Ledus laikmets!
Es joprojām redzu gaismu tuneļa galā! Nē tomēr es to redzu tikai savās atmiņās! Nezinu ko vainot tajā, bet laikam jau vainīgais nav jāmeklē! Visu labu, atvados es negaidot atbildi! Viss ir sasalis! Viss tiek iemūžināts skaists, bet ne perfekts! Es palieku mūžīgs! Nebūs vairs pārmaiņu, nebūs vairs pavasaru ar smaržu simfoniju, un smaidu par tauriņa šķilšanos no kūniņas! Ir pienācis ledus laikmets, pat tas rotaļīgais saulesstariņš nespēja apturēt sasalšanu! Es ieeju savā sasalušajā pasaulē un redzu atmiņu bildes, kas sasalušas savos spilgtākajos momentos! Tā ir kā ekskursija pa vaska figūru muzeju, kur iemūžināti neaizmirstami momenti un cilvēki no dzīves! Es esmu trīsdimensiju atmiņu fotoizstādē!
Redzu kreisajā malā ir tumša bilde par izklaidi ar ķīmijas palīdzību, bet aiz tās ir kāds sāpēs salūzis cilvēks, dēļ kāda sāpīga zaudējuma! Bildē man tieši blakus jau redzams, ka viņam Mendeļējevs nepalīdzēja, viņš sevi atrada,- atrada vientulībā! Labajā malā redzams mazs apjucis puika stāvam nomaļus no pārējiem puikām! Nākamajā bildē, tas puika vairs nav tik mazs, bet vēl joprojām stāv malā! Un kas tas pašā priekšā!? Šo bildi es neatceros! Uz bildi ir likts akcents visā izstādē, tas panākts ar dzeltenīgu apgaismojumu! Šī bilde ir kā kolāža, kur divas caurspīdīgas bildes ir viena uz otras! Tur redzams, ka ir vasara, bet pēc apkārtējās dabas spriežot tur vienmēr ir vasara, jo izskatās pēc tropu klimata! Bildē ir liels vilku sugas suns ar koku mutē, ko viņam mēģina atņemt kāds vīrietis, kuru es nevaru atpazīt, jo viņš ir pagriezis muguru! Sunim uz muguras sēž mazs puika un no sirds smejas! Vīrieti ir ap kaklu apķērusi sieviete, kas uzlikusi galvu viņam uz muguras! Viņai ir skaistākais smaids kādu esmu redzējis, skatiens rada sajūtu, ka viņa skatās man tieši acīs, tas ir tik pat silts kā manai mātei, bet sieviete man ir sveša!
Tuvojoties bildei labāk kļūst saskatāma otra bilde! Tur tas pats vīrietis, kas rotaļājās ar suni un puiku ir darbā un atkal redzams tikai no muguras! Pēc apkārtējo uzmanības var noprast, ka viņš vada sapulci! Viņš ir melnā klasiskā uzvalkā, kreisajā rokā viņam ir neliels āmurs, ko viņš ir pacēlis galvas augstumā, bet labajā ir nelielas privātmājas makets!
Arvien tuvojoties bildei es redzu, ka šī bilde atšķiras no pārējām ar to, ka viņa nav trīs dimensijās, bet kā vienkārša foto bilde! Kad esmu pienācis bildei pavisam klāt tā izgaist un es stāvu un skatīdamies spogulī, kas palika bildes vietā! Tagad sapratu kas tas bija! Staigājot pa savu atmiņu muzeju es redzēju manas atmiņas par gaismu tuneļa galā! Un diemžēl tās ir tikai atmiņas par to gaismu, bet apkārt ir ledus laikmets!
Redzu kreisajā malā ir tumša bilde par izklaidi ar ķīmijas palīdzību, bet aiz tās ir kāds sāpēs salūzis cilvēks, dēļ kāda sāpīga zaudējuma! Bildē man tieši blakus jau redzams, ka viņam Mendeļējevs nepalīdzēja, viņš sevi atrada,- atrada vientulībā! Labajā malā redzams mazs apjucis puika stāvam nomaļus no pārējiem puikām! Nākamajā bildē, tas puika vairs nav tik mazs, bet vēl joprojām stāv malā! Un kas tas pašā priekšā!? Šo bildi es neatceros! Uz bildi ir likts akcents visā izstādē, tas panākts ar dzeltenīgu apgaismojumu! Šī bilde ir kā kolāža, kur divas caurspīdīgas bildes ir viena uz otras! Tur redzams, ka ir vasara, bet pēc apkārtējās dabas spriežot tur vienmēr ir vasara, jo izskatās pēc tropu klimata! Bildē ir liels vilku sugas suns ar koku mutē, ko viņam mēģina atņemt kāds vīrietis, kuru es nevaru atpazīt, jo viņš ir pagriezis muguru! Sunim uz muguras sēž mazs puika un no sirds smejas! Vīrieti ir ap kaklu apķērusi sieviete, kas uzlikusi galvu viņam uz muguras! Viņai ir skaistākais smaids kādu esmu redzējis, skatiens rada sajūtu, ka viņa skatās man tieši acīs, tas ir tik pat silts kā manai mātei, bet sieviete man ir sveša!
Tuvojoties bildei labāk kļūst saskatāma otra bilde! Tur tas pats vīrietis, kas rotaļājās ar suni un puiku ir darbā un atkal redzams tikai no muguras! Pēc apkārtējo uzmanības var noprast, ka viņš vada sapulci! Viņš ir melnā klasiskā uzvalkā, kreisajā rokā viņam ir neliels āmurs, ko viņš ir pacēlis galvas augstumā, bet labajā ir nelielas privātmājas makets!
Arvien tuvojoties bildei es redzu, ka šī bilde atšķiras no pārējām ar to, ka viņa nav trīs dimensijās, bet kā vienkārša foto bilde! Kad esmu pienācis bildei pavisam klāt tā izgaist un es stāvu un skatīdamies spogulī, kas palika bildes vietā! Tagad sapratu kas tas bija! Staigājot pa savu atmiņu muzeju es redzēju manas atmiņas par gaismu tuneļa galā! Un diemžēl tās ir tikai atmiņas par to gaismu, bet apkārt ir ledus laikmets!
Comments