Vārdi nāk un zūd un dzied. Brūces, durtas plēstas, kostas Dvēsele no jauna zied. Daudz kas ticis nolikts malā, Noslēpts tas, kur tumšāks kakts Ziedi nosaluši salā, Ilgi ievilkusies nakts. Jātic tomēr pavasarim, Vējam noglāsta kas maigs. Arī Brigaderes Varim Nāca atmošanās laiks. Vēl es varu rokās cilāt Cirvi cirtienam un dot. Tā, ka atbalss noskan silā, Pazaudēto atkarot. ;)