dīvaini, ka savā vārda dienā jūtos pacilātāka nekā biju dzimšanas dienā.
laikam tāpēc, ka dzimšanas dienā biju pēterburgā, bet šorīt esmu latvijā un jau no paša rīta zvanās visādi vectēvi un modina.

un kaklu es sastiepu staipoties rīta staipījienu. vai tas būtu sveiciens vārda dienā no mana ķermeņa?

un vispār pat pagulēt nedrīkst. jālec kājās un jāpucē māja, vakara viesi būt klāt. ēst arī viņi gribēs, tātad jāsapērk barība ar.
ehh.. a gribās tikai gulēt gultā un laimīgi atraugāties, nevis joņot apkārt un pulēt un pucēt un gādāt pārtikas preces.
nju labi.
gāāāāān jau.