VAI H.CUKURA LIETĀ BEIDZOT TIKS PIELIKTS PUNKTS ?
Tas nu ir noticis – pēc gadiem (faktiski – gadu desmitiem) ilgas izmeklēšanas beidzot atradies prokurors, kurš oficiāli paziņojis – nav pierādījumu, kas liktu uzskatīt izcilo pirmskara Latvijas lidotāju Herbertu Cukuru par kara noziedznieku. (Skat., piemēram, https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/herberta-cukura-meita-ir-gandarita-par-prokuraturas-lemumu-14214965) Uzslavējot prokuroru Monvīdu Zelču par pieņemto principā, protams, atbalstāmo lēmumu, nepatīkamas mieles gan atstāj šī paša cilvēka taisnošanās, ka vispār viņš jau nenoliedzot Cukura līdzdalību Arāja komandā (arī pats H.Cukurs to nebija noliedzis!) un neiebilstot pret to, ka ir cilvēki, kuri uzskata par vajadzīgu Cukura kungu nosodīt (ko mīlēt un ko nīst, vienmēr ļaudis ir izvēlējušies paši, un prokuroriem tur nav un nevar būt nekādas daļas), taču ar savāktajiem pierādījumiem nepietiktu, lai varētu izvirzīt H.Cukuram apsūdzību gadījumā, ja viņš vēl būtu dzīvs…tāpēc prokurors nolemj lietu izbeigt. Šādi izteikumi rada iespaidu, ka prokurors Zelčs varētu būt saņēmis politisku pasūtījumu un nu jūtas nelaimīgs, ka nav spējis to izpildīt… Bet, lai nu kā, lēmums ir pieņemts, cik saprotu, pārsūdzēt to neviens negrasās, tātad tas, ja vēl nav, tad vistuvākajā laikā stāsies juridiskā spēkā. Un tad paliek jautājums – vai H.Cukura lietai līdz ar to tiks pielikts punkts?
Atbilde skan – nē, līdz tam gan vēl ir ļoti tālu. Pirmkārt, beidzot jārealizē tas, ko mēs mūsu izcilajam lidotājam sen esam parādā – viņa mirstīgo atlieku pārapbedīšana Brāļu kapos. Un te, kā redzams, šķēršļu tiks likts daudz un dažādu; bez tiesu darbiem, visticamāk, šī lieta atrisināta netiks. Kā jau redzams no augstāk minētās hipersaites satura, Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs G.Gailītis Cukura pārapbedīšanai piekrišanu taisās prasīt, cita starpā, gan no Aizsardzības, gan no Ārlietu Ministrijas, kuras mājas lapā joprojām rēgojas nekaunīgi meli par Cukuru, un nedomāju, ka tie tiks dzēsti arī pēc prokurora Zelča lēmuma stāšanās spēkā. Tā kā sorosietis-pederasts E.Rinkevičs tiek uzskatīts par neaizstājamu Ārlietu ministru, kuru atbalsta arī t.s. “nacionāļi”, tad skaidrs, ka meli par Cukuru vismaz viņa ministrēšanas laikā paliks spēkā, un nekādu atļauju Cukura pārapbedīšanai viņa vadītā ministrija nemūžam nedos. Savukārt Aizsardzības ministriju vada tikpat liels draņķis, “naturāls” sorosietis Artis Pabriks. Šīs abas ministrijas darīs visu iespējamo un neiespējamo, lai traucētu Cukura pīšļiem ieņemt pelnīto atdusas vietu.
Protams, mūsu saziņas līdzekļi arī malā nestāv. Sorosiešu angažētie žurnaļugas un pseidovēsturnieki (īpaši te izceļas divi tipi – Kaspars Zellis un Uldis Neiburgs) turpina gāzt dubļus uz Cukuru galvas, apgalvodami – ja jau viņš mašīnas remontēja un ieročus tīrīja, tad viņš tik un tā ir līdzvainīgs, pat, ja nevienu žīdu pašrocīgi nenošāva. Pēc šādas loģikas gan prasītos sodīt arī visus čekas autoparka apkalpotājus, kā arī visus dzelzceļniekus, kuri piedalījās vilcienu sastāvu formēšanā iedzīvotāju deportēšanai uz Sibīriju, taču to šie “gudrinieki” nez kādēļ nepieprasa. Interesenti var noskatīties pārraidi “Kultūršoks”, kurā kāds nekaunīgs žīds un divi “šabezgoji” (cionisti tā dēvē ļaudis, kas nepieder pie viņu sugas, bet tai pat laikā gatavi realizēt viņiem izdevīgu politiku) polemizē ar Herberta meitu Antineu, augstāk minētos argumentus izmantojot par pamatojumu, kāpēc viņas tēvam nedrīkstot ļaut dusēt Brāļu kapos (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.02.2019-kultursoks-vai-herbertu-cukuru-parapbedis-rigas-bralu-kapos.id152182/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=post_1827550664). Jāatzīst, ka cienījamā Antineas kundze izskatījās bāli uz viņu fona, cita starpā pat nepajautāja, ar kādām tiesībām Izraēlas specdienesti bez izmeklēšanas un tiesas zvēriski nogalināja viņas tēvu, vai MOSSADs tagad būtu prokurors, tiesnesis un bende vienā personā visā Zemeslodes teritorijā?
Lūk, te mēs nonākam pie nākamā jautājuma – vai pēc šī prokurora slēdziena spēkā stāšanās varēs saukt pie atbildības arī Cukura slepkavas? Mani atbilde ir šāda – arī bez šī slēdziena to varēja un vajadzēja darīt, jo cilvēkam (vienalga kādam, labam vai sliktam) likumīgi atņemt dzīvību var tikai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ja konkrētās valsts likumdošana paredz tādu soda mēru kā nāves sods. Un pat, ja tiešām viss, kas aprakstīts Antona Kincles grāmatā “Rīgas bendes nāve” (rakstniekiem-fantastiem līdz viņa līmenim būs grūti aizsniegties) par Cukura it kā paveiktajiem briesmu darbiem būtu taisnība, arī tad viņu neviens nebūtu devis tiesības brutāli ‘nolinčot”, kā to izdarīja MOSSADa darbinieki. Tātad, diskusijas par šo jautājumu it kā būtu nevietā. Taču tūlīt pat gan jāatzīst, ka diemžēl daudz kas jau ir nokavēts. Kopš H.Cukura brutālās slepkavības ir pagājuši jau 54 gadi, ļoti iespējams, ka noziedzīgās pavēles devēji un izpildītāji jau ir velna parauti uz viņsauli. Un, pat, ja kāds no viņiem vēl ir dzīvs, viņi noteikti savu vainu neatzītu, tāpat Izraēla viņus neizdotu, pamatojoties kaut vai uz to, ka lietā jau ir iestājies noilgums. Tātad, laikam par Cukura slepkavu reālu likumīgu sodīšanu diemžēl ir jāaizmirst. Taču mēs varam un mums noteikti vajag pieprasīt no Izraēlas valsts kompensāciju par mūsu valsts izcilā pilsoņa nekrietno un nelikumīgo noslepkavošanu. Domāju, mazākā summa, ko mēs varētu pieprasīt par MOSSADa rīcību, ir vismaz VIENS MILJONS dolāru vai eiriku, šo valūtu vērtības praktiski neatšķiras. Ja mums būtu normāls Ārlietu ministrs un daudz maz Latvijas nacionālās intereses aizstāvēt spējīga Saeima, tas sen jau būtu izdarīts. Līdz šim gan mēs, šķiet, paši KAUNĒJĀMIES no tā, ka bija mūsu tautā tāds cilvēks, kas Izraēlas specdienestiem traucēja un tika nolemts iznīcībai. Cita starpā iesaku palasīt mūsu tautas “drauga” F.Gordona ne tik sen publicēto rakstu “Kāpēc novāca tieši Cukuru?”! (http://www.la.lv/kapec-novaca-tiesi-cukuru), kurā viņš izklāsta savu versiju, kāpēc tieši Cukurs, nevis kāds Arājs vai Vagulāns tika izvēlēts par “upura jēru”. Cita starpā iesaku pievērst uzmanību tam, ka Gordons neizsaka ne mazāko nožēlu par notikušo un, protams, pat neieminas par nepieciešamību Izraēlai atvainoties un izmaksāt Latvijai kompensāciju. Tas stiprina manī pārliecību, ka kļūdās tie, kas uzskata šo žīdu par Latvijas draugu, par tādu drīzāk būtu uzskatāms žīds Stomahins, kurš allaž ir atbalstījis Latvijas dekolonizāciju un pašlaik izcieš sodu cietumā arī par tām publikācijām, kurās ir aizstāvējis Latviju un latviešus.
Bet ko mēs, vienkāršie ļaudis, varam darīt, lai taisnība Cukura lietā reiz tomēr triumfētu, ja jau mūsu varturi mums nedomā šajā cīņā palīdzēt, bet drīzāk gan traucē un traucēs arī turpmāk? Atbilde ir skaidra – pie katras iespējas popularizēt savus uzskatus, ka Cukurs ir nevainīgs un pelnījis tikt godināts, bet par viņa noslepkavošanu ir jāsaņem kompensācija. Un, manuprāt, sākt vajadzētu ar piketu pie Izraēlas vēstniecības katra gada 23.februārī (cik zīmīgs datums, lieku reizi varam vilkt daudzu vēsturnieku jau atzīmētās paralēles par t.s. “Armijas dienas” saistību ar Purima svētkiem). Žēl, ka šogad tāda piketa nebija, manuprāt, to vēl varēja pagūt pieteikt uzreiz pēc prokurora Zelča lēmuma publiskošanas. Katram no mums var pārmest, kāpēc tas netika izdarīts, tomēr, domāju, ka visvairāk to būtu pamats prasīt no paša H.Cukura radiniekiem, daudzi no kuriem patlaban ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Un, protams, visām sabiedriski-politiskām organizācijām, kuras sauc sevi par “nacionālām”…
LAI TAISNĪBA AUGŠĀMCELTOS, PAR TO IR JĀCĪNĀS !!!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
24.02.2019. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
