Kā lai iemācās tik daudz nedomāt?

Atvērt savu last.fm profilu pēc divu gadu neklausīšanos ir tāpat kā uzplēst vecas rētas. Wow.
Baigi mūzika tomēr spēj mani atsviest atpakaļ simts gadus vecos notikumos un atmiņās. Mūzikai ir spēks.

Kaut kā ļoti dīvaini, ka cilvēki brēc pēc palīdzības, bet, kad es esmu gatava no sirds palīdzēt, jo gribu, lai visiem viss ir labi, tad izrādās,ka cilvēkiem nemaz nav vajadzīga tā mana palīdzība.. Un man ar žēlumu ir jānoskatās, ka cilvēki nav gatavi palīdzēt paši sev, nav gatavi neko mainīt, tikai runāt.

Ļoti patīk meitenes balss, kuru dzirdu aiz loga - man kādu vakaru noteikti jāaiziet un jāpaklausās klātienē. Atļāvos izslēgt savu mūziku un atvērt balkona durvis, lai dzirdētu labāk.

Slinkums šodien apmeklēt jogu - gribu savu brīvdienu pavadīt mājās, rakstot vēstules draugiem Latvijā un taisot sapņu ķērājus, bet jūtos atbildīga ierasties, jo jogas vadītājs pagājušo reizi uz atvadām teica - See you Wednesday!
Slinkum, slinkum, laid mani vaļā..