regulāri strādājot d'n'b pasācienos depo, starp grimbjiem jūtos kā zivs ūdenī.

diemžēl tas ūdens savus dzērienus izlej uz galdiem,
gādīgi saber tur arī pelnus un benčikus (lai instalācija košāka, zin),
un galu galā rosību noslēdz ar elegantu vēzienu uzkrāmējot kājas virsū savai svaigi saveidotajai cūcībai.
un tad man kā zivij tā preteklība jāvāc.
(grimbja kājas gan paliek pie grimbja paša.)


P.S. grimbis = urlīgs slāvs. valkā Carikus. mēdz būt arī latvju grimbji.