulātie (tā, protams, nebija taisnība – A.G.), lai mēs tagad bojājam attiecības ar mūsu draugiem ES un NATO?”, A.K. turpināja gvelzt. “Pilsonības likuma izmaiņas neko būtisku kaitēt Latviešu tautas nacionālajām interesēm nevar. Daudz ļaunāk būs, ja Rietumi no mums novērsīsies”, Sļivkins dziedāja jau savulaik Jurkāna iesāktajā meldiņā eiropa-mūs-nesapratīs. Netrūka garā pavāju latvietīšu, kas šiem demagoģiskajiem apgalvojumiem noticēja. Un, lūk, rezultāts – referendumā ar nelielu pārsvaru uzvar okupantiem labvēlīgs viedoklis. Drīz pēc tam krietni pieauga naturalizēto jaunpilsoņu skaits un neizskatījās, ka A.K. par to būtu sācis pārdzīvot un nožēlot savus grēkus.
Un tagad atsauksim atmiņā vēl nesenāku pagātni. Kad 2002.gada 16.martā ne par šo, ne par to “čeka” uz dažām stundām aizturēja vairākus patriotiskus Latviešus, tai skaitā arī A.Gardu, A.K. intervijā radio “Brīvā Eiropa” izteicās apmēram šādi: “Nu, es domāju, nekas jau tur briesmīgs nenotika…Policija veica elementārus profilakses pasākumus. Citādi, ja nu pēkšņi izved kādu leģionāru invalīdu ratiņos, kurš tur rokā lozungu “Lai dzīvo Hitlers!”? Ko tad mēs darītu, kāds kauns mums būtu civilizētās Eiropas priekšā?”. Vēl vietā atgādināt, ka TP līderis A.Šķēle bija viens no nedaudzajiem politiķiem, kas atklāti nosodīja grāmatas “Nevienam mēs Latviju nedodam” izdošanu un A.K. savam fīreram piekrītoši klusēja.
Tā, lūk! Un vai varam uzskatīt, ka tagad A.K. būtu ievērojami mainījies? Manuprāt, noteikti nē. Viņš arvien ir palicis kvēls eirofans, iestājas par pēdējo Latvijas neatkarības palieku pēc iespējas ātrāku likvidēšanu, t.i., Šengenas līguma ratificēšanu, jeb pilnīgu robežu nojaukšanu Rietumu virzienā un “eiro” ieviešanu, atsakoties no Latvijas nacionālā lepnuma – valūtas – lata. Šāda rīcība, vismaz manā uztverē, nekādi nav savienojama ar Latviešu Patriotisma jēdzienu. Turklāt, kā liecina A.K. nesen sniegtā intervija laikrakstam “Latvietis Latvijā”, šim kungam ir visai īpatnējs priekšstats par Latvietības jēdzienu, tuvs cionistu-masonu ieliktenes VV-F (par kuru, starp citu, A.K. divreiz nobalsoja, bet tagad nez kāpēc ir sācis kritizēt) viedoklim: “…ja jau cilvēks beidz latviešu skolu no pirmās līdz pēdējai klasei, tad var uzskatīt, ka viņš ir kļuvis par Latvieti”. Redz kā, mīļie tautieši, tātad visi okupanti, no kuriem čum un mudž Latviešu skolas visās lielākajās Latvijas pilsētās, tās pabeiguši, būs kļuvuši par Latviešiem! Un tas nekas, ka savās ģimenēs viņi runā krieviski un tiek audzināti izteiktā lielkrievu šovinisma garā! Vēl un vēlreiz gribu uzsvērt: A.K. neko nav nožēlojis no savas pagātnes politiskās darbības, jo, acīmredzot, nekādas nopietnas kļūdas tajā nesaskata! Un ko viņš tādu labu ir izdarījis Latviešiem 8.Saeimā, būdams atkal ĀK priekšsēdis? Vai varbūt ir vērsies pie pasaules valstu valdībām ar prasību dekolonizēt Latviju? Ne uz to pusi! Tiesa, viņš gan ir pieņēmis darbā Patriotisko Latviešu meiteni Lieni Apini, kura iespēju robežās dara to, ko vajadzētu darīt ne tikai viņas šefam, Ārlietu ministram, Saeimas priekšsēdim un Valsts prezidentam, bet jebkuram sevi cienošam Latvietim? Taču vai tāpēc viņš pats ir kļuvis krietnāks un patriotiskāks? Manuprāt, A.K. joprojām nav pat savas bijušās sekretāres mazā pirkstiņa vērts un diez vai kādreiz savā attīstībā progresēs līdz jēdzienam “Latvju Patriots”.
Patlaban A.K. meklē politisko partiju, kurai uzmesties par vadoni un, bārstot pseidopatriotiskus saukļus, iebraukt 9.Saeimā. Manuprāt, viņam īsti piemērota būtu apvienība “Visu Latvijai” (ko vēl var paspēt pārvērst par partiju), jo tās priekšgalā ir tādi paši viltuspatrioti un demagogi, kā viņš pats. Tomēr esmu dzirdējis neoficiālu informāciju, ka viņš gribot iestāties citā, lai arī mazā, bet patiesi nacionālā partijā, ja vien tās vadība piekritīšot paiet malā un piešķirt viņam vadoņa grožus. (Jā, godkāres šim darbonim gan nekad nav trūcis!) Ļoti ceru, ka šīs partijas vadība būs pietiekami saprātīga, lai neuzņemtu A.K. savā pulkā, bet ja nu tomēr to darītu, tad tikai un vienīgi kā ierindas biedru. Pretējā gadījumā šo organizāciju sagaidīs “TunB” bēdīgi slavenais liktenis. Kāds labs mans paziņa un nenoliedzami Patriotisks Latvietis ir teicis: “Es labāk cīnos kopā ar godīgu, patriotisku cilvēku un zaudēju, nekā uzvaru kopā ar muļķi un demagogu (tādu kā A.K. – A.G.)”, kam varu vienīgi piekrist. Tādi darboņi kā A.K. ir gan gatavi daudz runāt par nepieciešamību aizstāvēt Latviešu tautu, bet reāli tās labā viņi nespēj un negrib darīt itin neko. Es, Aivars Gedroics, nekad nepiekritīšu startēt uz Saeimu no partijas, kuras sarakstā būs Aleksandrs Kiršteins, kā arī nebalsošu par to. Mums pietiek īstu, patiesu, nelokāmu Nacionālistu, kā, piemēram, L.Inkins, A.Garda…u.c., par viņiem tad arī balsosim, bet ne par mutesbajāriem-demagogiem.
CĪŅAI SVEIKS !!! Aivars Gedroics
07.08.2005. |
|
|