Esmu iekritis lielā muzikālā ceļojumā, patiešām tā patīk klavieres kā skan, piemēram šis mans viens no pēdējiem muzikāliem atklājumiem The Libary Tapes tāds ambientīgs, bet dikti tāds patīkami lēns, kad var iegrimt domās...

Mazs asniņš starp kokiem un lapām, kas sabirušas uz zemes zālē cenšas tvert pirmo pasaules gaisu. Viņš gaida lietu, gaida, kad varēs uzsūkt šo dabas doto enerģiju – ūdeni. Dienām un naktīm ejot, nevienai lietus lāsei nenopilot asniņš zaudē spēku, bet te nu viņš ir – lāse, kas no mākoņa pilot tieši virsū viņam. Viņš pamana kā saules stariem laužoties cauri ūdens pilei veido varavīksnes krāsas un katrs piliens, kas atsitās pret viņu ir kā skaists, lēns klavieres taustiņa āmuriņa atsitiens pret stīgu, kuru slāpē pedālis.. Lāses atsitoties veido ritmu un asniņš tver šo enerģiju, kas ļauj viņam dzīvot, ļauj priecāties par dzīvi, ļauj smaidīt, ļauj vienkārši būt un nedomāt kāpēc..