LR Augstākās Tiesas Civillietu departamentam
Brīvības bulvāris 36
Rīga LV - 1511
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv
tālr. 65428660, 28229894,
iesniegums
Latgales apgabaltiesas Civillietu kolēģija tiesneses V.Sokolovas vadībā, piedaloties tiesnesēm V.Lohovai un A.Šilovai, savā 2017.gada 17.janvāra spriedumā noraidīja manu prasību pret SIA „DzKSU” un Daugavpils Domi par 2013.gada 31.oktobra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces Teātra ielā 34 atzīšanu par spēkā neesošu, uzlikšanu par pienākumu Daugavpils pilsētas Domei man publiski atvainoties un izmaksāt man parādu par mājas vecākā pienākumu pildīšanu no 2013.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim (nevis 2015.gada 31.oktobrim, kā tas kļūdaini norādīts spriedumā).
Uzskatu, ka šis spriedums ir nelikumīgs un pilnībā atceļams šādu iemeslu dēļ.
„Dzīvokļu īpašuma likuma” 16.p.4.d. nav noteikts, KĀDĀ tieši tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu dzīvokļa īpašnieku kopsapulces lēmumu. Tātad tā varētu būt arī Administratīvā tiesa, kurā es biju vērsies jau 2014.gada 6.janvārī (nevis martā, kā kļūdaini apgalvots tiesas lēmumā), tātad pat noteikto 3 mēnešu termiņu esmu ievērojis, kur nu vēl pagarināto 1 gada termiņu. Pēc tam, kad 9.06.2014. LR AT Administratīvo lietu departaments bija devis slēdzienu, ka šis jautājums ir Civillietu tiesas kompetencē, es vērsos tajā 2014.gada 20.jūnijā. Lai arī es tajā nebiju tieši norādījis (izcēlis) kā atbildētāju Daugavpils Domi, tomēr no iesnieguma konteksta, manuprāt, tas ir acīmredzami saprotams un norādīts tajos 4 prasības punktos, kas norādīti lūgumā tiesai. Turklāt, pēc tam, kad šī mana prasība netika pieņemta, es vērsos ar jaunu prasību 7.08.2014. Daugavpils tiesā, kurā jau skaidri biju norādījis atbildētāju un tā rekvizītus (visiem šiem dokumentiem vajadzētu būt lietas materiālos). Tātad jebkurā gadījumā nebija pagājis vēl viens gads kopš manis apstrīdētā protokola iesniegšanas SIA „DzKSU”.
Dažādu birokrātisku šķēršļu un formālu iebildumu rezultātā manas vairākkārt iesniegtās sūdzības netika pieņemtas teju 2 gadu garumā, un tikai tad, kad 24.02.2016. biju vērsies ar sūdzību pie LR AT priekšsēža un saņēmis uz to atbildi, ka Daugavpils tiesas tiesnešu, konkrēti, tiesneses I.Šteines, rīcība nav bijusi juridiski korekta (skat. tiesnešu disciplinārkolēģijas 20.05.2016. lēmumu lietā Nr.D-2/2016), mans iesniegums tiesai beidzot tika pieņemts. Ir augstākā mērā ciniski apgalvot, ka esmu cēlis prasību tiesā tikai 2016.gada 4.martā, labi zinot, ka tas ir noticis jau vairāk kā 2 gadus agrāk. Uzskatu, ka manā gadījumā noteikti bija jāpiemēro CPL 51.-53.p. un jāveic procesuālā termiņa pagarināšana, jo ir acīmredzams, ka lietas aizkavēšanās nav notikusi manas vainas dēļ. Šīs likuma normas netika piemērotas acīmredzot Latgales apgabaltiesas triju konkrēto tiesnešu personīgo antipātiju pret mani dēļ.
Tāpat jāatzīmē, ka tiesa atteicās uzaicināt kā liecinieces Dzintru Smilginu un Inu Cauni, manis apstrīdētā protokola noformētājas un iesniedzējas. Pirmās instances tiesai es to nelūdzu, jo uzskatīju, ka arī bez viņu līdzdalības ir acīmredzama iesniegtā protokola neatbilstība likuma normām. Tā kā tiesnese G.Kusiņa to nevēlējās saskatīt, es uzskatīju par nepieciešamu uzaicināt uz apelācijas instances tiesu abas minētās personas un uzdot tām jautājumus, kā notika sapulce un vai tās norise atbilda „Dzīvokļa īpašuma likumam”, bet šāda iespēja man netika dota. Uzskatu, ka tādejādi man netika nodrošinātas likumīgās tiesības, kas garantētas CPL 74.p.2.d.6.p. un minētas 105.p.2.d. Šāda tiesnešu rīcība būtībā liecina par nevēlēšanos iedziļināties lietas būtībā un panākt ātrāku atkārtotu lietas izskatīšanu, atstājot spēkā pirmās instances spriedumu. Es tāpat izteicu pretenzijas tiesnesēm par to, ka man netika atsūtīts pirmās instances tiesas sēdes protokols (ne drukātā formātā, ne audioierakstā), uz ko saņēmu atbildi, ka man pašam esot vajadzējis ierasties pēc tā.
„Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 5.p.4.d. ir teikts: „Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā — pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam”. Tātad, ir, manuprāt, acīmredzams, ka mājas apsaimniekotājam ir jāseko, vai tam iesniegtie kopsapulču protokoli ir iesniegti, ievērojot „Dzīvokļa īpašuma likuma” normas, tostarp 16.p.4.d., it īpaši, ja vēl tam tiek piegādāts iesniegums, kurā ir norādīts uz notikušajiem likuma pārkāpumiem, kā tas ir bijis manā gadījumā. Savukārt, likuma „Par pašvaldībām” 5.p.1.d. nosaka, ka pašvaldības (šinī gadījumā Daugavpils Dome) atbild par tās izveidoto institūciju (šinī gadījumā SIA „DzKSU”) darbību; tātad, nedrīkst nereaģēt, ja tām norāda uz zemākstāvošo institūciju pieļautajām nelikumībām. Līdz ar to, uzskatu, ka pilnīgi loģiski un objektīvi esmu izvēlējies kā atbildētājus uzaicināt tiesā SIA „DzKSU” un Daugavpils Domi, un nav saprotama un juridiski pamatota abu iepriekšējo tiesu instanču nostāja, ka šīs juridiskās personas nevar būt atbildētājas, lai gan tieši to abu darbības rezultātā tika pieņemts lēmums par manu pretlikumīgu atbrīvošanu no mājas vecākā amata.
Tāpat uzskatu, ka CPL 1.p. noteiktās normas šinī gadījumā ir augstāk vērtējamas kā „Dzīvokļa īpašuma likumā” minētais nosacījums, ka prasību tiesā var sniegt tikai dzīvokļa īpašnieks. Manā uztverē, tā kā ir aizskartas manas civilās tiesības, es tās nevaru aizstāvēt citādi, kā vien lūdzot atcelt nelikumīgi pieņemto reāli nenotikušās iedzīvotāju kopsapulces juridiski nekorekti noformēto protokolu par manis atbrīvošanu no mājas vecākā amata. Diemžēl 1.instances tiesa man šādas tiesības nevēlējās dot, savukārt apelācijas instances lēmuma sprieduma Motīvu daļā šis aspekts netiek aplūkots vispār.
Uzskatu, ka apelācijas instances lēmuma atstāšana spēkā radītu bīstamu juridisku precedentu, kas liecinātu, ka mājas pārvaldniekiem ir tiesības nereaģēt uz acīmredzamiem ‘Dzīvokļa īpašuma likuma’ pārkāpumiem, ja tas konkrētā gadījumā saskan ar viņu interesēm, savukārt pašvaldībām dotu tiesības nekontrolēt to radīto un pakļautībā esošo instanču darbību un nereaģēt pat gadījumos, kad ir pieļauti rupji likumu pārkāpumi. Turklāt tiktu arī piesegta apzināta tiesnešu vēlme novilcināt lietas izskatīšanu, lai iestātos noilgums un varētu prasītājam atteikt, kā tas ir noticis manā gadījumā. Kā jau esmu norādījis savos iesniegumos citām tiesu instancēm, tas visdrīzāk ir saistīts ar personīgu nepatiku pret mani no tiesas, kurā par tiesnesi strādā Daugavpils mēra J.Lāčplēša māsa V.Lāčplēse. Arī Latgales apgabaltiesā es izjutu pret sevi vērstas personiskas antipātijas, kas izpaudās jau pašā sēdes izskatīšanas sākumā, kad tiesnese V.Sokolova nevēlējās atzīt manas autovadītāja tiesības par personību apliecinošu dokumentu, lai gan visās iepriekšējās tiesās, kurās es esmu piedalījies (ne tikai šajā civillietā), ar to uzrādīšanu pilnīgi pietika.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
l ū d z u :
1. Pilnībā atcelt Latgales apgabaltiesas 17.01.2017. spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai zemākstāvošajai tiesai.
2. Atbrīvot mani no tiesas nodevas un tiesas izdevumu apmaksas sakarā ar manu trūcīgo materiālo stāvokli, ko apliecina lietā jau esošās izziņas.
Pielikumā: manas 20.06.2014. sūdzības Daugavpils tiesai kopija uz ___ lpp.,
manas 07.08.2014. sūdzības Daugavpils tiesai kopija uz ___ lpp.
12.02.2017. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
