AIVARS GEDROICS - Komentāri

SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā

Kriminālprocess Nr. 11840001513
Lieta K29-0383-14/10

SPRIEDUMS


LATVIJAS REPUBLIKAS VARDĀ
2014.gada 11.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V. Voronova
ar sekretāri M.Švarcbahu
tulku O.Ušicki
piedaloties prokurorei L.Zebuliņai
aizstāvim /pers.F/

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. G/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. G/
veica darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot
automatizētu datu apstrādes sistēmu (2007.gada 21.jūnija likuma redakcijā), un tieši:

Tā, /pers. G/, ar segvārdu ,,?????????”, 2012.gada 8.martā ap plkst. 13.25, atrodoties savā
dzīvesvietā /adrese/, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, t.i., savu personīgo datoru ar
interneta pieslēgumu, pēc iepazīšanās ar 2012.gada 8.marta publikāciju krievu valodā
“????????: ?????????? ???????? ???? ????? ????? “??? ?????” (tulkojums latviešu valodā: Vešņakovs:
Latvijas vēsturnieki arī var kļūt par „non grata”) interneta vietnē www.rus.delfi.lv un tai pievienotajiem
citu interneta lietotāju komentāriem, minētai publikācijai pievienoja komentāru krievu valodā,

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

apzinoties, ka šī teksta saturs vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu un tieši:


,,E??? ??????? ?????? ????? ?? ?????? ????????? ?????, ?????? ??? ??????? ???????????? ??????.

? ?????? ? ?????? ??????? ??????? ?????? ???????? ???????? ????????? ? ?????????????, ??? ????? ????

????? ????????? ??????? ?

???????, ??? ?? ??? ?? ????????????? ?? ?????, ??? ??????? ?????? ??????, ?? ? ??? ????? ?????”.
(tulkojums latviešu valodā: uzskatot vecu veču no Kanādas par vēsturnieci, Latvija tālu ir tikusi uz
priekšu. Bet vispār Krievijā pirmkārt nedrīkst ielaist politiķus un valdību, kur pamatā atrodas līdz galam
neiznīcināti fašisti un nacisti, lai kā viņi maskētos, tie ir redzami, tas pats Zatlers tīrs nacists, nu un vēl
jo vairāk Vaira).

Komentārā izteiktie apgalvojumi ir apzināti vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu,
ir vērtējami kā cieņu aizskaroši un latviešu tautu pazemojoši, pauž naidu un nesaticību starp latviešu,
krievu un citām tautām piederīgajiem, turklāt pastāv iespēja, ka no šī komentāra ietekmējušies un
publiskojuši nacionālu naidu un nesaticību izraisošus komentārus citi komentāru autori.

Tādā veidā neapšaubāmi komentāru autors /pers. G/ ar segvārdu ,, ?????????” publiski pieejamā
interneta vietnē, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot augstāk minētā satura
tekstu, paudis naidīgu, apzināti nepatiesu informāciju par Latvijā notiekošo, kas vērsta uz nacionālā
naida un nesaticības izraisīšanu, radot priekšstatu, ka Latvijas valsti vada un ir Latvijas iedzīvotāju
ievēlēti, lielākoties tādi cilvēki, kuri pieturas pie nacionālsociālistiskiem uzskatiem un ceļ godā fašisma
vērtības; ka šīs nacionālsociālisma un fašisma ideoloģijas atbalsta arī Latvijas iedzīvotāji, tai skaitā
Latvijas pamatnācija-latvieši, kas politiķus ievēlējuši: ka minēto iemeslu dēļ šādiem cilvēkiem
nevajadzētu atļaut apmeklēt Krieviju.

Tādējādi /pers. G/, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, ievietojot interneta portālā

komentārus, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu starp

latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Ar savām darbībām /pers. G/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts
Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas neatzina, paskaidrojot, ka komentāru ir publicējis,

bet nav vēlējies ar to izraisīt naidu vai nesaticību.

Motīvu daļa

Neskatoties uz to, ka tiesā /pers. G/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā nav atzinis, tiesa secina, ka noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta
otrajā daļā, sastāva esamība ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats
notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pirmstiesas kriminālprocesā savāktiem un iztiesāšanas gaitā

kopumā pārbaudītiem pierādījumiem, rakstveida pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību

un apsūdzētā versiju savai aizstāvībai, un konkrēti:

/pers. G/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņš 42 gadus ir strādājis par jūrnieku, no 1991.gada
strādāja zem ārzemju karogiem un viņam nekad ar citu rasu pārstāvjiem nav bijušas problēmas. Savā
komentārā, kuru rakstīja pirms 2012.gada 16.marta notikumiem, apsūdzētais nevienu neapsauca, neko
sliktu ar to nedomāja. Nevēlējās izraisīt naidu vai nesaticību. Izteica vēlēšanos atvainoties par savu
komentāru. Uzskata, ka Latvijas valdība nereaģēja uz 16.marta notikumiem, lai gan prezidents A.Bēziņš
teica, ka visiem jāsalīgst miers. Bet iepriekšējie Latvijas prezidenti -Zatlers un Vaira, kas tagad ir
parasti cilvēki, uz to pievēra acis un nereaģēja (lietas 2.sējuma 72.lapa).

Pieaicinātā eksperte /pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka savu pirmstiesas izmeklēšanā

2

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

iesniegto Eksperta atzinumu pilnībā uztur uz tajā norādīto pamatu un paskaidroja, ka analizējot
noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar naidu runu rakstiem, vadās no aspektiem, ko lieto Eiropas
Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Cilvēktiesību prakses apkopojumos, kā arī no judikatūras, kas veidojas
šajā nozarē arī Latvijas Republikā. Tiek analizēts izteikuma saturs kopumā, konteksts, kādā veidā
izteikumi pausti, izteikuma publiskuma un aizskāruma pakāpe, izteikuma autora mērķis, izteikuma
iespējamā ietekme uz dažādām sabiedrības grupām. Visi minētie kritēriji ir kontekstā ar naidu runas
jēdziena definīciju, ko savā darbībā lieto Apvienoto Nāciju Organizācija. Cilvēktiesības komiteja unANO Rasu diskriminācijas izkaušanas komiteja un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras saturs. Šeit
kritēriji izriet no abu minēto komiteju un Cilvēktiesību tiesas judikatūras prakses apkopojumiem un
atsevišķiem gadījumiem, kas tika izlemts atsevišķās lietās, un kas ir minēts kā kritēriji, kas ir jāvērtē.

iesniegto Eksperta atzinumu pilnībā uztur uz tajā norādīto pamatu un paskaidroja, ka analizējot
noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar naidu runu rakstiem, vadās no aspektiem, ko lieto Eiropas
Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Cilvēktiesību prakses apkopojumos, kā arī no judikatūras, kas veidojas
šajā nozarē arī Latvijas Republikā. Tiek analizēts izteikuma saturs kopumā, konteksts, kādā veidā
izteikumi pausti, izteikuma publiskuma un aizskāruma pakāpe, izteikuma autora mērķis, izteikuma
iespējamā ietekme uz dažādām sabiedrības grupām. Visi minētie kritēriji ir kontekstā ar naidu runas
jēdziena definīciju, ko savā darbībā lieto Apvienoto Nāciju Organizācija. Cilvēktiesības komiteja unANO Rasu diskriminācijas izkaušanas komiteja un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras saturs. Šeit
kritēriji izriet no abu minēto komiteju un Cilvēktiesību tiesas judikatūras prakses apkopojumiem un
atsevišķiem gadījumiem, kas tika izlemts atsevišķās lietās, un kas ir minēts kā kritēriji, kas ir jāvērtē.

3

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

faktu atsevišķām personām, kuri šos cilvēkus ir ievēlējuši un faktiski aizskar šo vēlētāju izvēli un viņu
politisko pārliecību. Kaut arī saprotams, ka šī komentāra aizskāruma pakāpe nav salīdzināma ar tādu
aizskāruma pakāpi, kas būtu tādā gadījumā, ja autors būtu aicinājis atņemt kādam dzīvību vai veselību.
Protams, šādu pakāpi nevar salīdzināt, līdz ar to šī aizskāruma pakāpe ir vērtējama kā neliela. Faktiski
cilvēks gribēja pateikt, ka Latvijā vadošās amatpersonas un to vēlētāji pieturās pie
nacionālsociālistiskiem uzskatiem. Autors ir veicis vairākas darbības, lai šis komentārs, viņa viedoklis
būtu pieejams plašākai sabiedrībai. Autors sākumā ir definējis šo domu savā galvā, pēc tam ir
uzrakstījis, lietojot datoru un ievadījis automātiskajā datu apstrādes sistēmā, lai citi cilvēki varētu ar to
iepazīties. Autors ir veicis trīs minimālas savstarpēji saistītas darbības, kas liecina par viņa rīcības
mērķtiecīgumu, ka viņš gribēja publiskot šāda rakstura informāciju. Ir zināms, ka attiecīgs komentārs
tika publiskots pie šīs publikācijas, kas ir neliela un ir publiski pieejama, ir pausts Krievijas vēstnieka
Vešņakova viedoklis, ka arī Latvijas vēsturnieki varētu būt atzīti par nevēlamām personām attiecīgi pret
Krieviju, kā atbildi tam, ka atsevišķiem Krievijas vēsturniekiem tiek liegta iebraukšana Latvijā un tikapasludināti par nevēlamām personām Latvijā. Šajā publikācijā nav minētas šīs divas personas -Zatlers
un Vaira, kā arī publikācijā nav minēts, kas būtu tieši vērsts pret Latvijas pilsoņiem kā sabiedrības grupu
kopumu. Autors ir apzināti publiskojis šādu komentāru interneta vietnē
faktu atsevišķām personām, kuri šos cilvēkus ir ievēlējuši un faktiski aizskar šo vēlētāju izvēli un viņu
politisko pārliecību. Kaut arī saprotams, ka šī komentāra aizskāruma pakāpe nav salīdzināma ar tādu
aizskāruma pakāpi, kas būtu tādā gadījumā, ja autors būtu aicinājis atņemt kādam dzīvību vai veselību.
Protams, šādu pakāpi nevar salīdzināt, līdz ar to šī aizskāruma pakāpe ir vērtējama kā neliela. Faktiski
cilvēks gribēja pateikt, ka Latvijā vadošās amatpersonas un to vēlētāji pieturās pie
nacionālsociālistiskiem uzskatiem. Autors ir veicis vairākas darbības, lai šis komentārs, viņa viedoklis
būtu pieejams plašākai sabiedrībai. Autors sākumā ir definējis šo domu savā galvā, pēc tam ir
uzrakstījis, lietojot datoru un ievadījis automātiskajā datu apstrādes sistēmā, lai citi cilvēki varētu ar to
iepazīties. Autors ir veicis trīs minimālas savstarpēji saistītas darbības, kas liecina par viņa rīcības
mērķtiecīgumu, ka viņš gribēja publiskot šāda rakstura informāciju. Ir zināms, ka attiecīgs komentārs
tika publiskots pie šīs publikācijas, kas ir neliela un ir publiski pieejama, ir pausts Krievijas vēstnieka
Vešņakova viedoklis, ka arī Latvijas vēsturnieki varētu būt atzīti par nevēlamām personām attiecīgi pret
Krieviju, kā atbildi tam, ka atsevišķiem Krievijas vēsturniekiem tiek liegta iebraukšana Latvijā un tikapasludināti par nevēlamām personām Latvijā. Šajā publikācijā nav minētas šīs divas personas -Zatlers
un Vaira, kā arī publikācijā nav minēts, kas būtu tieši vērsts pret Latvijas pilsoņiem kā sabiedrības grupu
kopumu. Autors ir apzināti publiskojis šādu komentāru interneta vietnē . Ievietotais
komentārs pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.panta. Autora
ievietotais komentārs pēc satura ir vienots un saistošs ar izteikto komentāru kopumā, ir izdarīts cieņas
pazemojošs aizskārums pret latviešu tautību un citu tautu piederīgajiem, kas dzīvo Latvijā. Autora
ievietotais komentārs kontekstā ar rakstu nav vērtējams kā autora viedoklis par publikācijā skarto tēmu,
bet gan komentārs, kas apzināti vērsts uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, un var izraisītnacionālo naidu kādā no tā izpausmēm. Šajā gadījumā cilvēks ir publiskojis internetā informāciju, kura
saskaņā ar Eksperta rakstīto atzinumu var izraisīt nacionālo naidu vai etniskās nesaskaņas un kura ir
publiskota, izmantojot automatizētu apstrādes sistēmu (lietas 2.sējuma 65.-72.lapa).

Bez apsūdzētā liecību un paskaidrojumu uzklausīšanas, apsūdzētā /pers. G/ vaina pierādīta
ar rakstveida pierādījumiem:

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. S/ 2012.gada 26.marta iesniegumā Latvijas
Republikas Iekšlietu Ministrijas Drošības policijai lūdzot noskaidrot, vai vairākos Latvijas interneta
portālos publicētie komentāri atbilst Latvijas Republikas likumiem, vai arī tajos tiek pausts nacionālais
naids, to starp lūdzot izvērtēt komentētāja ar segvārdu ,,?????????” 2012.gada 8.martā publicēto
komentāru -http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/veshnyakov-latvijskie-istoriki-tozhe-mogut-stat-nongrata.
d?id=42190774&com=1&s=1&no=40 (ar tam pievienotām tekstu izdrukām) (lietas 1.sējuma 3.16.,
17., 18-23.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas AS “Delfi” valdes priekšsēdētāja /pers. V/ 2012.gada
12.aprīļa sniegtajā atbildē, kurā norādīts, ka zem 08.03.2012. raksta
“????????: ?????????? ???????? ???? ????? ????? “??? ?????””
(http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/veshnyakov-latvijskie-istoriki-tozhe-mogut-stat-non-grata.d?
id=42190774), persona ar segvārdu “?????????” 2012.gada 8.martā pulksten 13:25, ievietoja komentāru
no IP adreses /ip adrese/ (lietas 1.sējuma 189.-191.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA “Lattelecom” 2012.gada 20.aprīļa atbildē, kurā
norādīts, ka IP adrese /ip adrese/. reģistrēta klientam /pers. Z/, personas kods /personas kods/, pēc
adreses /adrese A/ (lietas 1.sējuma 195.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2012.gada 31.maija – 2013.gada 5.janvāra Eksperta
atzinumā, kurā norādīts, ka […] Interneta vietnē www.rus.delfi.lv zem 2012.gada 8.martā publicētā
raksta ““????????: ?????????? ???????? ???? ????? ????? “??? ?????”” pēc sava rakstura ir informatīvs,
tas nesatur aicinājumus uz vardarbību, taču skar Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību jutīgus
jautājumus. Raksts satur informāciju par Krievijas vēstnieka Latvijā, A.Vešņakova, pausto pozīciju
attiecībā par aizliegumu diviem Krievijas vēsturniekiem iebraukt un uzturēties Latvijā […]

Persona ar segvārdu ,,?????????” (2012.gada 8.martā, plkst. 13:25) šim rakstam pievienojis
4

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

komentāru:
,,E??? ??????? ?????? ????? ?? ?????? ????????? ?????, ?????? ??? ??????? ???????????? ??????. ? ?????
? ? ?????? ??????? ??????? ?????? ???????? ???????? ????????? ? ?????????????, ??? ????? ????????? ?
???????? ??????? ? ???????, ??? ?? ??? ?? ????????????? ?? ?????, ??? ??????? ?????? ??????, ?? ? ??? ?
???? ?????” (latviešu valodā: Uzskatot vecu veču no Kanādas par vēsturnieci, Latvija tālu ir tikusi uz
priekšu. Bet vispār Krievijā pirmkārt nedrīkst ielaist politiķus un valdību, kur pamatā atrodas
līdz galam neiznīcināti fašisti un nacisti, lai kā viņi maskētos, tie ir redzami, tas pats Zatlers tīrs īsts
nacists, nu un vēl jo vairāk Vaira).


Vērtējamais teksts: ir rakstīts krievu valodā, ievērojot pamata gramatikas nosacījumus (a) sastāv
no diviem teikumiem (b). Komentāra autors, lieto sarkastisku rakstības stilu. Lai noskaidrotu un
pārbaudītu komentāros lietoto vārdu saturisko būtību, tiek veikta ekspertīzei nodotā teksta leksisko
vienību ekscerpēšana un analīze.

Secinājums par vērtējuma komentāru:

1) interneta vietnē www.rus.delfi.lv ievietotais komentārs ir vērsts uz nacionālā naida un

nesaticības izraisīšanu, tas reāli var izraisīt nacionālo naidu un nesaticību starp latviešu, krievu un citām

tautām piederīgajiem.

2) interneta vietnē www.rus.delfi.lv ievietotais komentārs kopumā ir vērtējams kā apzināti
vērsts uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, jo autors ir rūpīgi piemeklējis vārdus, apsvēris
paužamo domu un publiskojis to interneta vietnē, ko apmeklē plašs lasītāju loks. Līdz ar to autors ir
apzinājies gan komentāra saturu, gan arī publiskošanas vietu, vēlējies, lai citi cilvēki iepazītos ar viņa
viedokli.

3) interneta vietnē www.rus.delfi.lv ievietotais komentārs pēc sava satura un formas iziet
ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēku tiesību un
pamatbrīvību konvencijas 10.pantā un ANO 1976.gada 23.marta “Starptautiskā pakta par pilsoņu un
politiskajām tiesībām” 19.panta 1.daļā un 2.daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes
brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām
mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas
līdzekļi palīdzību pēc savas izvēles.

4) autora ievietotais komentārs pēc satura ir vienots un saistošs.
5) ar izteikto komentāru kopumā ir izdarīts cieņas pazemojošs aizskārums pret latviešu


tautību un citu tautu piederīgajiem, kas dzīvo Latvijā.

6) autora ievietotais komentārs kontekstā ar rakstu, zem kura tas tika ievietots, nav vērtējams
kā autora viedoklis par publikācijā skarto tēmu, bet gan kā komentārs, kas apzināti vērsts uz nacionālā
naida vai nesaticības izraisīšanu un var reāli var izraisīt nacionālo naidu kādā no tā izpausmēm. Uz
ekspertīzes veikšanas dienu, eksperta rīcībā nav informācijas, ka tieši šis komentārs jau būtu izraisījis
naidu vai nesaticību starp dažādu tautību cilvēkiem, taču šis fakts ir attiecināms tikai uz autora darbību
seku vērtējumu un nemazina publiskotā komentāra kaitīgumu starpnacionālām attiecībām. […] (lietas
1.sējuma 49.-184.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2013.gada 28.februāra aizdomās turētā nopratināšanas
protokolā un tā tulkojumā latviešu valodā, kurā norādīts, ka dažkārt pievieno komentārus ar niku
(iesauku) “Pensionārs”, dažreiz tikai datumu. Nopratināšanas laikā tika uzrādīts komentārs ar niku
“Pensionārs”, aizdomās turētais neatceras, vai tas ir viņa komentārs, vai nav, jo ir pagājis gads. Pieļauj
iespējamību, ka tas varētu būt viņa komentārs, jo tas ir rakstīts no viņa IP adreses ar viņa niku.
Aizdomās turētais dzīvoklī dzīvo kopā ar sievu, kura datorā nelasa ziņas, viņa nav rakstījusi šo tekstu.
Nožēlo esošo situāciju. Turpmāk neatkārtos šādas darbības (lietas 1.sējuma 28.-30.lapa).

Novērtējot visus pārbaudītos pierādījumus lietā kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka
apsūdzētā /pers. G/ vainas apstiprinošie pierādījumi ir pietiekoši, tie attiecināmi uz celto apsūdzību, un ir
pieļaujami, apsūdzētā darbības atbilst noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai pēc Krimināllikuma 78.panta
otrās daļas, izslēdzot jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu izdarītajā noziedzīgajā
nodarījumā sekojošu apsvērumu dēļ:

5

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

Lietā nav strīda par to, ka tieši apsūdzētais ar segvārdu ,,?????????” 2012.gada 8.martā interneta
vietnē www.rus.delfi.lv rakstiski, izmantojot savu personīgo datoru ar interneta pieslēgumu ir publicējis
apsūdzībā norādīto komentāru
Lietā nav strīda par to, ka tieši apsūdzētais ar segvārdu ,,?????????” 2012.gada 8.martā interneta
vietnē www.rus.delfi.lv rakstiski, izmantojot savu personīgo datoru ar interneta pieslēgumu ir publicējis
apsūdzībā norādīto komentāru mogut-
stat-non-grata.d?id=42190774&com=1&s=1&no=40 no IP (saīsinājumā no angļu valodas
Internet Protocol Address) adreses 46.109.190.245, kas reģistrēta uz viņa sievas /pers. Z/ (/pers. AB/)
vārda pēc adreses /adrese B/.

Tāpat lietā nav strīda, ka ar vārdiem “Zatlers” un “Vaira” apsūdzētais ir tieši domājis mūsu valsts
bijušos prezidentus – Valdi Zatleru, Vairu Vīķi – Freibergu. To apstiprina paša apsūdzētā liecības,
kurām tiesai nav pamata neticēt.

Lietā apsūdzētā aizstāvis /pers.F/ uzskata, ka pieaicinātajai ekspertei – /pers. K/ nav atbilstoša
izglītība, viņas izglītības kvalifikācija neatbilst Tiesu ekspertu likuma 1., 2., 3.pantam, norādot, ka
ekspertīzi uzdots veikt ekspertei, kura nav izgājusi speciālo apmācību, nav nokārtojusi pārbaudījumus,
nav ieguvusi Valsts tiesu eksperta sertifikātu, kā arī nav atzīta par valsts privātu ekspertu un nav
saņēmusi privāta eksperta sertifikātu, nav iekļauta tiesu eksperta reģistrā, tādējādi viņas sniegtais
eksperta atzinums nav vērtējams.

Tiesa šim aizstāvja apgalvojumam nepiekrīt. Turklāt tiesas izmeklēšanas laikā tiesa nolēma
nepieņemt apsūdzētā aizstāvja /pers.F/ pieteikto noraidījumu pieaicinātajai ekspertei /pers. K/, kā arī
noraidīja lūgumu par atkārtotas ekspertīzes veikšanu pamatojot šo savu nostāju ar turpmāk norādīto:.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 34.panta pirmo daļu procesa virzītājs var pieaicināt un ar
lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un
praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

Šajā lietā Drošības policijas izmeklēšanas nodaļas inspektore kā procesa virzītāja 2012.gada
22.maijā pieņēma lēmumu pieaicināt eksperti /pers. K/, kura ir pietiekami kompetenta, lai veiktu
ekspertīzi cilvēktiesību jomā, par ko liecina viņas kvalifikācija, proti, Latvijas Policijas akadēmijas
maģistra grāds civiltiesisko zinātņu apakšnozarē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 202.panta otro daļu
(1.sējuma 36.-41.lapa).

Lai arī lēmumā par eksperta pieaicināšanu nav norādīts kāda profesionālā pieredze ir /pers. K/,
no lietas materiāliem ir redzams, ka pieņemot lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu 2013.gada
28.februārī procesa virzītāja ir atsaukusies uz ekspertes /pers. K/ atzinumu, kas ir Sabiedriskās politikas
centra Providus pētniece.

Tādējādi tiesa uzskata, ka procesa virzītāja ir pārliecinājusies arī par /pers. K/ profesionālo
pieredzi un nav pamata uzskatīt, ka procesa virzītāja nebūtu pārliecinājusies par ekspertes kompetenci.

Tiesas ieskatā, aizstāvja norāde uz to, ka /pers. K/ nav saņēmusi privāta eksperta sertifikātu, nav
iekļauta tiesu eksperta reģistrā, nav atbilstoša lietas apstākļiem un ekspertes pieaicināšanas pamatam
šajā kriminālprocesā.

Tiesas ieskatā, /pers. K/ ir pietiekama profesionālā sagatavotība attiecīgo pienākumu veikšanai,
ko apliecina viņas iesniegtie dokumenti par viņas profesionalitāti (lietas 2.sējuma 33.-48.lapai).

Šo tiesas pārliecību pamato ne tikai tiesai iesniegtie dokumenti par viņas iegūtajām zināšanām un
darbībām, bet arī viņas pašas sniegtās liecības, kur /pers. K/ noliedza nepietiekamo profesionālo
sagatavotību, lai veiktu ekspertīzi šajā krimināllietā, liecinot gan par savu profesionālo darbību, gan par
savām zināšanām un praktisko pieredzi, kura, tiesas ieskatā, ir pat vairāk nekā pietiekama.

Eksperte /pers. K/, tiesas sēdē liecināja, ka ir absolvējusi Latvijas Policijas akadēmiju, viņai ir

bakalaura grāds juridiskajās zinātnēs, kuru ieguvusi 1996.gadā, maģistra grādu ir ieguvusi 1997.gadā.

No 1999.gada līdz 2013.gada 30.janvārim strādājusi Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedrā par

6

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

lektori, pasniedz priekšmetus, kas saistīti ar krimināltiesībām, tas ir, kriminālpolitika, penitenciāro
tiesību darbību. Ir ieguvusi lielu pieredzi, skaidrojot un interpretējot starptautisko tiesību normas, ir
piedalījusies virknē Tieslietu ministrijas izveidotās darbu grupās, tajā skaitā ir krimināllikuma,
kriminālsoda izpildes kodeksa darba grupas locekle, sniedzot konsultācijas cilvēktiesību un
kriminālsodu izpildes jautājumos. Ir izstrādājusi virkni dokumentus, kas saistīti ar politikas plānošanu,
drošības jomas pilnveidošanu un normatīvo aktu jaunradi.

lektori, pasniedz priekšmetus, kas saistīti ar krimināltiesībām, tas ir, kriminālpolitika, penitenciāro
tiesību darbību. Ir ieguvusi lielu pieredzi, skaidrojot un interpretējot starptautisko tiesību normas, ir
piedalījusies virknē Tieslietu ministrijas izveidotās darbu grupās, tajā skaitā ir krimināllikuma,
kriminālsoda izpildes kodeksa darba grupas locekle, sniedzot konsultācijas cilvēktiesību un
kriminālsodu izpildes jautājumos. Ir izstrādājusi virkni dokumentus, kas saistīti ar politikas plānošanu,
drošības jomas pilnveidošanu un normatīvo aktu jaunradi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā nav pamata atzīt ekspertīzes
atzinumu (lietas 1.sējuma 49.-184.lapa) par nepieļaujamu pierādījumu, jo no lēmuma par eksperta
pieaicināšanu izriet, ka /pers. K/ pieaicināta veikt ekspertīzi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
202.pantu, kura pirmajā daļā noteikts, ka procesa virzītājam ir tiesības uzdot ekspertīzes izdarīšanu
ekspertam, un izraudzīties lietpratēju, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē.

Pirms ekspertīzes veikšanas eksperte /pers. K/ ir iepazinusies ar lēmumu par eksperta
pieaicināšanu, ar parakstu lēmumā apliecinājusi, ka nav šķēršļu, kuru dēļ viņa kā pieaicinātā eksperte
nevarētu izdarīt ekspertīzi, pirms ekspertīzes veikšanas /pers. K/ tika brīdināta par kriminālatbildību par
sekām, kādas iestājas par apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, un tiesai nav nekāda pamata uzskatīt,
ka /pers. K/ nolūkā apmelot viņai agrāk nepazīstamo /pers. G/, apzināti būtu sniegusi nepatiesu eksperta
atzinumu

Līdz ar to ekspertes atzinumā sniegto informāciju tiesa vērtē kā pieļaujamu, attiecināmu un
ticamu. Eksperta atzinums nepārprotami apstiprina, ka analizējamā komentāra teksta saturs ir vērsts uz
nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī šādu uzskatu publiska paušana masu saziņas līdzeklī
izraisa nacionālo naidu un nesaticību starp latviešu, krievu un citu tautu piederīgajiem, provocē
nesaticību starp dažādām etniskām grupām. Šo dokumentu satura popularizēšana, publiskošana un
izplatīšana nodara kaitējumu starpnacionālām attiecībām.

Atbilstoši ANO Starptautiskās konvencijas “Par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu”, kam
pievienojusies arī Latvijas Republika, pirmajam pantam, rasu diskriminācija” nozīmē atšķirību,
izņēmumu, ierobežojumu vai priekšrocību, kuri pamatojas uz rases, ādas krāsas, ģints, nacionālās vai
etniskās izcelšanas principiem un kuru mērķis vai sekas ir iznīcināt vai mazināt cilvēka tiesību un
pamatbrīvību atzīšanu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras vai jebkurā citā sabiedrības dzīves
jomā, kā arī šo tiesību un pamatbrīvību izmantošanu vai realizēšanu uz vienlīdzības pamatiem.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā sastādīto komentāru nevar vērtēt kā Satversmes 100.pantā garantētās
vārda brīvības realizāciju, jo vārda brīvība nav absolūta, ar ekspertīzi ir pierādīts, ka publicētais
komentārs pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas, proti –
100.pantā (ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību – tas nozīmē brīvi iegūt, paturēt, izplatīt informāciju,
paust savus uzskatus) noteiktā; 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību
konvencijas 10.pantā pirmajā un otrajā daļās (vārda brīvība) noteiktā; ANO 1976.gada 23.marta
“Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām” 19.panta pirmajā un otrajā daļās noteiktajām
tiesībām. Turklāt šī panta trešajā daļā norādīts, ka šī panta 2.punktā paredzēto tiesību izmantošana ir
saistīta ar ierobežojumiem, kas noteikti likumā, lai respektētu citu personu tiesības un cienītu viņu
reputāciju; valsts drošību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzībai.

Šādu viedokļu paušana, kas sadala cilvēkus pēc pazīmēm, pretstata vienu sabiedrības daļu citai,

var radīt nepatiku vai pat naidu attiecībā uz attiecīgām cilvēku grupām, kas ir pretrunā Eiropas

cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 14. un 17.panta noteiktajam. Tādējādi paustais ir vērtējams

7

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

kā emocionāls un diskriminējošs pēc tautības pazīmes, kas ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes
91.pantā paustajam, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam, kurš nosaka diskriminācijas
aizliegumu.

kā emocionāls un diskriminējošs pēc tautības pazīmes, kas ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes
91.pantā paustajam, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam, kurš nosaka diskriminācijas
aizliegumu.

Tādējādi /pers. G/ izdarīja darbības, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības
izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, kas ir Krimināllikuma 78.panta otrās daļas
kvalificējošā pazīme.

Apsūdzētā /pers. G/ norādīto, ka ar apsūdzībā norādītajām darbībām nav vēlējies izraisīt
nacionālo naidu vai nesaticību, bet gan gribējis pievērst valdības uzmanību 16.marta notikumiem, tiesa
vērtē saistībā ar visiem lietas apstākļiem un izdarītā raksturu.

No subjektīvās puses noziegums izdarīts ar tiešu nodomu. Apsūdzētais uz nozieguma izdarīšanas
brīdi bija cienījamā vecumā, ar vidējo izglītību, kas nesastāv uzskaitēs pie psihiatra un narkologa. Tiesa
uzskata, ka par /pers. G/ tiešo nodomu liecina viņa rīcība, rīkojoties mērķtiecīgi, lietojot sarkastisku
rakstības stilu, nosaucot Latvijas politiķus un valdības lielāko daļu par fašistiem un nacistiem un turklāt
piezīmējot, ka Latvijā nav kvalitatīvu vēsturnieku. Tas ļauj tiesai piekrist ekspertes viedoklim, ka
apsūdzētais ir rūpīgi piemeklējis vārdus, apsvēris paužamo domu un publiskojis to interneta vietnē, ko
apmeklē plašs lasītāju loks

Tiesa uzskata, ka kā pilngadīga un pieskaitāma persona apsūdzētais varēja un tam vajadzēja
apzināties, ka nosaucot Latvijas politiķu un valdības lielāko daļu par fašistiem un nacistiem, tiek radīts
priekšraksts par to, ka Latvijas Valsts ir totalitāra valsts, kur valda nacistiska ideoloģija, kuru atbalsta
lielākā daļa Latvijas Valsts iedzīvotāju, tai skaitā Latvijas pamatnācija – latvieši. Pilnībā piekrītot
ekspertei, tiesa uzskata, ka šāda satura komentāra publiskošana nodara ļaunumu starpnacionālām
attiecībām, jo latviešu tautības un citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un ir lojāli Latvijas Valstij,
var rasties priekšstats, ka ir tādi krievu tautības cilvēki, kuri neieredz Latvijas valsti un citus tajā
dzīvojošus cilvēkus un tāpēc rakstveidā, publiski pieejamā interneta vietnē izplata melīgu informāciju
par Latvijā notiekošo.

No vēstures faktiem ir zināms, ka nacionālsociālistiskās partijas biedri (saukti arī par fašistiem)
Otrā pasaules kara laikā bija iesaistīti neskaitāmos noziegumos pret mieru un cilvēci un tika sodīti

starptautiskajā kara tribunālā Nirnbergā[1]. Latvijas valstī nav pieņemama fašisma, šovinisma,
nacionālsociālisma, komunisma vai citu totalitārisma ideju izplatīšana.

Tādējādi apsūdzētais nevarēja neapzināties pastrādāto, viņš apzinājās, ka ir paudis apzināti
nepatiesu informāciju par Latvijā notiekošo. Turklāt šāds komentāra uzskatāms par naidīgu un vērstu uz
nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Līdz ar to tiesa uzskata, iegūtie pierādījumi ir pieļaujamie un pietiekami, lai saskaņā ar likumu
kvalificētu apsūdzētā darbības pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas, tas ir, par tādu darbību izdarīšanu,
kas apzināti vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu
datu apstrādes sistēmu, un lemtu par /pers. G/ piemērojamo sodu norādītajā apsūdzībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā

likuma vispārīgās daļas noteikumus.

8

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas
ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas
ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tādējādi tiesa ņem vērā 2012.gada likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājies spēkā
2013.gada 1.aprīlī, tai skaitā Krimināllikuma Pārejas noteikumu 4.punktu, kurš noteic, ka personas,
kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām
Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņem vērā, ka maksimālais
soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par
attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā
redakcijā līdz 2007.gada 21.jūnijam varēja sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem,
savukārt aktuālajā redakcijā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piektās daļas noteikumiem /pers. G/ izdarītais noziedzīgais
nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā, ir atzīstams par sevišķi smagu
noziegumu redakcijā līdz 2007.gada 21.jūnijam. Savukārt redakcijā pēc 2013.gada 1.aprīļa, apsūdzētā
noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu atzīstams par smagu
noziegumu.

Tiesas ieskatā, jaunais likums ir labvēlīgāks apsūdzētajam, un, lemjot par soda veida un mēra
piemērošanu, jāievēro Krimināllikuma 5.panta otrajā daļā noteiktais.

Šādu labvēlības principa piemērošanu nepieciešams realizēt ievērojot to, ka Eiropas
Cilvēktiesību tiesa labvēlīgāka likuma atpakaļejoša spēka principu ir analizējusi Eiropas Cilvēktiesību
un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas kontekstā, kas noteic, ka nevienu
nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī
spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums. Tāpat
nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro nozieguma izdarīšanas brīdī. Lietā
Scopolla v Italy Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmajai daļai Itālijas rīcību, nepiemērojot iesniedzējam
to sodu, kas bija spēkā lietas izskatīšanas brīdī un bija iesniedzējam labvēlīgs.

Minētais spriedums parāda, ka atpakaļejošs spēks ir piemērojams ne tikai attiecībā uz pilnīgi

dekriminalizētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet arī uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par

kuru izdarīšanu ir paredzēts vieglāks sods.

Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā G. v. France atzīmēja, ka labvēlīgākam likumam ir jātiek
piemērotam gan attiecībā uz sankciju, gan nodarījuma kvalifikāciju. Pamatprincips, ko savā praksē
nostiprinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir šāds – gadījumos, kad pastāv konflikts starp diviem
secīgiem krimināllikumiem, jāpiemēro ir personai labvēlīgākais likums. Šāds secinājums ir ietverts gan
lietā Jamil v. France, gan lietā Streletz, Kessler and Krenz v. Germany un lietā Veeber v. Estonia.

Nosakot apsūdzētajam /pers. G/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai,
tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

9

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā
personu raksturojošos datus konstatēts, ka /pers. G/ dzimis /datums/, Rīgā, ir Latvijas Republikas
nepilsonis (lietas 1.sējuma 209.lapa), ar vidējo izglītību, precējies, pensionārs, deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta /adrese A/ (lietas 2.sējuma 28.lapa), apgādībā sieva /pers. AB/ (lietas 2.sējuma 56.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā
personu raksturojošos datus konstatēts, ka /pers. G/ dzimis /datums/, Rīgā, ir Latvijas Republikas
nepilsonis (lietas 1.sējuma 209.lapa), ar vidējo izglītību, precējies, pensionārs, deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta /adrese A/ (lietas 2.sējuma 28.lapa), apgādībā sieva /pers. AB/ (lietas 2.sējuma 56.lapa).

/pers. G/ agrāk nav tiesāts (lietas 2.sējuma 29.lapa).

Nav ziņu par rīcībnespējas ierobežojumu (lietas 1.sējuma 210.lapa)

Nosakot apsūdzētajam soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem
vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā /pers. G/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika
konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. G/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. G/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā
Krimināllikuma 78.panta otrās daļas sankciju, apsūdzētā personību, to, ka izdarījis smagu noziegumu
saistītu ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, uzrakstot komentāru divos teikumos un publicējot
to internetā, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, ka nožēlo to, tiesa atzīst, ka ir piemērojams brīvības
atņemšanas sods, kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētāja. Taču valsts apsūdzība lūdza
/pers. G/ notiesāt nosacīti.

Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā sniegts to apstākļu uzskaitījums, kuri tiesai jāņem vērā,
piemērojot nosacītu notiesāšanu. Tie ir: izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums,
vainīgā personība, citi lietas apstākļi. Kā redzams, likumdevējs minētos apstākļus ir izkārtojis noteiktā
secībā, un tādā kārtībā tie ir arī izvērtējami, sākot ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu. Tikai pēc tam izvērtējama noziedzīgā nodarījuma izdarītāja personība un citi lietas apstākļi.
Šāda atziņa nostiprināta arī tiesu praksē (skat. Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 30.jūnija lēmumu lietā
Nr. SKK – 373/04).

Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada
1.jūlija kopsapulces lēmumā norādīts: „Lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka
soda noteikšanu, nekā likumā paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati,
bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo
nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Nebūtu piemērojama nosacīta notiesāšana tikai tāpēc, ka
vainīgais iepriekš nav sodīts vai sodāmība dzēsta, ka viņš nožēlo izdarīto”.

Lai gan sankcijas apmērs norāda uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma relatīvo bīstamību, kā arī
liecina par to, ka ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses likumdevējs uzskata par īpaši
nozīmīgām, tiesa uzskata, ka apsūdzētā izdarītais noziegums ir ar vienreizēju raksturu. Turklāt lietā nav
ziņu par apsūdzētā izdarītiem citiem likuma pārkāpumiem pēc šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība,
ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un
maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts
atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tas, ka apsūdzētais agrāk nav tiesāts, ir pensionārs, viņa apgādībā ir ļoti smagi slima sieva, ir

viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļauj tiesai iegūt pārliecību par to, ka vainīgā persona ir

izdarījusi pozitīvus secinājumus un turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut, kā arī ievērot

10

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

tiesas likumīgās prasības. Turklāt pirmstiesas process ar visām procesuālajām darbībām un iztiesāšanas
process arī ir jau paveikuši apsūdzētā audzinošo un labošanas darbu, lai tiesai rastos pamatota pārliecība,
ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad valsts vārdā apsūdzētajam var nepiespriest reālu brīvības
atņemšanas sodu. Tādējādi tiesa uzskata, ka apsūdzētajam dodama iespēja izvērtēt notikušo, mainīt
attieksmi pret notikušo, laboties un neizciešot brīvības atņemšanas sodu reāli, turpmāk atturēties no
likumpārkāpumu izdarīšanas.

tiesas likumīgās prasības. Turklāt pirmstiesas process ar visām procesuālajām darbībām un iztiesāšanas
process arī ir jau paveikuši apsūdzētā audzinošo un labošanas darbu, lai tiesai rastos pamatota pārliecība,
ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad valsts vārdā apsūdzētajam var nepiespriest reālu brīvības
atņemšanas sodu. Tādējādi tiesa uzskata, ka apsūdzētajam dodama iespēja izvērtēt notikušo, mainīt
attieksmi pret notikušo, laboties un neizciešot brīvības atņemšanas sodu reāli, turpmāk atturēties no
likumpārkāpumu izdarīšanas.

/pers. G/ Kriminālprocesa likuma 264.panta kārtībā netika aizturēts.

/pers. G/ šī kriminālprocesa ietvaros drošības līdzeklis netika piemērots. Ņemot vērā, ka

apsūdzētais tiek sodīts ar nosacītu sodu, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam drošības līdzeklis nav nosakāms,

tā kā apsūdzētā uzvedību kontrolēs Valsts probācijas dienests.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4. punktu procesuālie izdevumi ir
samaksa advokātam.

Kriminālprocesa likuma 84.pants nosaka, ka advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar
valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un
izmaksu nosaka Ministru kabinets.

Apsūdzētā aizstāvis zvērināts advokāts /pers.F/ pirmstiesas izmeklēšanā iesniedzis paziņojumu
par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, kurā norādīta viņa kā valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pakalpojumu aprēķini Ls 20 (lietas 1.sējuma 33.-35.lapa)
apmērā.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes
noteikto maiņas kursu no latiem uz euro. Naudas summas un vērtības naudas izteiksmē pēc latu
konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme
aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents
tiek noapaļots par vienu vienību uz augšu.

Līdz ar to procesuālie izdevumi Ls 20 apmērā ir konvertējami uz Euro, kas atbilst EUR 28,46.

Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmā daļā noteic, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par
aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir (1) personai, kuras mantiskais
stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem, (2) personai,
kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

Kā redzams no lietas materiāliem, apsūdzētais ir pensionārs un viņa apgādībā ir smagi slima
sieva, kā arī apsūdzētajam ir maznodrošinātās ģimenes statuss (lietas 2.sējuma 56.-57.lapa), tādējādi
tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. G/ ir atbrīvojams no samaksas par aizstāvja palīdzību pirmstiesas
izmeklēšanā (lietas 1.sējuma 33.-35.lapa).

Kriminālprocesa likuma 368.panta piektā daļa nosaka, ka procesuālos izdevumus, kas saistīti ar
advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā
personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts
līdzekļiem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi par aizstāvja piedalīšanos ir sedzami no valsts

11

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

līdzekļiem.


Saskaņā ar lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīto, kaitējuma kompensācijas


pieteikums, lietiskie pierādījumi lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā Kriminālprocesa likuma 520., 523., 524., 527., 528. un
529., 530. pantu, tiesa

n o s p r i e d a

Atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. G/ noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma
78.panta otrajā daļā un piemērojot Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz
5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanu sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes
laiku uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Uzlikt par pienākumu /pers. G/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma stāšanās spēkā
ierasties un soda izciešanai reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc apsūdzētā faktiskās dzīvesvietas Rīgas
teritoriālā struktūrvienībā, Dzirnavu ielā 91/3, Rīgā.

Nenoteikt apsūdzētajam /pers. G/ drošības līdzekli.

/pers. G/ no procesuālo izdevumu EUR 28,46 (divdesmit astoņus eiro 46 centus) apmērā
samaksas par advokāta darbu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā pēc pilnā sprieduma pieejamības dienas.

Pilnā sprieduma pieejamības diena – 2014.gada 29.decembris.

Tiesnese V. Voronova

12

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs