gribas kko skaistu, bet sūdi vien gāžas pāri.
man nepatīk, ka par mani maucīgi sliktas ģēlas stāsta. man nav nekas pretī, ja patiesību. bet, ja kkas ir izaudzēts no nekā, no kkādas dzērumā pateiktas, no konteksta izrautas frāzes, ko pati vairs īsti neatceros..
vīri, kā izrādās, ir lielāki baumotāji par dāmām. veselu piecstāvu māju sabaumos pilnu.

kāpēc vispār cilvēki ir apsēsti ar citiem cilvēkiem? es, piemēram, esmu apsēsta ar sevi. man nav laika par citiem baumot, es domāju par sevi. mēs visi domājam par mani. urrā.



mājās ejot, taciņas malā es ieraudzīju arbūzu. gigantisku, ovālas formas arbūzu tumsiņā zālītē savā nodabā vāļājamies, bez saimnieka, bez darba.
bet arī tas mani nespēj iepriecināt.
sūdu čupas visur vien.