AIVARS GEDROICS - Komentāri

PASĀKUMS DAUGAVPILĪ PRET “DDD”

Daugavpils Krievu kultūras biedrības līderis Genādijs Lobovs bija pamatīgi sašutis – kā tā var, laikā, kad visa civilizētā pasaule gatavojās atzīmēt Uzvaras dienu pār fašismu, Daugavpilī pēkšņi parādījies laikraksta “DDD” pielikums krievu valodā, kurā atbrīvotāji paši tiek nosaukti par fašistiem (tādā šī vārda izpratnē, kā to definē okupanti – A.G.), kā arī vēl spēcīgākos vārdos – par vēža šūnām, parazītiem, dzeguzēniem, asinssūcējiem…un tamlīdzīgos epitetos; un tas vēl nebūtu tas briesmīgākais, bet galvenais – viņiem tiek piedāvāts labprātīgi vākties prom no Latvijas, kamēr Latviešu tautas pašapziņa vēl nav tiktāl modusies, ka tā šos radījumus sāk dzīt laukā ar varu. Arī agrāk viņiem ir nācies lasīt šo avīzi, bet tad tas vismaz nebija svētas dienas priekšvakarā. To nu vairs nevarēja paciest! Un tāpēc no Daugavpils Domes tika izprasīta atļauja 27.05.2005. plkst.17.00. Andreja Pumpura parkā sarīkot mītiņu, kurā tad tika solīts parādīt Gardam un gardistiem, ko par viņiem domā krievi un antinacistiski noskaņoti latvieši. Mītiņš iepriekš tika izreklamēts gandrīz visās Daugavpils krievu avīzēs, kā arī žīda G.Ņemcova finansētajā TV “Miljons”, tāpēc tā rīkotāji cerēja uz pamatīgu skaitu dalībnieku. Saprotams, šādu pasākumu nevarēju laist garām, tāpēc jau laikus ierados mītiņa norises vietā, kas atradās, starp citu, tieši pretī Drošības policijas Daugavpils filiāles telpām.
Skats, ko ieraudzīju, bija diezgan nožēlojams – pasākuma norises vietā pulcējās kādi pāris desmiti večuku un apmēram tikpat jauno nacbolu. Acīmredzot daugavpiliešu vairumam, par spīti reklāmai, bija prātā svarīgākas lietas par “DDD” apriešanu. Kad pulkstenis sāka rādīt 17.00., Genādijs Lobovs piecēlās no soliņa, uz kura bija sēdējis un noteica: “Ну чтож, начинаем!». Nacboli tūlīt attina 3 plakātus, uz viena no tiem bija rakstīts «Дружбе и согласию – да, вражде и ненависти – нет!», uz otra J.Raiņa citāts “Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu”, savukārt, uz pēdējā – “”DDD” ārā no Daugavpils!” un apakšā tas pats krieviski. Lai pievilinātu garāmgājējus, kuri vairumā nepievērsa nekādu uzmanību piketētājiem, G.Lobovs viņiem deva komandu sākt bļaut: «ДДД вон из Даугавпилса!». Jaunieši pāris reižu nokliedzās, taču tad viņiem pašiem par savu uzvedību sanāca smiekli un saukļa skandēšana aprāvās, tā arī vairs neatjaunojoties. Lobovam nekas cits neatlika, kā sākt pašam runāt. Te nu izrādījās, ka mītiņā rīkotāji nebija parūpējušies par skaņas pastiprināšanu, un, tā kā pats runātājs neizcēlās ne ar sevišķi skaļu balsi, ne arī ar oratora dotībām, tālāk par diviem metriem no runātāja nekas vairs nebija dzirdams. Atskanēja protesta murdoņa: «Что он там бормотает, ничего не понятно!». Daudzi arī neko nebija dzirdējuši par avīzi “DDD” un tās saturu. «А что это за газета? О чем там пишут?», atskanēja saucieni no pūļa. G.Lobovam nekas cits neatlika, kā izvilkt no mapes avīzes “DDD” krievu pielikumu un nolasīt dažus fragmentus no tā, īpašu uzsvaru liekot uz A.Gardas ievadrakstu, kurā autors aicināja latviešus rūpīgi sekot okupantu izdarībām un regulāri viņiem atgādināt, ka «родина – мать зовёт!», lielkrievu fašistiem sakot «Пошел вон!». Tad no pūļa atskanēja viegla sašutuma murdoņa un aicinājumi šādu avīzi aizliegt un tās izplatītājus sodīt. G.Lobovs, acīmredzot, nolēma, ka pūlis ir jau pietiekami uzkurināts un aicināja klātesošos nākt priekšā un izteikties skaļi. Izgāja viena paveca kundzīte, kas paziņoja, ka viņa šeit esot atbraukusi pēc norīkojuma un tāpēc neatzīstot sevi par okupanti un prom nebraukšot, kāds kara veterāns solīja viņa piespiedu izraidīšanas gadījumā ieņemt круговую оборону, tad vēl kāds jauns puisis dažos vārdos nosodīja avīzes izdevējus un rakstu autorus. Tas viss kopumā aizņēma kādas nepilnas 10 minūtes, plakātu turētājiem sāka jau nogurt rokas un tie pa kluso tos ritināja kopā. Lobovam šāda pasivitāte ārkārtīgi nepatika, viņš atkal sāka aicināt klātesošos nākt taču uzstāties un skaļi pateikt visu, ko domā par Gardu&Co. «Может есть какой нибудь антифашистки настроеный латыш, который хочет выразится против Гарды? Можно выступать и на государственном языке!», mudināja mītiņa organizators. Taču tāds latvietis, paldies Dievam, neatradās gan. Toties priekšā iznāca vietējo nacbolu līderis Žeņa Mihailovs un sāka teikt, ka Garda jau esot tikai peška, viņam neesot nekādas teikšanas, bet, lūk, valdība un Saeima gan pilnībā atbalstot un arī realizējot dzīvē Gardas paustās idejas. «Они в основном все поддерживают Гарду, только громко об этом не заявляют!», klāstīja nacbols. Vēl viņš piemetināja, ka mūsu valsts prezidente savos izteikumos esot vēl krietni radikālāka un neiecietīgāka pret antifašistiem nekā Garda. Es klausījos un domāju pie sevis: “Kaut nu tiešām tā būtu, kā tu te šobrīd apgalvo, zēniņ! Nez, vai tiešām tu pats tici tam, ko pašlaik runā!”. Un vispār, šis pasākums tikai veicināšot Gardas un viņa avīzes popularitāti: «Вы ему сейчас делаете бесплатную рекламу, неужто не понимаете?», puišelis uztraucās. Viņš arī izteica pārmetumus, ka daugavpilieši slikti atbalstot nacbolu rīkotos pasākumus, piemēram, uz mītiņu 1.maijā tikpat kā neviens neesot atnācis. Klātesošie, savukārt, sāka pārmest nacboliem sliktu savu pasākumu reklāmu, uz ko tie aizbildinājās ar naudas trūkumu. G.Lobovs manīja, ka pasākums sāk iet ne tai virzienā, tāpēc aicināja «Давайте вернемся к «ДДД»!». Viņš lika priekšā uzrakstīt iesniegumu Drošības policijai, lai tā izmeklē “DDD” saturu un ierosina krimināllietu pret tā izdevējiem un izplatītājiem. «Эту газету надо закрыть!», okupants ārdījās, «кто – за?». Pacēlās kādas 10-15 rokas. Balsot pret un atturēties neviens nevēlējās, tāpēc Lobovs rezumēja, ka lēmums esot pieņemts vienbalsīgi. To dzirdot, mītiņotāji sāka pamazām izklīst. Lobovs gan teica, ka mītiņošanai vēl esot vismaz pusstunda laika, lai tak nākot vēl kāds priekšā un runājot, tomēr atsaucības nebija. «Ну, раз нет, так нет!», viņš vīlies konstatēja un pasludināja mītiņu par slēgtu, pulkstenis rādīja 17.30. Pāris minūšu laikā no protestētājiem parkā vairs nebija ne vēsts, aizbrauca arī Pašvaldību policijas mašīna, kas apmēram 50 metru attālumā vēroja pasākuma norises gaitu.
Kā redzams, tad Daugavpilī dzīvojošie okupanti vēl īpaši netic dekolonizācijas iespējai, tāpēc arī neizrādīja sevišķu atsaucību “DDD” nosodīšanai. Tomēr pats mītiņa norises fakts liecināja, ka avīzes krievu varianta izplatīšana ir devusi cerētos augļus un Latviešu Patriotiem ar to jānodarbojas arī turpmāk vēl cītīgāk!

CĪŅAI SVEIKS !!! Aivars Gedroics

Daugavpilī, 01.06.2005.