pēc īsas pasēdēšanas iekš Double Coffee ar etalonfunkcija un ārzemnieku instruēšanas, kur viņiem doties padejot, iekājoju vietējā Mego pēc mazumiņa barības. tiku pagalam iepriecināta - tā kā kasiere bija aizklejojusi, man priekšā stāvošo sievieti apkalpoja apsargs.
viņš bezgala piemīlīgi rūpeklīgi svēra ābolus un tad cīnījās ar kases aparātu, brīnījās par cīsiņu svītrkodu un uzmanīgi skaitīja naudu. visu tā lēni, apdomīgi un maigi. jutos vīlusies, kad no neceļiem atgriezās kasiere un neinteresanti ierasti ātri tika galā ar manu jogurtu, pildītajām pankūkām un olām.

vispār - kopš Maiga pārcēlusies uz country side, vairs nevar tikt vaļā no mazo, kaitinošo un dabai nedraudzīgo maisiņu gūzmas. tādēļ, ja iepirkumu nav daudz, kaut ko salieku somā un kaut ko vienkārši nesu rokās. tā es vienreiz devos mājās ar majonēzes paciņu rokās un šodien gāju ar olu iepakojumu turpat. vispār patīkama sajūta. pat nezinu, kādēļ. iesaku.

un tagad pa tv rāda sajūsminošo filmu par to, kā kāda tuksneša banku nolemj aplaupīt četri tās darbinieki. katrs atsevišķi. kad pirmoreiz to skatījos, apdullinoši smējos.