pirms kādas pusstundas noliku gulēt suni, pirms vairāk kā 2ām stundām mazo brālīti.
nupatās pati esmu gatava doties mājās un gulēt, bet māmuļai ar laulāto draugu, kā rādās, iepaticies tas kabarē.
tā notiek, kad cilvēks labprātīgi piekrīt doties trimdā pāri daugavai par suņu un bērnu aukli.

un lai viņi necer, ka ņemšu to sasodīto franču buldodzieni pie sevis, kad šamie cēli logus mainīs. tas suns mani novedīs līdz vājprātam (jau tā nav tālu) - kad ēdu, visu laiku smilkst un lūr žēlīgām teļa acīm, kad mājā kkas nokrakšķ, metās riedama vells zina kur un krīt straujākos pagriezienos.