Esmu iekritis lielā muzikālā ceļojumā, patiešām tā patīk klavieres kā skan, piemēram šis mans viens no pēdējiem muzikāliem atklājumiem The Libary Tapes tāds ambientīgs, bet dikti tāds patīkami lēns, kad var iegrimt domās...
Mazs asniņš starp kokiem un
lapām, kas sabirušas uz zemes zālē cenšas tvert pirmo pasaules gaisu. Viņš
gaida lietu, gaida, kad varēs uzsūkt šo dabas doto enerģiju – ūdeni. Dienām un
naktīm ejot, nevienai lietus lāsei nenopilot asniņš zaudē spēku, bet te nu viņš
ir – lāse, kas no mākoņa pilot tieši virsū viņam. Viņš pamana kā saules stariem
laužoties cauri ūdens pilei veido varavīksnes krāsas un katrs piliens, kas
atsitās pret viņu ir kā skaists, lēns klavieres taustiņa āmuriņa atsitiens pret
stīgu, kuru slāpē pedālis.. Lāses atsitoties veido ritmu un asniņš tver šo enerģiju,
kas ļauj viņam dzīvot, ļauj priecāties par dzīvi, ļauj smaidīt, ļauj vienkārši
būt un nedomāt kāpēc..