Šodien bija vienkarši super jogas nodarbība - sākumā biju nedaudz satraukusies, domāju, ka atkal būs viena no tām grūtajām reizēm, kad jāraud, bet bija labi. Patiesībā pirmā reize, kad pēc jogas jūtos lieliski, iedvesmota un enerģijas pilna. Par to iedvesmu - esmu priecīga piebilst, ka pati sevi iedvesmoju - es izdarīju visu, kas ir manos spēkos + pat vēl vairāk. Esmu apmierināta ar panākumiem, ka man lēnām izdodas atslābināt sprandu, ka nodarbības laikā vairāk koncentrējos uz sevi un vairāk ieklausos skolotājā, mazāk "dzīvojos" pa savām domām. Protams, man joprojām ir niķis domāt jogas laikā, jo atslābināties/relaksēties/meditēt nav viegli. Taču šodien es izdarīju visu no sirds. Esmu lepna par sevi.