kopumā šobrīd jūtos ārkārtīgi lepna ar sevi, jo tikko es un sanita pieveicām milzīgu, beigtu zivs līķi, ko es, zvejnieka meita būdama, pirms kādas nedēļas ieguvu savā īpašumā.
par laimi, šī konkrētā daiļava bija jau atbrīvota no iekšām un zvīņām, tomēr miesu no kauliem atdabūt vienalga bija diezgan sarežģīti, īpaši ņemot vērā, ka esam būtnes bez pieredzes attiecīgajā jomā.
rezultātā miskastē mētājas jokaini apskādēts beigts breksis, bet bļodiņā uz galda ir vēl jokaināki mazi sacepti zivs gabaliņi, ko es lepni nodēvēju par zivs čipsiem.

tā kā ir garšīgi, tad es atkārtoju, ka šobrīd nudien ar sevi lepojos - jūtos kā īpaši apdāvināta zivju cepēja.