:) mazbērniem stāstīšu, cik biju pieklājīga jauna lēdija. cerams, draugi pārāk skaļi nesmiesies, kad to stāstīšu (jo, protams, novecošu kopā ar tagadējiem draugiem)
un, nedod dies, uzraks kaut kur manas plenču bildes, kuras sentimentalitātes vadīta glabāšu, un sāks izsmiet mani. galīgi neklausīs un sāks atraugāties sejā, pie viena pūšot dūmus turpat.
nu neko. kjipa doma bija taada, ka man tik sho nedeelju taadfs aarpraatiigs rezhiims, kad straadaaju bish vairaak nekaa normaali, peec tam - zinjo, kad vien ir iedvesma :)
ps - dziivokli nevaig paliidzeet remonteet kaa kjipa vaidzeeja pagaashgad? baigi gribas fizisku darbu, citaadi, seezhot tik darbaa pie kompja, kljuust garlaiciigi...
es labprāt remontētu dzīvokli tā, ka put, bet nav naudiņu visādām lietiņām, kas parasti nepieciešamas remontiem. visas naudiņas tiek novēlētas īrei un braucienam uz pukkelpop beļģijā. un uzdzīvei, protams.