14 Februāris 2005 @ 16:23
atvieglošu sirdi un pastāstīšu:  
1) esmu vājas gribas cilvēks, pakļaujos ķermenim (savam).
kad ķermenis ziemā sajūtas pārāk novājējis, viņš pieprasa ko bagātu kalorijām un saldu.
protams, es nevis lepni sasleju galvu un apņēmīgi dodos kāda dārzāju veikala virzienā, lai iepirktu pāris ābolus un, teiksim, vienu greipfrūtu, bet gan maniakāli nesos iekšā LAIMAS veikalā, klaigājot "dodiet saldumus par visu naudu!"

tagad man ir šerbets un Selga šokolādē.
drīzumā man būs pumpas (vēl citas bez tām, kas man jau ir, iepriekšējo nerātnību rezultātā)


2) valentīna diena man liekas tādi plastmasīgi svētki. tomēr, ja zinātnes filosofijas seminārā negribas aktīvi piedalīties, var klusītēm zīmēt valentīndienas apsveikumus uz rūtiņu papīra, pēc iespējas tizlākus, kādam atdot un tad saņemt pretī ko vēl tizlāku. tad kārtīgi izsmieties, jo tas viss pa jokam, nu ne jau nopietni, Dies' pasarg.
rezultātā zinātnes filosofijas semināra raisītā garlaicība ir kliedēta un tātad valentīna diena kaut kam tomēr noder.
 
 
Jūtos:: ēst ēst ēst
Dzirdu:: Anna& brālis tērzē Nabā
 
 
( Post a new comment )
Kaķu spēciņš[info]pika on 14. Februāris 2005 - 17:14
Ljoti jaukakaa ĀVĢ visai bieži ļoti jauki nenotiek stundas.
Un man ar šķiet, ka to saldumu lietošanai reiz pielavīsies nelāgas sekas...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Neganta Mātīte: sārtās biksiņas[info]ai on 14. Februāris 2005 - 17:36
ha, tev tiešām tur iet JAUKI, jo mums stundas nenotika samērā reti. ja nu vienīgi angļu valoda pie Vanagas izkrita reizēm, viss cits bija nomācoši regulāri.
man saldumu lielākā problēma ir pumpas - tās metas ne pa jokam, ja riju cukurainus priekšmetus tā, kā tagad. bet ziemā es neko sev nevaru padarīt, nu gribāāāās...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)