7. Septembris 2010

• 7.9.10 02:24
• Braucu tikko pa Matīsa ielu un tur krustojumā, šķiet ar Bruņinieku ielu jau kuro reizi manīju cilvēku, sievieti, kas pa nakti tirgo puķes. Aizdomājos tā...Vai tas cilvēks to grib?Nu šādu darbu. Vai tas ir tas uz ko cilvēks ir tiecies?Es domāju, ka nav, bet varbūt jā, bet vairāk taču nē.Pabraucot garām šai vietai baigi aizdomājos par to, cik vērtīgi ir mūsu sapņi un ideāli un vēlmes uz ko tiekties, taču katram no mums savā dzīves posma tādi ir, nu ir taču, bet pienāk kādi pavērsieni gan labi, gan slikti dzīvē, ka viss notiek tā, kā gribētos vai negribētos. Tu tiecies, tiecies, bet beigās attopies gluži tāpat kā tantiņa naktī, kas tirgo puķes kādam vientuļam romantiķim, kas natks tumsā apmaldījies varbūt pēkšni izdomā iepriecināt savu otru pusīti ar kādu puķi. Noteikti arī šim cilvēkam bija un ir savi paņi, bet dzīve ir iegrozījusies tā, ka naktī, lai iztiktu un pārtiktu/idzīvotu ir jātirgo šīs puķes vēsā rudens naktī. Noteikti šim cilvēkam kaut kas dzīvē notika tāds, ka šobrīd jādara tā un tā, lai izdzīvotu, protams, visu nevar novelt uz apkārt notiekošo - krīze, darba nav un tā, kaut kāda vaina jau sevī ir jāatrod, kapēc es esmu tur kur šobrīd esmu? Aizdomājos to, ka nu ir jātiecas, lai savu sapni piepildītu un viss, kas notiek apkārt, slikts un labs ir tāpēc, lai šo ceļu uz savu sapni padarītu interesantāku, lai dzīve nebūtu neinteresanta, rutīnas pilna. Sapnis nebūs, vismaz man, liela māja ar baseinu un trīs kalponēm, nē nē nē. Lai sapnis/vēlēšanās paliek pie manis, jo tautās runā - ja savu vēlēšanos kādam pasaki, tad tā nepiepildās. Katrā ziņā, lai cilvēkam, kas naktīt tirgo tās puķes, piepildās viņas sapņi un vēlmes un arī man un arī Tev, kas vispār šitik tālu ir izlasījis šo pirms miega cibas ierakstu.
  p.s. baigi daudz domas raisās šobrīd, ka viņas visas te nemaz nevar atzīmēt un tekoši, sakarīgi pierakstīt. arlabunakti.
• Mūzika: klusums
• 5komentēt