26 Decembris 2005 @ 23:04
z-sv gars  
ziemassvētku sajūta gūstas mirklī, kad svini tos kopā ar dažiem, bet mīļiem draugiem. kad stāvi virtuvē vērojot, kā kristaps no piparkūku mīklas izgriež monstrozu z-sv vecīti, eu virpina milzīgu šīs mīklas bumbu rokās, edgars mēģina noklāt manu sienas pulksteni ar joprojām tās pašas mīklas masu, vineta brūvē karstvīnu un elīna stāsta smieklīgos stāstus par mikriņu šoferiem.

tādējādi radušās piparkūkas gan jāēd ārkārtīgi uzmanīgi, jo var gadīties (man gadījās) iekosties kādā, kas pilna ar kukurūzas graudiem. labi, ka tomēr neiekodos telpiskajā zvaniņā, kurš, izrādās, telpisks bija tamdēļ, ka viņā tika iecepta piparkūku formīte.

p.s. 'pezāns' - kaila vista ar edgara galvu. mēdz stāvēt uz palodzes, radot skaņas 'skrap skrap skrap'.
 
 
( Post a new comment )
Neganta Mātīte: zilā ķēpa[info]ai on 28. Decembris 2005 - 18:29
stopstāstu smieklīgums jau kļuvis banāls. mikriņistāsti ir kas svaigs un savā ziņā jauns. jebkurā gadījumā ne tik novazāti kā stopstāsti.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)