bļeģ apm 50 km, no kuriem kādi padsmit ir pa grumbuļainu grants ceļu, uz kura vāļājas akmeņi galvaskausu lielumā, 5h ar velo, apmaldījušies, mežu un pļavu ieskauti, galu galā visu atrodam, bet man uz muguras ir iesauļots kvadrāts tāds, it kā būtu pārstādīta nēģera āda. sajūta arī kā pēc ādas pārstādīšanas varētu būt, diezgan sāpīgi.
tā notiek, kad ilze, vineta un edgars izdomā visādas stulbas lietas, kā piemēram 'eu, braucam pie līvas ar riteni' (nu, no vilciena līdz mājai nekurienes vidū)
bet ir ok
es tagad zinu, ka var izturēt daudz vairāk, nekā šķiet, ka var izturēt

un bija jau ahujenna skaisti