lai arī kāda nebūtu kompānija, fcuk tex mex deviņos vakarā
p.s. es ienīstu tele2 ar visu viņu pisto sms-no-weba-sūtīšanas-sitēmu. weak! rezultāts parasti ir 4 no 2o
tā nu ir sanācis, ka man ir labāka izglītība nekā manam bērnības draugam no laukiem. viņam ir sešas klases, viņa tēvam četras. viņš strādā juglas statoilā un galvenajās viņa interesēs varētu atrast apmēram tādas lietas: nauda, tjūningots bembis. bet ne jau par to ir stāsts. stāsts ir par cilvēkiem, kuri dzīvo vismaz 21. gadsimtā. ar to izglītību es gribēju teikt, ka man ir dota spēja domāt, ko es arī reizēm daru, proti, šodien viens no fabrikantiem izteica vispārzināmu patiesību: "mēs novērtējam to, kas tas bija, tikai tad, kad tas mums ir zudis!" [tagad esmu nosists no domas, jo ievēlās gt, y un mēs aizbraucām pie jerrym pīpēt ūdenspīpi] ko nu es tur gribēju stāstīt. ak par tā novērtēšanu, kas tev ir dots. viens no dzīves mērķiem (mērķīšiem) vienmēr man ir bijis nostāties uz savām kājām un pārgriezt nabassaiti ar vecākiem, lai es viņiem varētu atvieglot dzīvi, neprasot piecus latus ēdienam un vispār nedzīvot viņiem uz kakla. tipa to esmu veiksmīgi izdarījis jau cik tur gadu vecumā. loģiski ir tikai tas, ka mazāk laika atliek aizbraukt pie viņiem ciemos un iedzert ar fāterīti viskiju un pastāstīt, ka tiešām man vēl nav bērni un nopietni nodomi par ģimenes veidošanu. un tad mammai piemetās kaite un viņa nonāca slimnīcā. tak es katru otro dienu pie viņas braucu, stundām runāju par lietām, kurām nebiju runājis kopš bērnības un vienkārši jauki pavadīju laiku, gan man bija prieks, gan viņai mirdzums acīs... nu ziniet tas, kurš pareizais mirdzums. tagad es neesmu bijis pie viņiem ciemos jau ahhh, cik ilgu laiku, bet tas tāpēc, ka mamma ir vesela un nav bailes viņu zaudēt. tieši tapēc neesi dirsa - piezvani vecākiem arī bez iemesla. jo mēs novērtējam to, kas tas bija, tikai tad, kad tas mums ir zudis! ja tev ir smadzenes un kaut cik nelineāra domāšana, tu sapratīsi, ka šis posts nav tikai par maniem vecākiem. savas spītības dēļ 21. gadsimta cilvēks var padirst tik daudz, ka ne ar kādām 12 stundām labi apmaksātā darbā atpakaļ to neatpirksi. par tiem pašiem vecākiem runājot, bija man viens labs paziņa, kura vecāki izšķīrās un neveiksmīgā vecāku ģimenes dzīve nāca par viņu un viņa brāli. viens no viņiem vēl šodien nevar ciest savu māti, savukārt otrs, pēc kādu 2-3 gadu nekopdzīves ar mamu, tomēr pārkāpa savai spītībai un, piemiedzot acis uz lietām par ko kādreiz šķīvis tika triekts mūzikas centrā, sadzīvo ar savu māti tā, ka daži no mums viņu apskaustu. otrs brālis dzīvo ģimenes dzīvi, principiāli atriebjas mātei par zilumiem uz muguras, kas iesisti ar krāsns kruķi bērnībā. ja tas ir pareizi, tad novēlu viņam darīt visu iespējamo un savus bērnus audzināt vismaz pēc spoka grāmatas principiem. par ko bija šis ieraksts? ak pareizi - mēs novērtējam to, kas tas bija, tikai tad, kad tas mums ir zudis, un tas nav pareizi! this is your life and it's ending one minute at a time!
a woman makes a guy come, it's standart
a guy makes a woman come, it's talent
tagad ir pienācis laiks uzsmēķēt vārdadienā dāvināto cigāru
bļe! man šķiet, ka elviss ir dzīvs
nu tā - pienācis laiks iepikrt kurpes rudenim/iespējams ziemai. protams, roots ir tas, kas man vajadzīgs, vairāku gadu laikā uzkrātā pieredze liecina, ka viņi ražo kvalitatīvus, stilīgus apavus. tiesa neko no viņiem nespēju izvēlēties pavasara/vasaras sezonai - ugly. tagad izvēle ir kritusi par labu šīm te kurpēm, būtu vēl kāds minimāls sarkans elements, vispār būtu super 
[update 17:31] done, bet internetā izskatās smukākas :)
omg weekends vārdadiena + revolution.lv divu gadu jubilejas pasākums. orenžā '8o gadu dejas un visi kaut kā aizgāja ciet, dj bija spiests likt dziesmu y.m.c.a. un visas lietas. revolution jubileja ne mazāk sūdīga, visu dienu ņirdzām un beigās sanāca no manis gotiskais depresants (skat. pēdējo bildi:)
( hēēlp mīī )
es viņu mīlēju, bet viņa ēda vīnogas
tagad es mazliet paklusēšu, pārāk daudz visa kā
damn tikko bija labs. tipa zvana pie durvīm. atveru - no augšējā stāva metāliste, gotiste vai whatever kas nu viņa tur nebūtu, bet stāv savā type o negative maiciņā, mazliet iedzērusi, bez apakšbiksēm. tipa izgājusi ārā pačurāt ar visu savu breketaino džeku un aizcirtušās durvis. uzgāju, atmūķēju durvis uz beidzot atradu situāciju un pateicu tieši to, ko jau sen gribēju pateikt, tikai situācijas nebija: "nerakasti vairāk par mani iesniegumus policijai par to, ka es skaļi klausos mūziku!"
mind blowing weekend
šampis tvnet zitai un resīveris ir mājās no remonta. atkal no rrr tumbām skan tas, kas bija pietrūcis. patiesībā resīveris nebija salūzis, nepareizi vadus biju uztinis pie tumbām un sagāja uz īso. whatever. atkal es varu stāvēt starp lielajām, kaimiņu nīstajām tumbām un gluži kā tāds brazīlijas/portugāles jēzus atplestām rokām teikt: "jūs, bērniņi, nāciet!" vēl viena labā lieta ir tā, ka es dabūju kasabian - lsf (lost souls forever) pilno versiju, kuru nevarēju iegūt jau kopš seniem laikiem. paga bija vēl kaut kas... ak vēl bija saistībā ar darbu. arī rudenī es strādāšu tikai līdz trijiem (neskaitot fhm un tvnet, kur man nav jābūt no - līdz) un atkal man ir darba dotais martas sporta centra abonements uz gadu. varēs atkal neiet uz trenažieriem. gt atlidošanas downcounts rāda, ka vēl tikai divas neviena dienas palikušassi. sliktās lietas ir, bet par tām citreiz, jeb nekad
kā tur bija ar to vonegūta citātu no lopkautuves nr. 5, kurš bija jāzina pat naktī pamostoties no nenormālākā lietus aiz loga:
god grant me the serenity to accept the things i cannot change, courage to change the things i can, and wisdom to always tell the difference
prepare for downcount:
6; 7; 8; 9; casa bonita
prāta vētras dziesma viņa dzīvo zemāk ir par girl next door, par tevi nabadzīgāku meiteni, vai ko?
ierakstīju pirmo numuru jaunajā sim kartē. wendijas numuru...
[update 11:5o] saņēmu pirmo sms. no sevis :)
skan jauns mēness - garastāvoklis albums (dedicated to gt), tas toč ir labākais, kas viņiem sanācis. parunāju caur skype ar gt/agric/k-kk īrijā. damn, kur daudz enerģijas tas deva un nostaļģija uznāca par to, ka viss, kas notiek ir uz labu un, lai arī kas tas būtu, nav jāuztraucās, bet jāierēc. izlasīju meilus, ko nevarēju izlasīt pa weekendu pie y un damn mani ir atcerējušies, un kaut vai "cheer up" vārdus atraxtījuši cilvēki, kurus es gandrīz tikai atceros. ņirga sanāca par almost mensas locekli sussi un sara11 no tv5 čata, kuras ir respect kā sarunas biedrenes. šitam postam bija jākalpo kā paldies cilvēkiem, kuri teica līdzīgi kā martocre - turies, avotiņ :) a es domāju, ka es bastrads un egoists, kurš nobeigsies uz rīgas - pleskavas šosejas :)
pēc lielajiem notikumiem rīgā, y piedāvāja savu plecu, kur atgūties no šoka un ar pēdējo autobusu es ierados masalasā. nu tad sākās masalasā kā jau masalasā. gin + tonic, whiskey + cola un nezkapēc naktī sākām spēlēt zoli. dažas partijas un zaudētājs ēd kaut ko, ko zaudētāji parasti ēd. pirmo reizi spēlējām 15 partijas un pie katras izspēlētās y izrāva no minnītes (kaķis) muguras spalvu kušķi. antons dabūja ierīt kaķa spalvu. rēkšana un smieklu izraisītās asaras plūda no lazdu 1. nākamajā reizē y dabūja apēst nesaprotamu puķi ar cietu kātu, tā kā pelašķi, bet krietni lielāku. tad pakāsa gaļina un viņai bija jānolaiza ~25 metri trotuāra. es dabūju apēst trīs vīnogu ķekarus bez vīnogām un fināla spēlē man krita veiksme notiesāt arī rezultātu tabulu. šodien antonio ir dzimšanas diena, dāvanā viņš dabūja guļasvietu teltī, kas izpušķota siltumnīcā... es jūtu, ka diena būs izdevusies
Navigate: (Previous Day entries | Next 20 entries)
