Latvieti, nebrauc peļņā uz ārzemēm !!!
Ir pienākusi vasara, skolās un augstskolās sācies brīvlaiks. Šinī laikā daudzi Latvju jaunieši mēdz doties peļņā uz Rietumvalstīm. Ir neliela daļa, kuriem to tiešām spiež darīt trūcīgie materiālie apstākļi, tomēr vairums turp dodas vienkārši meklēt piedzīvojumus. Netrūkst dāmīšu, kas apzināti brauc sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus dažādās izpriecu iestādēs. Par viņām, protams, nav jāpārdzīvo – jo vairāk tādu degradējušus radījumu Latviju atstās, jo labāk! Taču tos Latviešus, kas nolēmuši braukt uz ārzemēm strādāt par grašiem visnetīrākos, vispretīgākos, fiziski visgrūtākos darbus, ko nevēlas darīt pat ES ieklīdušie nēģeri, kurdi un aziāti, gan gribētos no sirds atrunāt to darīt. Padomājiet, tautieši, vai tad tiešām mēs jau esam tik zemu krituši, lai paši sevi labprātīgi nostādītu verga vai jūga lopa lomā! Nevienam nav noslēpums, ar kādu nicinājumu vietējie raugās uz šādiem jampampiņiem, “baltie nēģeri” ir vēl maigākais no apzīmējumiem, ko šiem ļaudīm viņi mēdz veltīt! Turklāt, jūs taču atņemat darbu šo valstu pamatiedzīvotājiem, kuri vairumā gadījumu paši piekristu darīt to, ko darāt jūs, tikai, protams, par pienācīgu samaksu, nevis tiem nieka grašiem, ko jums maksā. Būtībā jūs esat tādi kā streiklauži, ar savu ierašanos ārzemēs jūs dodat iespēju šo valstu “biezajiem” jūs ekspluatēt gandrīz par velti, bet šo valstu pamatiedzīvotāju vidū uz jūsu rēķina pieaug bezdarbs. Tas viss izraisa taisnīgas un pamatotas dusmas šo valstu Patriotu vidū, kas nereti pārvēršas arī vardarbībā ar traģiskām sekām – tā, piemēram, nesen Anglijā tika nogalināts kāds puisis, viesstrādnieks no Daugavpils. Lūk, cik bēdīgi beidzas vēlme būvēt savu laimi uz citu tautu nelaimes rēķina! Un, ja arī izdodas laimīgi atgriezties Latvijā, kāds tad galu galā ir brauciena ieguvums?
Jāņem vērā, ka dzīve ES “vecajās” valstīs joprojām ir daudz dārgāka, nekā pie mums, tāpēc lauvas tiesa nopelnītā aiziet uzturam, turklāt, saimnieki bieži vien neizmaksā visu solīto algu. Tā nu, atgriežoties mājās, nopelnīto eiru pietiek labi, ja vecas, Rietumos jau nojātas “tačkas” iegādei, kuru pēc tam, dzērumā lieloties draugu priekšā, lielā ātrumā iestūrē kokā un – sveiki, peļņa! – nākamgad jābrauc vergot atkal, protams, ja ir vēl veseli locekļi, ar ko to darīt, bet nereti nekas vairs nav vajadzīgs, izņemot koka zārku. Man nav zināms neviens gadījums, kad kāds cilvēks, strādājot gadījuma darbus ārzemēs, varētu nopelnīt tik, lai, piemēram, uzsāktu uzņēmējdarbību Latvijā. Toties gadījumu, kad neatgriezeniski tiek sabojāta veselība, vai pat zaudētu dzīvība, ir vai cik, par morālo reputāciju vispār nav nemaz vērts runāt. Tā kā, Latvieši un Latvietes, simtreiz apdomājiet, pirms dodaties pēc vieglas peļņas uz ārzemēm! Ka tik šādu rīcību pēc tam visu mūžu nenākas nožēlot!
Var rasties jautājums – bet kur tad piepelnīties brīvlaikā, vai racionālāk ir bezmērķīgi klīst pa ielām un nosist laiku internetklubos? Mana atbilde ir šāda – dariet tā, kā to jau darīja mūsu senči gan K.Ulmaņa, gan vēlāk vācu laikā – dodieties palīgā lauku tautiešiem! Laukos vienmēr ir gana darba – gan sienu vākt, gan mežu zāģēt…utt. Tur tad varēs gan muskuļus uzpumpēt, gan svaigu gaisu saelpoties, gan ekoloģiski tīru pārtiku papilnam pieēsties… Un, pats galvenais, mūsu zemniekiem nevajadzēs, kā tas, diemžēl, bija pirmskara Latvijā, izmantot svešu tautu darbaspēku. Tā kā esam nonākuši ES, arī pie mums visdrīzākajā laikā parādīsies visādi vieglās maizes tīkotāji no 3.pasaules valstīm, pārsvarā melnās vai krāsainās rases pārstāvji. Darīsim tā, lai viņiem šeit nebūtu darba, strādāsim paši savā Dzimtenē, savā Latvijā, nebrauksim prom no tās!
Nevienam mēs Latviju nedodam un arī paši to nepametam!
1.07.2004. Aivars Gedroics, Latvietis |
|
|